Ziemeļvidzemes veiksmes stāsti ļauj noticēt pašu spēkiem

GalerijaPrint

LLKC Gulbenes nodaļa augustā Gulbenes un Alūksnes lauksaimnieki un mājražotāji rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Ziemeļvidzemes saimniecībām. Tā mērķis bija iepazīt Rencēnu, Rūjienas un Naukšēnu novadu saimniecību pieredzi augļkopības, mājražošanas un netradicionālo augu audzēšanā.

Viesojāmies Rencēnu pagasta saimniecībā „Dulbeņi”, kas  ir viena no retajām vietām Latvijā, kur var iegādāties šitake sēnes, kas audzētas dabiskā, bioloģiski tīrā vidē. Saimniece Aigita sākumā iepazīstināja ar sēņu vēsturi un to, kā tās nokļuvušas Latvijā, kāpēc tās tik īpašas un kāpēc to audzēšanai nepieciešams lēns, pacietības pilns un smags darbs. Viņa pieminēja šitake sēņu ārstnieciskās īpašības un izrādīja sēņu augšanas apstākļus saimniecības mežā, kur izveidota piemērota koka konstrukcija un parādīja „sēņu fabriku”, kas slēpjas mitrajos baltalkšņu stumbros. Šis gads šitake sēnēm nav labvēlīgs niecīgā mitruma un siltuma trūkuma dēļ, tādēļ tikai vietām redzami sēņu aizmetnīši uz rūpīgi sagatavotajiem  koku stumbriem. Lai sēņu micēlijs attīstītos, tam ir nepieciešams noteikts mitruma un siltuma daudzums, tāpēc Latvijas apstākļos šitake sāk ražot tikai trešajā gadā. Papildus sēņu audzēšanai un pārstrādei, saimniecībā ir arī bišu drava, no kuras iegūst garšīgu medu. Šogad saimniecībā iesēti nektāraugi – griķi ar amoliņa pasēju, taču vietām sējumā izspraukusies arī  facēlija, un saimniece atzīst, ka nektāraugu sajaukums dod vislabāko medus ienesumu.

Nākamajā  saimniecībā mūs laipni sagaidīja Inta Lielbārde un aicināja apskatīt pasaulē lielākās ogas – ķirbjus, kas var izaugt no pavisam nelielas līdz milzīgi lielai ogai. Ķirbju stādījumos var aplūkot desmitiem dažādu krāsu un izmēru ķirbju. Par katru šķirni saimniece var pastāstīt  gan labās, gan sliktās īpašības, īpaši izceļot tās šķirnes, kas labi padodas un ir īpaši garšīgas. Saimniece pastāstīja par katras ķirbju šķirnes izmantošanas iespējām – sulai, biezeņiem, putrām, salātiem, dekoratīviem un ārstnieciskiem nolūkiem. Pēc vairāk nekā stundu garās lekcijas par ķirbjiem un to lieliskajām īpašībām, saimniece piedāvāja nobaudīt arī produktus, kas pagatavoti no ķirbjiem – dažādi saldie un sāļie biezeņi, salāti un marmelādes.

Bioloģiskā saimniecība „Arumi”, kur saimnieko Ineta un Laimonis Boles, nodarbojas ar cūkkopību, graudkopību, ir reģistrējušies kā mājražotāji un gatavo dažādus gaļas izstrādājumus – žāvē gaļu, gatavo asinsdesas un galertus. Ineta gatavo ēdienus arī dažādu godu galdiem, taču galvenokārt savu produkciju piedāvā mājražotāju tirdziņos. Īpašu atsaucību izpelnījās saimnieces ceptā maizīte ar graudiem un sēklām. Laimoņa pārziņā ir gaļas žāvēšana, un viņš labprāt parādīja žāvētavu. Tā uzbūvēta tā, ka kurtuve atrodas vairāku metru attālumā. Saimnieki šobrīd īpašu uzmanību pievērš cūku mēra problēmai, tāpēc, ienākot saimniecībā, tiek ievēroti piesardzības pasākumi.

Saimniecībā „Stūri” mūs pārsteidza bagātīgā smiltsērkšķu raža, ko saimniece Inguna Zukure šogad plāno pārdot pārstrādei un nedaudz arī pati gatavo veselīgo smiltsērkšķu sulu. Šogad saimniecībā ienācās arī persiku raža, kas uzreiz tika pārdota tirgū. Taču saimnieces lielā mīlestība ir zemenes. To audzēšana ir viens no galvenajiem Ingunas veiksmes stāsta stūrakmeņiem. Zemenes tiek audzētas uz melnās agroplēves, ir ierīkota arī laistīšanas sistēma. Tā kā „Stūros” saimnieko ar bioloģisko saimniekošanas metodi, tad vienīgais mēslojums augošām zemenēm ir pašu gatavota nātru virca. Tā tiek pievienota laistāmajam ūdenim. Saimniece apgalvo, ka bioloģiski audzētās zemenes  ir aromātiskas, saldas un garšīgas. Produkcijas realizācijā nav problēmu,  ir izveidojies savs klientu loks, no tuvākām un tālākām vietām cilvēki paši brauc pēc ogām. Inguna darbojās arī kooperatīvā „Rūjienas oga”. Kooperatīvam ir sava tirdzniecības vieta Rūjienā, kur var iegādāties kooperatīva biedru saražoto produkciju. Inguna atzīst, ka kooperatīva attīstībai ir nepieciešami lieli produkcijas apjomi, bet pašu saimniecības pagaidām to nespēj nodrošināt. Tāpēc kooperatīvs ir atvērts sadarbībai ar Vidzemes reģiona augļkopjiem un ogu audzētājiem.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki atzina, ka guvuši jaunas atziņas un sapratni par kooperācijas iespējām. Taču visam pamatā ir uzdrīkstēties uzsākt ko jaunu, vēlme strādāt un mīlēt savu darbu. Veiksmes stāsti un pozitīvi cilvēki ir tie, kas arī citiem ļauj noticēt saviem spēkiem.

Aija Supe,

LLKC Gulbenes nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru