Liepājas mājražotāji runā par produkcijas pašizmaksu un cenu

Liepājas puses mājražotāji neformālā atmosfērā maijā tikās jau otro reizi. Šajā reizē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Liepājas biroja ekonomikas konsultante un grāmatvede Elita Kārkla pastāstīja par pašizmaksas aprēķināšanu, produkta cenas noteikšanu, ieņēmumu un izdevumu uzskaites veikšanu mājražošanā, kā arī tika izrunāti citi aktuālie jautājumi.

Cenas un pašizmaksa būtība

Plānojot ražošanu, uzņēmumam ir svarīgi, par kādu cenu tas var pārdot savu produkciju un vai tā ir konkurētspējīga tirgū.

Visšaurākajā izpratnē cena ir naudas daudzums, kas tiek pieprasīts par produktu vai pakalpojumu, bet plašākā nozīmē – tas ir viss, kas ir vērtīgs, un tā summa, ko patērētājs ir gatavs atdot, lai iegūtu labumus, ko sniedz produkta vai pakalpojuma saņemšana un lietošana.

Ir iespējams izvirzīt vismaz 3 nozīmīgākās cenas noteikšanas stratēģijas, kuras balstās uz:

  • izmaksām,
  • patērētāja izpratni par produkta vērtību,
  • konkurentu cenu noteikšanas stratēģiju.

Izmaksas ir naudā izteikts materiālo vērtību, ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā. Savukārt produkcijas pašizmaksa ir visu izmaksu kopsumma noteikta produkcijas veida ražošanai laika periodā.

Elita Kārkla uzsver, ka tad produkcijas ražošanas pašizmaksa ir svarīgākais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs un ir galvenais lielums, kas tiek izmantots arī cenas noteikšanā.

Lai noteiktu pašizmaksu, mājražotājiem tiek ieteikts izmaksas pašizmaksas aprēķiniem klasificēt pēc to veida, t.i., pastāvīgās (nemainās atkarībā no ražošanas apjoma) un mainīgās (mainās atkarībā no ražošanas apjoma) izmaksās. Pašizmaksa uz vienu vienību ir sakarība starp visām izmaksām un to attiecību uz saražotās produkcijas daudzumu.

Labie prakses piemēri rāda, ka saražotās un realizētās produkcijas pašizmaksā mainīgo izmaksu daļa parasti ir lielāka nekā pastāvīgo izmaksu daļu. Pašizmaksa uz vienu saražotās un realizētās preces vienību var būt labs indikators, lai novērtētu minimālo saražotās produkcijas pārdošanas cenu, iespējamo atlaižu lielumu un potenciālo peļņu.

Elitas minētās kļūdas, no kurām būtu jāuzmanās, veicot pašizmaksa aprēķinu:

  • Netiek ņemtas vērā visas ar uzņēmuma darbību saistītās izmaksas, it īpaši, “sīkās”, piemēram, sakari, kancelejas preces, savs ieguldītais darbs utt.
  • Netiek ņemtas vērā “neredzamās” izmaksas, piemēram, amortizācija u.c.
  • Aprēķinos tiek pieļautas kļūdas, ko nosaka pārāk optimistiskas prognozes u.c. faktori.

Cenas noteikšanā, balstoties uz patērētāja izpratni par produkta vērtību, tiek ņemts vērā labums (ieguvums), ko klients iegūst, iegādājoties mājražotāja produkciju vai sniegto pakalpojumu. Šādā gadījumā lielākais izaicinājums ir novērtēt patērētāja izpratni par produkta vērtību. Piemēram, ir viegli aprēķināt maizes pagatavošanas izdevumus, bet ir daudz grūtāk noteikt vērtību tādām lietām kā maizes garša, izskats, sajūtas, ražotāja atpazīstamība un citas lietas. Daži vārdi, kas rada produktam augstāku pievienoto vērtību – “vietējais produkts”, “Lauku labumi”, “Bioloģiskā produkcija” u.c.

Cenas noteikšanā, balstoties uz konkurentu cenu noteikšanas stratēģiju, ir jāsniedz atbildes uz vismaz diviem jautājumiem:

  • Kā izskatās uzņēmuma piedāvājums salīdzinājumā ar to, kā patērētāji vērtē konkurentu piedāvājumu?
  • Cik spēcīgi ir šī brīža konkurenti un kāda ir to cenu noteikšanas stratēģija?

Papildus cenu ietekmē tādi faktori kā:

  • Vieta, kur tiek piedāvāts produkts, piemēram, Liepājā vai Rīgā. Tikpat labi viena tirgus ietvaros tiek piemērotas dažādas cenas atkarībā no tirdzniecības vietas atrašanās vietas (sānos vai centrā, jo katrā vietā ir dažāda pircēju kustības intensitāte).
  • Laiks, kad tiek piedāvāts produkts, t.i., gadalaiks, sezona vai nesezona.
  • Akciju un atlaižu piemērošanas stratēģija u.c.

Situācijās, kad notiek cenas izmaiņas, var izvērtēt šādas iespējas: noturēt esošo cenu līmeni, mainīt cenu līdz ar tirgus attīstību, uzlabot patērētāju vērtējumu par produktu vai arī uzlabot produkta kvalitāti.

Dalībnieku atziņas un nākamā tikšanās reize

Tiekoties tika izrunāts par ienākumu un izdevumu uzskaiti, kvīšu grāmatiņu lietošanas nosacījumiem un citiem mājražotājiem aktuāliem jautājumiem.

Viena no svarīgākajām pievienotajām vērtībām šajās reizēs ir iepazīšanās citam ar citu, jo tā ir iespējams pastāstīt par sevi, apzināt, ko dara citi, un tādejādi radīt jaunas sadarbības iespējas.

Nākošā šāda tikšanas Liepājā notiks 2017. gada 15. jūnijā, kad Liepājā viesosies un savā pieredzē (zināšanās) dalīsies:

  • Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes vadošā pētniece Ilga Gedrovica, kura pastāstīs par jaunajām tehnoloģijām un tendencēm pārtikas produktu ražošanā, iespējām un izaicinājumiem vietējiem Latvijas produktiem.
  • LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja Guna Šulce pastāstīs par iespēju piedalīties izstādē “Rīga food 2017” Novada stendos.

Papildus informācija par nākamo tikšanos ir pieejama Lauku tīkla mājaslapā: http://www.laukutikls.lv/nozares/uznemejdarbiba/notikumi/2017-06-15-000000/liepajas-puses-majrazotaju-tiksanos-par-jaunam

Tikšanās notika VLT aktivitātes “Vietējo lauksaimniecības produkcijas ražotāju un pārstrādātāju atbalsta programma” ietvaros.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultants

Ieteicamie papildus informācijas avoti:

Pievienot komentāru