Krājaizdevu sabiedrības - alternatīvs finanšu instruments pašvaldībās

PielikumiPrint

Rēzeknē 4. decembrī notika konference „Krājaizdevu sabiedrības kā alternatīvs finanšu instruments pašvaldību teritorijās”.

 LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis savā prezentācijā atspoguļoja tos iemeslus, kas pēc uzņēmēju viedokļa un pieredzes kavē uzņēmējdarbības attīstību laukos (reģionos). Par galveno kavēkli darbības uzsākšanai uzņēmēji min kredītresursu nepietiekamu pieejamību, bet darbības paplašināšanu lauku teritorijās visbūtiskāk kavē speciālistu un kredītresursu trūkums. Siguldas novada pieredze liecina, ka abu šo uzņēmējdarbības attīstību kavējošo faktoru mazināšanā būtisku ieguldījumu var dot pašvaldības, sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrībām.

LLKC šo sadarbību varētu stiprināt, piedāvājot apmācības uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī, veicinot pozitīvās pieredzes pārņemšanu. 

Konferencē savā pieredzē dalījās Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers un Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders. 

Jau ilgstoši Latgalē samazinās iedzīvotāju skaits, kas rada virkni ekonomisko un sociālo problēmu pašvaldībām. Pašvaldībām samazinās nodokļu ieņēmumi, kas neļauj pildīt ar likumu noteiktās funkcijas nepieciešamā kvalitāte un apjomā. Apstākļos, kad pašvaldības nespēj nodrošināt vietējās infrastruktūras objektu un sociālo pakalpojumu uzturēšanu un attīstību, pieaug to iedzīvotāju skaits, kas spiesti pamest Latgali, lai atrastu darbu, kas ļautu nodrošināt savām ģimenēm kvalitatīvu izglītību, veselības aizsardzību un sociālās garantijas. Šo problēmu pamatā ir uzņēmējdarbības zemā aktivitāte, kas nespēj piedāvāt darba vietas un nepieciešamos ienākumus iedzīvotājiem. Pašvaldības sadarbībā ar krājaizdevu sabiedrībām spētu aktivizēt vietējos finanšu resursus (kā iedzīvotāju un organizāciju noguldījumus) un papildus piesaistīt kredītresursus, nodrošinot ķīlas, galvojumus un līdzfinansējumu attīstības projektiem. 

Siguldas novada domei, sadarbojoties ar krājaizdevu sabiedrību „Allažu saime” ir izdevies aktivizēt ekonomisko izaugsmi novadā. Vietējie kredītresursi dod iespēju:

– piesaistīt uzņēmējiem nepieciešamo darbaspēku un speciālistus, piedāvājot kredītus mājokļu iegādei;

– paplašināt uz vietas novadā uzņēmējiem pieejamo pakalpojumu klāstu, piedāvājot kredītus uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai;

– nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu Eiropas un nacionālajiem attīstības projektiem gan kredītu, gan garantiju formā;

– veicināt uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamo infrastruktūras objektu izbūvi, piedāvājot līdzfinansējumu un kredītresursus;

– uzlabot vietējo uzņēmēju konkurētspēju lauku teritorijās, jo veicina iedzīvotājiem (darbiniekiem un pakalpojumu pircējiem) un uzņēmumiem nepieciešamos finanšu pakalpojumu pieejamību, kas samazina izmaksas un ļauj ietaupīt laiku. 

Minētās papildu iespējas uzņēmējiem ļāva pat 2008.–2010. gadā, kad valsti un Siguldas novadu skāra ekonomiskā krīze, piedāvāt jaunas darba vietas. Siguldas novada Allažu pagastā krīzes gados bija vērojams straujš iedzīvotāju skaita pieaugums, kas bija pilnīgi pretējs tai tendencei, kāda valdīja apkārtējās teritorijās un valstī kopumā. 

Uzņēmējdarbības aktivizēšanās palielina pašvaldības ienākumus, kas dod iespēju risināt arī sociālās dabas jautājumus. Arī šeit sadarbība ar krājaizdevu sabiedrībām dod papildus iespējas pašvaldībām:

– līdzfinansējumi dzīvojamā fonda energoefektivitātes uzlabošanai;

– kredīti dzīvojamā fonda remontam un atjaunošanai, teritorijas sakārtošanai;

– kredīti dzīvojamās platības iegādei speciālistiem un jaunajām ģimenēm;

– kredīti sociālās uzņēmējdarbības attīstībai.

 LLKC pārstāvis Dzintars Vaivods konferences dalībniekus iepazīstināja ar zviedru pieredzi. Šajā valstī uzņēmējdarbības attīstībai reģionos tiek veiksmīgi piesaistīti vietējo iedzīvotāju finanšu resursi, bet atšķirībā no krājaizdevu sabiedrībām tie netiek piedāvāti kā kredītresursi. Zviedri uzņēmējdarbību veicina, palielinot īpašnieku skaitu uzņēmumos un to līdzdalību kapitālā. Teritorijas iedzīvotājiem kļūstot par līdzīpašniekiem vietējos uzņēmumos, pieaug arī viņu motivācija atbalstīt šos uzņēmumus, pērkot un piedāvājot pakalpojumus, popularizējot šo uzņēmumu produkciju citiem vietējās sabiedrības pārstāvjiem. Rezultātā tiek stiprināta vietējo uzņēmumu stabilitāte, jo sadarbības partneri nebūs ieinteresēti atteikties no piedāvātajiem pakalpojumiem par labu konkurentiem. Ievērojami mazinās arī finanšu riski, kas banku kredītos neizbēgami saistās ar izmaiņām finanšu resursu pieejamībā un cenā.

 Inesis Feiferis klātesošos iepazīstināja ar Eiropas valstu pieredzi mikrokreditēšanā un finanšu kooperācijas jomā. Pētījumi un pieredze Eiropā liecina, ka finanšu kooperatīvu un citu nebanku kreditētāju nozīme pieaug ekonomisko krīžu laikā un no pilsētām attālinātās teritorijās. Lauku teritorijās aug vietējās sabiedrības līdzdalības loma, lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un nodrošinātu dažādu finanšu pakalpojumu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem. 

Konferences gaitā nostiprinājās pārliecība, ka šobrīd pašvaldības nepilnīgi izmanto tās iespējas, ko teritoriju veiksmīgai attīstībai var dot vietējās sabiedrības līdzdalība ekonomikā un ka viens no būtiskākajiem kavēkļiem ir sabiedrības neinformētība. Konferencē tika apspriestas arī problēmas, kas traucē krājaizdevu sabiedrībām veiksmīgi attīstīties reģionos. 

Latgales pašvaldības un uzņēmēji izrādīja interesi un pauda vēlmi iepazīties ar Siguldas novada pieredzi tuvāk. Konferences dalībnieki pozitīvi vērtēja iespējas, ko reģiona un pašvaldību attīstībā spētu piedāvāt krājaizdevu sabiedrības, bet pauda šaubas vai esošās likumdošanas ietvaros to ir iespējams izdarīt bez valsts atbalsta.

 

Ēriks Čoders,

Siguldas novada krājaizdevu sabiedrības „Allažu saime” valdes priekšsēdētājs

 

Pievienot komentāru