Dodas iepazīt lauku uzņēmēju pieredzi citos novados

GalerijaPrint

LLKC Bauskas nodaļa rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu „Uzņēmējdarbības attīstība lauku apvidos”, apmeklējot Aknīsti, Salas novadu, Jēkabpili un Viesīti.

„Kamēr acis vaļā un sviests mutē kūst, gribu vēl kaut ko darīt!” tā skan kurmenieša Ulda Daubes atbilde uz jautājumu: „Kāda ir jūsu motivācija doties šajā braucienā, ko no tā vēlaties gūt?” Šo jautājumu LLKC Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka uzdeva katram brauciena dalībniekam, un katrs nāca uz autobusa priekšgalu, lai mikrofonā – skaļi uz to atbildētu.

Brauciena mērķis saskan ar Ulda atbildi, jo, kamēr dzīvojam, tikmēr darām. Taču, lai darbiņš sekmētos, mums aizvien jāmācās – no savas vai citu pieredzes, bet jāmācās! Braucienu rīkojām, lai motivētu Bauskas puses iedzīvotājus uzsākt uzņēmējdarbību vai sniegtu tiem jaunas idejas, zināšanas un praktiskus piemērus esošā biznesa attīstībā. Un, protams, lai veidotos jauni kontakti, pazīšanās un sadarbība. Puse no 32 brauciena dalībniekiem  ir jauni cilvēki, kas tūlīt beigs četrus mēnešus ilgušus uzņēmēju kursus, ko LLKC Bauskas nodaļa rīkoja sadarbībā ar Vecumnieku novada domi.

 Aknīstē

 Pirmajā pieturvietā  – Aknīstē mūs sagaidīja Aknīstes novada lauku attīstības konsultante Irēna Butkus. Iekļaujot maršrutā šo lauku pilsētiņu, mūsu mērķis bija uzzināt kaut ko vairāk par tās pieredzi visai Latvijai aktuālā jautājumā  – darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukšana un sabiedrības novecošanās.

Aknīstē aktīvi darbojas vairākas biedrības, divas no tām Irēnas pavadībā mēs šodien apmeklējām. Aknīstes jauniešu 2003. gadā dibinātā sabiedriskā organizācija „Manai mazpilsētai Aknīstei – MMA” tagad darbojas tikai seniori un neatlaidīgi turpina veicināt Aknīstes un tās apdzīvoto vietu attīstību. Biedrības prioritāte ir pieaugušo izglītības aktivitātes, kas notiek Tālākizglītības centrā. Šis centrs 2004. gadā tapis ar Nīderlandes Oranje fonda finansiālo atbalstu. Pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem, tika izremontētas bērnudārza „Bitīte” divas telpas. Arī šodien, mūsu vizītes laikā, kā katru ceturtdienu te notiek mācības. Dāmas sapulcējušās uz angļu valodas nodarbību – pārbaudītas tiek arī mūsu svešvalodas zināšanas. Stāstot par daudzajiem biedrības īstenotajiem mūžizglītības un veselīga dzīvesveida veicināšana projektiem, lektore uzsver arī Aknīstes pilsētas domes atbalstu šajā darbā  – dome sedz tālākizglītības centra komunālos izdevumus.

Arī otra biedrība „Aknīstes senči” lepojas ar savas pilsētas domi. Kopīgiem spēkiem ir īstenots projekts, kura rezultātā tapis Senioru dienas centrs. Šajā centrā ierīkotas veļas mazgāšanas un dušu telpas, te iedzīvotājiem iespējams saņemt friziera pakalpojumus, uzspēlēt novusu un fiziskās formas uzturēšanai izmantot senioriem piemērotus trenažierus. Katru trešdienu senioru dienas centra mājīgajās telpās tiek tamborēts, šūts un adīts. Te sanāk 15 rokdarbnieces, lai radītu brīnumus, kas vēlāk priecē centra apmeklētājus. Skaistie rokdarbi priecēja arī mūsu acis, un katra vēlējāmies, kādu daļiņu šī brīnuma iegūt sev. Iestiprinājušies ar gardu kafiju un uzkodām, pateicībā par viesmīlību, vērtīgo informāciju un interesantajām sarunām pie Radžupītes mēs atvadījāmies no Irēnas un devāmies tālāk uz Salas novadu.

 Salas novadā

 Salas novada lauku attīstības konsultante Ligita Kadžule mūs jau gaidīja, lai vestu pie sava novada uzņēmīgajiem un darbīgajiem ļaudīm. Patīkamu, muzikāli – teatrālu pārsteigumu mums bija sagatavojušas folkloras kopas meitenes – dodot jauniem uzņēmējiem vērtīgus padomus, ko senā vēstījumā pierakstījis pats Jēkabs Gudrais. No Sēlijas saimnieču rokām saņēmām arī Saules avota ūdeni ar lietošanas pamācībām katrai dzīves situācijai.

Ap pusdienlaiku ierodamies Salas maizes ceptuvē „Dona” – te darbs rit pilnā sparā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs ved mūs cauri neskaitāmi daudzo rudzu maižu, baltmaižu un saldskābmaižu ražošanas telpām, atklājot dažādus knifus maizes ražošanas procesā. Arī mūsu vidū ir kāds uzņēmējs, kura biznesa ideja saistās ar maizes cepšanu. Iespēju pabūt „Donā” un tikties ar tās vadītāju, viņš vērtē atzinīgi un gūst stimulu savas idejas attīstībai. Tikko ceptās maizes smarža mūs pavada visā turpmākajā ceļā, jo ceptuves veikaliņu, šķiet, esam izpirkuši tukšu.

Kāda daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā ierīkotais skaistumkopšanas saloniņš mūs apbur ar pasakainu aromātu, kompaktu, mājīgu un ērtu iekārtojumu un smaidošu saimnieci. Olga Kuņaņķina, IK „O.K.I.” īpašniece, pirms 20 gadiem bijusi lauksaimniece ar medicīnisko izglītību. No saimniekošanas laukos Olga tomēr atteikusies, jo par savu aicinājumu izjutusi medicīnu, kosmetoloģiju un darbu ar cilvēkiem. Viņa 1996. gadā ieguvusi masiera kvalifikācija, no Lauku sieviešu apvienības saņemts mikrokredīts un atvērts kosmētiskais kabinets. Daloties savā pieredzē, Olga teic, ka uzņēmējs arvien ir kustībā un attīstībā, jo nepārtraukti ir jāmācās, jāpilnveido savas zināšanas, lai piedāvātu klientiem visjaunāko un vislabāko, un visu laiku jārēķina, jārēķina, jārēķina. Papildus kosmetologa un masiera pakalpojumiem Olga vada arī fitnesa nodarbības Salas kultūras namā. Pirms turpinām ceļu, brauciena dalībnieces pieraksta kosmetoloģes telefona numuru un vērīgi aplūko apkārtni, lai zinātu ceļu, kad pašas šurp brauks uz procedūru.

Iebraucot bioloģiskajā zemnieku saimniecībā „Bitāni”, mums sajūsmā aizraujas elpa. Tādi dabasskati, reljefs un ainava Bauskas pusē nav vērojami. Pirms desmit gadiem rīdzinieks Egīls Rušiņš savā lauku īpašumā nolemj iegādāties divus jērus, lai zāle tiktu lietderīgi izmantota un pats varētu acis un sirdi iepriecināt. Tagad Egīla īpašumā ir tīršķirnes aitu ganāmpulks ar 70 aitu mātēm. Kādreizējais Rīgas zēns nu ir veiksmīgs lauku uzņēmējs, no kura varam mācīties arī mēs. Darba saimniecībā netrūkst. Lejā pie ezera uzbūvēta pirts – tā kalpo lauku tūrisma vajadzībām. Mazliet augstāk, piekalnītē, top lielāka būve – viesu nams. Ezerā var ieiet dziļi, pat kājas nesamitrinot – Egīls te izbūvējis laipu. Dabīgās pļavas pilnas margrietiņām un citām skaistām un dziednieciski vērtīgām savvaļas puķēm un graudzālēm. Aitas to zina, laikam tāpēc nemaz neinteresējas par mūsu ierašanos, ganoties uz attālāka pakalniņa. „Bitēnu” gleznaino ainavu izdaiļo ne tikai aitu ganāmpulks, te top arī vīna dārzs. Dienvidu nogāzē ierīkotos vīnkoku stādījumus tālāk līdzenākā vietā papildina upeņu krūmi. Arī šīs nozares attīstībā saimniekam ir lieli plāni.

 Jēkabpilī

 Novēlējuši veiksmi un izdošanos, dodamies tālāk uz Jēkabpili, kur SIA „Sedumi” veco siltumnīcu būves papildina jaunas – modernas augu mājas. Dārzniecības vadītāja Sandra Mediņa–Tolmane mūs iepazīstina ar puķu audzēšanas darba skaistumu un specifiku. Speciāli mums tiek iedarbināta jaunā podošanas mašīna, kas dienā ar kūdru var piepildīt 30 000 podiņus. „Šī mašīna ir vairāk vērta kā glauns auto – šis ir mūsu mersedess”  ar smaidu teic Sandra. Efektīvs, ērti un ātri paveicams darbs, patiesi, ir „Sedumu” prioritāte. Ar daudzkrāsainiem augiem šī dārzniecība ir apgādājusi Rīgu, Preiļus, Ventspili, Liepāju un, protams, –  pašu mīļo Jēkabpili. Automātiskā mēslošanas un laistīšanas sistēma, bīdāmie galdi, saudzējošie ekrāni, daudzkrāsaino puķu klāsts, enerģiskā un gudrā dārzniecības vadītāja – tas viss atstāj paliekošu iespaidu uz  brauciena dalībniekiem. Sevišķi vērtīga šī ekskursija šķiet Bauskas puses puķaudzētājiem – Ivetai un Ziedonim Ļekūniem.

 Viesītē

 Pēdējais uzņēmums, ko šodien apmeklējām, ir Viesītē. Te, pašā lauku pilsētiņas sirdī, pretī kultūras namam jauna uzņēmēja Dina Maisaka iekārtojusi savu šūšanas darbnīciņu. Gaišās otrā stāva telpas šķiet absolūti piemērotas šai meitenei un viņas nodarbei. Gaumīgais iekārtojums, sirsnīgā attieksme un profesionālā pieeja darbam saloniņu padarītu par ļoti pieprasītu, un Dina varētu ņemt darbā vēl kādu šuvēju, ja vien pilsētiņā būtu vairāk iedzīvotāju. Viesītes ļaudis darbnīciņā „Dialbe” iegriežas arī tad, kad paši vēlas šūt, adīt vai tamborēt. Te nopērkamas adatas, saspraudes, diegi, lentītes un dzija – viss, ko rokdarbnieces var vēlēties. Turklāt cenas, salīdzinājumā ar Bausku, ir ļoti draudzīgas. To pamanījušas ne tikai atbraukušās dāmas, bet, ticiet vai ne, arī kungi. Drīz vien pie šūšanas piederumu stendiņa jau izveidojusies rinda.

 Mājupceļā vēl iegriezāmies Ērberģes muižā, kur elegantais barons Hāns spiež roku jaunajiem kaimiņu novadu uzņēmējiem un dalās savā bagātajā pieredzē un gadsimtiem krātajās zināšanās par saimniecisko un sabiedrisko dzīvi.

Dienu noslēdzām tāpat, kā iesākām – katram bija jānāk pie mikrofona, lai pavēstītu pārējiem, ko šajā dienā guvis vai zaudējis. Izrādījās, ka zaudētāju nav. Katrs mirklis šodien bijis piepildīts un bagātinājis mūs ar vērīgām atziņām, jaunām zināšanām un idejām, devis spēku, drosmi un pārliecību darboties.

Dažas atziņas: „Sapratu, ka pilsētas dzīve tik tiešām nav priekš manis. Mīlu laukus! :)”

„Biznesu virza drošsirdīgie!”

„Ja ir ideja un apņēmība, nav šķēršļu uzsākt uzņēmējdarbību.”

„Sapņus īstenot var un vajag!”

 Paldies Aknīstes novada lauku attīstības konsultantei Irēnai Butkus par to, ka pavadīja mūs un parādīja, ka, nākot kopā un darbojoties, mēs daudz varam paveikt ne tikai sevis, bet visas sabiedrības labā!

Paldies Salas novada lauku attīstības konsultantei Ligitai Kadžulei un sabiedrisko attiecību un jaunatnes lietu speciālistei  Kristīnei Jucītei  par kopā pavadīto dienu un tik labi izplānoto braucienu! Paldies uzņēmējiem, kuri dalījās ar mums savā pieredzē!

 

Dace Griķe,

LLKC Bauskas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante

Foto galerija: 

Pievienot komentāru