No Lietuvas lauksaimniekiem var mācīties

Zemnieku grupa no Latvijas 14. septembrī devās LLKC Ogres konsultācija biroja rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lietuvas saimniecībām.

Saimniecībā “Lukšiu ŽUB” uzņēma tās vadītājs Kestutis  Krištolaitis un agronoms Jons Baks. Šī ir viena no septiņām Linas Agro grupas saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību un lopkopību. Tā apsaimnieko 3300 ha lauksaimniecības zemi,  un tiek turētas 900 slaucamās govis ar vienu no lielākajiem vidējiem gada izslaukumiem Lietuvā –12 500 kg gadā. Pirms dažiem gadiem ir uzbūvētas arī jaunas govju novietnes, kopā  2000 liellopiem, un jauna slaukšanas zāle. Govis saimniecībā slauc trīs reizes dienā, un slaukšanas darbs tiek speciāli organizēts, jo, tāpat kā Latvijā, ir jūtams strādnieku trūkums, kuri vēlētos strādāt fermā. Saražoto organisko mēslojumu izmanto augsnes ielabošanai, pietiekot 1000 hektāriem gadā.

Uzņēmuma vadītājs Kestutis Krišolaitis stāsta, ka saimniecības teritorijā augsnes ir ļoti auglīgas. Vidējais zemes kvalitātes novērtējums ir 40-60 balles, līdzīgs novērtējums ir arī Zemgales augsnēm (salīdzinoši Latvijā vidējais rādītājs ir 38 balles). Saimniecība lepojas ar augstām vidējām ražām – rapsim – 3,5 līdz 5 t/ha, kukurūzai 50 t/ha, kviešiem 8 t/ha. Šajā sezonā  augi esot cietuši no karstuma, un ražas esot zemākas.

Šogad bija iesēti 1100 ha ziemas kvieši, 550 ha alus mieži, 100 ha tritikale, 400 ha pupas, 580 ha rapsis, 220 ha zālāji un 300 ha kukurūza. Pusi no kukurūzas audzē skābbarības iegūšanai, pusi graudu ražas ieguvei. Vidēji iegūst ap 12 t/ha kukurūzas graudu ražu.

Apskatot rapšu laukus, saimniecības agronoms Jons Baks stastīja, ka domājot par audzēšanas izmaksu samazināšanu un jaunajām tehnoloģijām. Šogad rapsim ir uzlikts vidēji 70 kg amofoss. Bezaršanas augsnes apstrāde notiek pēc rapša un pupām, savukārt, ja kvieši seko kviešiem, tad parasti lieto šķidrmēslus, un augsne tiek arta. Agronoms atzina, ka Lietuvā nav tik stingras augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības kā Latvijā, piemēram, aizsargjoslas esot tikai 3 m, salīdzinot ar Latvijā noteiktajiem 10 m.

Otra apmeklētā bija brāļu Mindauga un Vidmanta Martinaiču saimniecība, kas atrodas turpat netālu. Brāļi apsaimnieko 1100 ha lauksaimniecības zemes, kur audzē 750 ha ziemas kviešu, 100 ha ziemas rapsi, 150 ha vasaras kviešus vai miežus un 100 ha pupas.

Saimnieki domā par augsnes auglības celšanu, par efektīvu saimniekošanu, iespēju robežās samazinot minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Saimniecībā jau 15 gadus tiek izmantota minimālā augsnes apstrādes tehnoloģija.

Šogad, neskatoties uz sliktajiem laika apstākļiem, par rapša ražu saimnieki nevarēja sūdzēties, tā bijusi 4 t/ha, kviešiem gan varējusi būt labāka – dažos laukos tā bijusi no 4 līdz 8,5 t/ha.  Papildus klasiskajiem minerālmēsliem augus mēslo ar granulētajiem putnu mēsliem – deva 200 kg/ha. Slāpekļa norma 150–180 kg/ha. Saimniecībā ievēro augu seku: rapsis  – ziemas kvieši – ziemas kvieši – pupas – rapsis. Interesanti tas, ka saimniecībā ziemā 100% lauku ir aizņemti ar augošiem kultūraugiem. Tajos laukos, kur nav iesēti ziemas kvieši un rapsis, aug zaļmēslojuma kultūras. Zaļmēslojuma sastāvā ir 16 dažādi kultūraugi – eļļas rutks, sinepes, redīsi, vīķi, saulespuķes, rudzi, auzas, facēlija, zirņi, lini u. c. Saimnieks pērk Lietuvā piedāvātos zaļmēslojuma maisījumus, kuriem ieteiktā izsējas deva ir 30–40 kg/ha un izmaksas sastāda 66–88 eiro/ha. Lai samazinātu izmaksas, saimnieks rēķina šī maisījuma izsēju tikai 8 kg/ha, klāt pieliekot ~20 kg/ha tās sēklas, kas pieejamas saimniecībā – auzas, rudzi, pupas, tā sēklu izmaksas samazinot līdz 25 eiro/ha. Šāds augustā iesēts maisījums aug, kamēr ir veģetācija, pavasarī laukus nomiglo ar glifosātiem un ar bezaršanas tehnoloģiju sēj vasarājus. Sēja notiek ar 12 m sējmašīnu, ar kuru var sēt arī starpkultūras. Sējmašīnas lauka darba ražīgums ir 7–8 ha/h.

Neatkarīgi no tā, ko katrs mēs esam sasnieguši savās saimniecībās, vienmēr ir vērtīgi paskatīties uz kāda cita saimnieka pieredzi, noteikti atradīsies kāda lieta, ko var iemācīties un pielietot savā saimniecībā.

Ieva Kamerāde-Sniedze,
LLKC Ogres biroja augkopības konsultante