Kurzemnieki uzzina saimniekošanas dažādošanas iespējas Sāremā

LLKC Saldus birojs organizēja pieredzes apmaiņas braucienu lauku saimniekiem uz Pērnavas apriņķi un Sāremā Igaunijā. Trīs dienu laikā bija iespēja smelties iedvesmu saimniekošanas dažošanā, attīstot lauku tūrismu, veicot savu produktu pārstrādi un pārdošanu. Braucienā piedalījās lauku uzņēmēji un interesenti no Saldus novada, kā arī no Durbes, Kuldīgas, Dobeles, Auces un Līgatnes novadiem.

 

Trīs dienu laikā apmeklējām astoņus uzņēmumus un saimniecības, kā arī tikāmies ar vairākiem saimniekiem, kuri  vēlējās iepazīties un arī stāstīt par savu darbu.

 

Tammes Talu saimniecībā “Ürdiaed/Tamme” audzē ārstniecības augus, čili piparus un papriku apmēram 1 ha lielā platībā. Saimniece Heli garšaugu un ārstniecības augu audzēšanu un pārstrādi uzsāka 2006. gadā, kad pameta darbu pilsētā un apmetās uz dzīvi laukos. Ir ierīkots neliels ārstniecības augu paraugdārziņš, kur interesenti tiek iepazīstināti ar augiem, to audzēšanu un pielietojumu. No izaudzētā tiek gatavoti vairāk nekā 50 dažādi produkti – tējas, garšvielu maisījumi, gan saldi, gan asi džemi, mērces, sulas un sīrupi. Daļa augu tiek audzēti lielos toveros, lai atvieglotu ravēšanu un augu nekontrolētu vairošanos. Uz lauka augus audzē uz plēvēm, siltumnīcās audzē ļoti asos čili un papriku. Ogas un dārzeņus iepērk no citiem audzētājiem, bet daļu savvaļas ogu salasa paši apkārtnes mežos. Produkciju var iegādāties gan uz vietas saimniecības veikaliņā, gan arī internetveikalā. Turklāt produkciju var iegādāties lielveikalu tīklos Coop, Selver u. c. 2007. gadā Heli kā pirmā sieviete Igaunijā ieguva Gada sievietes titulu. Covid laikā Heli uzsāka tiešraides mācības FB lapā par ārstniecības augu audzēšanu un papildus Pērnavas lauksaimniecības skolā strādā par lektori un māca visu par ārstniecības augiem. Tammes Talu saimniecība ir iekļauta Latvijas-Igaunijas skaistāko dārzu ceļvedī, un tai ir piešķirts EHE (īsta un interesanta Igaunija) marķējums. Vairāk informācijas par saimniecību un saražoto produkciju var iegūt mājaslapā https://tammetalu.eu.

 

“Bastet OÜ Kapteni Talu” jeb Kapteiņa ferma atrodas Pērnavas apriņķa Lindi ciemā un piedāvā dažāda veida zivis. No svaigām zivīm tiek gatavoti dažādi produkti, kurus var iegādāties gan uz vietas saimniecībā, gan zemnieku tirdziņos un veikalos, t. sk. “Rimi”. Vasarā darbojas kafejnīca. Tiek piedāvātas arī dažādas aktivitātes uz ūdens, iznomātas laivas, ūdens velosipēdi. Piedāvā arī telpas dažādiem pasākumiem. 2018. gadā saimniecības ražojumi ieguva divas balvu pārtikas suvenīru konkursā. Uzņēmuma produkciju var iegādāties arī interneta veikalā. Izmatots arī LEADER projektu finansējums, lai paplašinātu un modernizētu virtuvi. Ar Eiropas Zivsaimniecības fondu atbalstu iegādāts aprīkojums ūdens aktivitāšu piedāvājuma paplašināšanai.

 

“Pootsi Winery”atrodas Potsi muižā Pērnavas apriņķī. Muižas apkārtni ieskauj 980 metrus garš akmens mūra krāvums.  Muižā saimnieko Marko, kura vectēvs iegādājās šo muižu un nodarbojās ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ko piegādāja Pērnavas ostā kuģiem. Pils tika iegādāta 1917. gadā no barona Maidela, PSRS laikā pilī tika ierīkota skola, 1998. gadā pils tika atgūta un tagad tā ir atzīta par kultūrvēsturisko pieminekli. Pēc atgūšanas pils bija kritiskā stāvokli, ieguldītas lielas investīcijas tās atjaunošanai, tagad pils tiek iznomāta ballīšu, gadatirgu un teātru pasākumiem. Jaunais īpašnieks apsaimnieko ap 5 ha zemi, ir iestādīti pirmie 650 ķiršu koki, tuvākā laikā tiks iestādīti vēl 4000 stādi. Ar vīna gatavošanu saimniecības īpašnieks nodarbojas tikai otro gadu, tiek piedāvāts 21 vīna veids, un tas ir lielākais uzņēmums Igaunijā ar tādu dabīgā vīna piedāvājuma klāstu. No ogu izspiedumiem gatavo ogu pulveri mērcēm. Dzirkstošais aveņu vīns pirmajā gadā ieguva balvu. Aronijas iepērk no Latvijas Vaidavā, ir apmierināti gan ar cenu, gan kvalitāti. Marko ar saviem vīniem ik gadu piedalās arī Straupes vīndaru svētkos un ļoti slavē sadarbību ar latviešiem.

 

Otrā diena sākās hotelī Sāremā, iepazīstoties ar  ar tā īpašnieci Moniku Sonisti. Sākotnēji viesnīca tika veidota kā SPA viesnīca ar Thalasso zīmolā. Tā atrodas Mandjalas Lānes-Sāres ciemā, pašā jūras krastā, skaista priežu sila ieskauta. Šobrīd viesnīca piedāvā izbraucienus ar velosipēdiem, piknika vietas, atpūtu jūras krastā, pirtis. Īpaši iecienītas ir masāžas, ko veic masieres no Taizemes. Viesnīcas teritorijā ir ērta auto stāvvieta, ko izmanto ne tikai viesnīcas iemītnieki, bet arī tie, kuri dodas atpūsties pie jūras. Covid laiks ir devis iespēju pārvērtēt viesnīcas piedāvājumu, un šobrīd notiek aktīvs, lai mainītu viesnīcas konceptu. Tā kā lielākajā salas pilsētā Kuresārē ir daudz jaunu un lielu viesnīcu, kas piedāvā daudzveidīgu izklaidi, atpūtu un SPA pakalpojumus, mazai lauku viesnīcai ir grūti ar to konkurēt. No Thalasso SPA zīmola tagad atsakās, un viesnīca tiek pārveidota par tādu, kas orientēsies uz ģimeņu izmitināšanu. Jau daļa numuriņu tiek pārbūvēti par 4–8 cilvēkiem piemērotiem  dzīvoklīšiem ar savu virtuvi un atsevišķu ieeju katram numuriņam. Atbilstoši klientu vēlmēm tiks sagatavoti atpūtas piedāvājumi un vietējo saimniecību apmeklējumu maršruti. Jau šobrīd viesnīcā ir neliels stends ar vietējo ražotāju produkciju.

 

Tālāk devāmies uz pašu Sāremā salas galējo punktu Serves pussalā, kur atrodas viens no apmeklētākajiem objektiem salā „Sõrve Lighthouse“. Tā ir senākā bāka Sāremā salā, kas celta 1646. gadā un ir 52 metrus augsta. Pēc restaurācijas 2018. gadā  bāku atvēra apmeklētājiem, kā arī tajā ierīkoja jūras istabu, bāku muzeju, bibliotēku un tūrisma informācijas centru. Lai uzkāptu tornī, jāpieveic 248 pakāpieni. Mums paveicās, jo laiks bija skaidrs, un tālumā tiešām var redzēt Latvijas krasta kontūru, kas atrodas nieka 30 km attālumā. Lai veicinātu vietējo iedzīvotāju ražojumu popularizēšanu, līdzās bākai ir atvērts arī mājražotāju veikals.

 

Uzņēmums “Lahhentagge OÜ” atrodas Kāli ciemā. To izveidoja jauna ģimene, pēc sievas idejas, 2016. gadā. Abi ar sievu sāka pētīt un eksperimentēt ar džina gatavošanu. Džina pagatavošanai izmanto dažādus augus – kadiķus, ceriņus, gaiļpiešus, timiānu un ingveru. Šogad saimniecība iegādājās 1893. gadā celtu ēku, uz kuru pārcels džina ražotni, kas līdz šim atrodas Kuresārē. Gadā džina pagatavošanai vajag ap 1 tonnu kadiķu ogu, dzērienu gatavo bez cukura. Toniku ražo no Ziemassvētku eglītēm, kuras tiek savāktas no pilsētām pēc svētkiem (Helsinki, Pērnava u. c). Egļu zarus atdala no stumbra, saīsina un liek uzglabāšanai saldētavā, lai var izmantot visu gadu. No vienas svētku egles iegūst 40-50 tūkstošus 250 ml pudeles. Uzņēmumā strādā 3-4 cilvēki. Uzņēmuma mērķis ir būt ne tikai alkohola ražošanas fabrikai, bet, lai tiktu piedāvāts unikāls produkts tieši no Sāremā salas. Pieprasījums pēc produkcijas ir liels, to nespēj nodrošināt. Tallinā ar laiku plāno atvērt savu veikalu. Pie mums, Latvijā, šo produkciju var iegādāties “Andalūzijas sunī”, kā arī produkcija ir pieejama internetveikalā.

Interesants bija Lēdri ciema apmeklējums, tikšanās ar ciema iedzīvotājiem un mājražotājiem. Apmeklējām saimniecību “A-Orbu OÜ”, kas atrodas šajā 500 gadus vecajā ciemā. Ciems ir unikāls ar savām akmens krāvuma sētām. Tās pareizi veidot māk tikai trīs ģimenes visā ciemā. Tiekamies ar jaunu sievieti Līsi, kura  iepazīstina ar ciema vēsturi, tradīcijām un dzīvi. Ciemā dzīvo apmēram 70 iedzīvotāji. Šeit mājas netiek pārdotas, bet tās var tikai mantot. Jaunie cilvēki pēc studijām augstskolās arvien biežāk atgriežas uz dzīvi ciemā. Līsi kopā ar mammu 2008. gadā ir izveidojusi savu kadiķu sīrupa ražotni. Sākotnēji to darīja mājas virtuvē. Tā kā tas ir process, kas prasa daudz laika, kļuva šauri un 2011. gadā, īstenojot LEADER projektu, tika ierīkota atsevišķa ēka, kurā ražo, degustē un tirgo ražojumus. Sīrups tiek gatavots no 100 kg cukura, 30 kg vīrišķajiem kadiķu dzinumiem un 200 litriem ūdens, ūdens vietā var izmantot arī kļavu sulu. No šādas devas iegūst 150 litru sīrupa. Kadiķogu sīrupu izmanto arī kā pamatu dažādām mērcēm un džemiem. Tie tiek piedāvāti ar vairākām garšām: plūškoka, pīlādža, ķiršu, ābolu etiķa, rabarberu, ķiploku, čili un balzamiko. Atrodoties šajā ciemā, radās iespaids, ka tas ir reāls, dzīvs etnogrāfiskais muzejs. Interesanti bija uzzināt un izprast šo cilvēku domāšanas veidu un dzīves filozofiju. Un to, kā no tik vienkāršām lietām un augiem, kas atrodas rokas stiepiena attālumā, var tikt pagatavoti unikāli produkti. 

 

Tīnas Tīmetsi saimniecība “Tihemetsa Kala OÜ” atrodas tuvu jūrai un upei, tāpēc saimnieki nolēma nodarboties ar zvejošanu un zivju pārstrādi. Saimniecei ir divi dēli, kuri nodarbojas ar zvejniecību, kā arī zivis piegādā citi zvejnieki, kuri ir ļoti uzticami. Pati saimniece nodarbojas ar zivju produkcijas gatavošanu un tirgošanu jau 20 gadus. Pirms tam ar zivju kūpināšanu nodarbojās viņas māte. Tiek kūpinātas tādas zivis, ko tajā dienā jūra ir devusi. Lai nodarbotos ar zivju kūpināšanu, ir nepieciešama zvejošanas licence. 15 kg svaigas zivis 3-4 stundu laikā tiek nokūpinātas vienā kūpinātavā, kopā saimniecei ir četras kūpinātavas. Pieprasījums pēc zivīm ir liels, līdz darba dienas beigām visas tiek izpirktas. Virtuves remontu veica un aprīkojumu iegādājās par projekta naudu. Igaunijas valdība atbalsta, lai saimniecības ražoto zaļo enerģiju, piemaksā dotācijas. Tāpēc ēka ir aprīkota ar saules paneļiem. Saimniecībā varējām nobaudīt gardās kūpinātās butes un izbaudīt igauņu viesmīlību.

 

Apstājāmies arī Muhu salā, kas ir īpaša ar savām rokdarbniecēm,  skaistajiem izšuvumiem un darinājumiem no kadiķkoka. Apmeklējām vietējo ražojumu veikaliņu un maizes ceptuvi. Dzirdējām stāstījumu par viņu tautas tērpiem, to valkāšanas tradīcijām un ciema dzīvi.

 

Apmeklētās saimniecības un uzņēmumi pierāda, to: ja cilvēks ir radošs un vēlas darboties laukos, var strādāt un gūt labumu. Vērtīgas sarunas bija ar grupas pavadoni, gidu un tulku, lauku sieviešu organizācijas ETNA reģiona vadītāju Sirji Vālmani. Viņa  stāstīja par lauku attīstības tendencēm Igaunijā,  igauņu dzīvi Covid laikā un pēc tam. Dzirdējām daudz labu vārdu par latviešu viesmīlību, augsto apkalpošanas līmeni, garšīgajiem ēdieniem un zemajām cenām. Braucot varējām vērot sakoptās lauku sētas, laukus un izbaudījām labos ceļus.

 

Iedvesmojošas bija arī tikšanās, kas tika paredzētas programmā, piemēram, Kāslas ciemā ar aizrautīgu vīru, kurš audzē valriekstus. Viņam šobrīd iestādīti 90 valriekstu koki, no kuriem ražo 30. Iepazināmies arī ar Sāremā alus ražošanas tradīcijām nelielā alus darītavā Pihtlas ciemā. Redzējām, kā Sāremā iedzīvotāji saglabā savu senču tradīcijas un pavisam dabiski veido viedos ciemus, kopīgi strādājot un atpūšoties.

 

Ikvienā vietā mūs sagaidīja atsaucīgi un laipni cilvēki, un visur izbaudījām igauņu viesmīlību, kā arī baudījām viņu ražotos produktus un nacionālos ēdienus.

 

Brauciena dalībnieki atzina, cik iedvesmojoši ir šādi braucieni un idejas, ko gūst. Pamatatziņa – ja dari to, kas patīk, tad viss izdosies!