Braucienā uzzina par netradicionālu dzīvnieku audzēšanu un labturību

LLKC Tukuma konsultāciju birojs 13. augustā visus interesentus aicināja piedalīties mācību braucienā uz Kuldīgas novada Snēpeles pagasta saimniecībām, kuras nodarbojas ar netradicionālu dzīvnieku audzēšanu. Šim aicinājumam aktīvi atsaucās arī lopkopības nozares saimnieki, kuri bija ieguvuši informāciju no Tukuma konsultāciju biroja  izveidotās mājaslapas Facebook vietnē. Tukuma pusē saimnieki ir aktīvi izglītojošo mācību braucienu dalībnieki, tādēļ atļauto vietu skaits autobusā piepildījās ātri. Brauciena mērķis bija iepazīt, kā darbojas citas saimniecības netradicionālo dzīvnieku audzēšanā, kā tiek nodrošinātas to labturības prasības un kādus produktus šīs saimniecības piedāvā  apmeklētājiem.

SIA ”Jaundzirnavnieki” ir daudznozaru uzņēmums. Saimniece Gunita Štorha iepazīstina ar saimniecības darbu briežkopības attīstībā, kurā zināšanas krātas 18 gadu garumā. Patlaban ir izveidots selekcijas materiāls staltbriežiem. Citām saimniecībām var piedāvāt vaislas materiālu. Dodoties uz briežu dārzu, saimniecei līdzi ir cienasts dzīvnieku barošanai. Patīkamas emocijas iegūst katrs, pabarojot vai paglaudot dzīvnieciņu. Bet briežu “viesmīlība “beidzas, līdzko cienasts beidzies. Saimniece dāsni dalās ar informāciju par briežu dzīvi aplokos un atbild izsmeļoši uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Esam uzzinājuši arī, kā aug un nobriest staltbrieža ragi. Sākuma tie ir apasiņoti, pārvilkti ar samtainu ādu, līdz beidzot tie pārragojas un samtainā ādiņa tiek noberzta. Stāstījumā saimniece pieskaras arī skumjam jautājumam par apmeklētāju attieksmi briežu dārzā. Tas ir plastmasas maisiņu jautājums, kuri nereti nonāk arī dzīvnieku aplokā. Saimniecei papildus jāpiestrādā pie atkritumu savākšanas briežu dārza teritorijā un brīdinošu uzrakstu izvietošanas.

Covid laiks saimniecībā aizvēra durvis viesu uzņemšanai un dažādiem pasākumiem, bet tas enerģiskajai saimniecei Gunitai ļāva piepildīt nerealizētus sapņus. Šajā laikā tapusi vistu novietne, kurā mīt dažādu šķirņu vistiņas un turpinās darbs pie kolekcijas paplašināšanas. Tāpat īstenota iecere par truškopību. Šobrīd saimniecībā ir 150 dažādu šķirņu trušu. Saimniecei ļoti iepatikās šinšillas šķirnes truši, bet nu jau būros mīt arī Burgundas un Castor Rex, kuri savā starpā arī tiek krustoti.

Savukārt saimnieks  Gunārs šopavasar papildinājis ābeļu stādījumu ar 100 jauniem kociņiem, un liels skaits jaunu vīnogu stādiņu atraduši vietu vīnogu terasē. Tie pēc gadiem dos augļus, lai varētu turpināt gatavot nu jau iecienītos brendijus, vīnus un liķierus. Saimniecības lepnums ir dīķi 8 ha platībā, kuros tiek audzētas foreles un karpas. Liels darbs šopavasar ieguldīts, izveidojot vasaras baseinus foreļu audzēšanai.

SIA “Nornieki” uzmanību piesaista aplokos esošie strausi un daudz raibu kaziņu jaunuzceltā modernā novietnē. Saimnieks Pēteris Gobzems 2011. gadā iegādājās pirmās sešas strausu ģimenes, kuras jau bija izaudzētas Latvijas apstākļos. Doma esot bijusi pamēģināt, lai redzētu, kas sanāk. Attīstības rādītāji un tūristu apmeklējumi liecina, ka ir izdevies. Mūsu saimniecības apmeklējuma dienā paši saimnieki nebija sastopami, bet darbiniece Baiba  iepazīstināja brauciena dalībniekus ar strausu audzēšanu, izstāstot visu attīstības ciklu no olas līdz burgeram uz galda. Tiekam brīdināti, lai putniem netuvojamies. Strausiem lielā ziņkārībā izdodoties ļoti ātri apmeklētāju telefonos ”uzinstalēt zirneklīti”, jo knābiens ir zibenīgi ātrs un stiprs. Katras strausu ģimenes aploks ir pietiekami liels, jo tiem jānodrošina kustības. Pretējā gadījumā ciestu gremošanas sistēma. “Nornieku” saimniecības viens no biznesiem ir strausu gaļas audzēšana. Tādēļ ir svarīga katra izdētā strausu ola, kuras tiek piefiksētas un uzraudzītas novērošanas kamerās. Olas tiek liktas inkubatorā un pēc tam attiecīgi pārvietotas, kā paši saka, uz dzemdību zāli. Arī mēs redzējām, kā mazais putnēns ir atrubinājis olas čaumalu un pieņemas spēkā līdz pilnīgam izšķilšanās brīdim. Putnēnus audzina līdz viena gada vecumam un tālāk strausu gaļa tiek piegādāta restorāniem un izmantota pašu saimniecības teritorijā izveidotā restorānā, kurā pusdienot piedāvā apmeklētājiem. Saimniecībā viesojoties, redzējām daudz citu interesentu, kaut tā bija darbdiena. Otra šīs saimniecības nozare ir kazu audzēšana. Apmeklētāji labprāt pavada laiku aplokos, samīļojot kazlēnus un fotografējoties. Vērtējot šīs saimniecības ieguldīto darbu, var piekrist darbinieces teiktajam, ka viss sanāk, ja uzdrošinās un nebaidās.

Laidu pagasta piemājas saimniecībā ”Zemturi” saimnieces Kristīnes stāsts parādīja, kā aizraušanās ar dzīvnieku audzēšanu ir kļuvusi par viņas biznesu. Par to, ka, drosmīgi uzstādot mērķus, ar laiku var izveidot nelielu zoodārzu. Lielu daudzveidību var vērot pie trušu un vistu aplokiem. Vēl apmeklētājus priecē fazāns, pāvs, baloži, mandarīnpīles, murkšķi, kazas un zirgi. Būros ir ap 200 trušiem, šeit var iegādāties arī vaislas materiālu. Izveidotas arī divas tūrisma dabas takas.

Paldies visām trim apmeklētajām saimniecībām, kurās baudījām viesmīlību, katrs ieguva kādu noderīgu informāciju. Un pats galvenais – iedvesmu pamēģināt un noticēt sev, jo ar sirds darbu izdarītais uzrunā citus, dodot prieku un gandarījumu visiem.

Saimniecību apmeklējums tika organizēts LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, apmeklējuma tēma “Netradicionālu dzīvnieku audzēšana un labturība”.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Ilze Ruka,
LLKC Tukuma KB lauku attīstības konsultante