Iepazīst Nīderlandes pieredzi inovāciju ieviešanā lauksaimniecībā

 Valsts Lauku tīkla Rīcības plāna 2014. gadam aktivitātes “Pieredzes un mācību braucieni uz Eiropas valstīm” ietvaros 15. un 16. oktobrī  LLKC speciālisti apmeklēja Nīderlandi, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi inovāciju politikas veidošanā un inovāciju ieviešanā lauksaimniecībā.

 Tika apmeklēts Vāgeningenas universitātes pētniecības centrs, kā arī vairāki lauksaimniecības uzņēmumi, kas iesaistīti inovāciju veidošanas un adaptēšanas procesā.

 Nīderlandē lauksaimniecība atrodas Ekonomikas ministrijas pārziņā. Valstī izvēlētas desmit tautsaimniecības nozares, kurās attīstīt inovācijas. Starp tām ir lauksaimniecība un dārzkopība, kas nodalīta atsevišķi. Šobrīd Nīderlande atrodas lauksaimniecības (un dārzkopības) inovāciju pārneses sistēmas pārveides stadijā, ko, protams, ietekmē arī Eiropas Inovāciju Partnerības (EIP) iespējamā veidošana, izmantojot Lauku attīstības programmas (LAP) atbalstu.

 Inovāciju veidošanas zinātniski pētnieciskā daļa ir veidota kā centralizēta sistēma, kurā pētniecības institūti atrodas universitāšu struktūrā. Universitāšu zinātnieki nodarbojas vairāk ar fundamentālām zinātnēm, bet pētniecības institūti – ar pētniecību, tai skaitā inovatīvu produktu, procesu u. c. radīšanu un attīstību.

Inovāciju radīšanas sistēmas pārmaiņas Nīderlandē skar vairākus aspektus:

• Inovāciju radīšanas process tiek pārnests no pašas pētniecības institūcijas uz lauksaimniecības uzņēmumiem;
• Inovāciju radīšanas procesa finansējuma kārtības maiņa notiek, pārejot no uzņēmumu pienākuma maksāt katru gadu noteiktu procentu no sava apgrozījuma uz inovāciju veidošanas procesa finansējumu projektu veidā, kas ietver sevī arī dažādu finansējuma veidu piesaisti (gan sabiedrisko, gan privāto, ieskaitot pašu uzņēmumu līdzekļus).

 Piena nozare Nīderlandes lauksaimniecībā ir viena no nozīmīgākajām. Tajā tiek izmantoti 64% no visas Nīderlandes lauksaimniecībā izmantojamās zemes (jeb 1,17 milj. ha), nozarē nodarbināti 44 000 strādājošo (jeb 30% no agrobiznesā nodarbinātajiem), vidējais izslaukums valstī ir 8000 kg no govs. Tā kā zemes cenas ir ļoti augstas (30–80 tūkst. eiro/ha). Kā viens no ražošanas efektivitātes rādītājiem tiek rēķināts arī izslauktais piens uz ha. Intensīvi ražojošas saimniecības sasniedz 13 900 kg/ha, dažas saimniecības – pat 30 000 kg/ha. Protams, ietekme uz vidi ir liela. Piemēram, kūtsmēslu utilizēšana saimniecībai izmaksā vidēji 10–20 eiro/t. Ja govis tiek ganītas, ir noteikta neliela (1 eirocents) piemaksa par pārdoto piena kg.

 Holandieši skatās pozitīvi uz tālāko piena tirgus izaugsmi, paredzot pasaules tirgus pieaugumu katru gadu 2% apmērā (kas neizslēdz gan tirgus konjunktūras svārstības), kā arī savas nozares izaugsmi 10–20 % apmērā.

Gūtās atziņas un pieredze:

• Arī holandiešiem nav īstas skaidrības par to, kā tiks organizēta EIP, līdz ar to var pieņemt, ka EIP ieviešana katrā no dalībvalstīm būs atšķirīgi veidota, iekļaujot sistēmā katrā valstī jau eksistējošus elementus;
• Ņemot vērā LLKC jau pašreiz nodibinātās saiknes ar pētniecības institūcijām un uzņēmējiem, konsultāciju dienests faktiski ir sistēmas elementu vienojoša institūcija;
• Ne tikai inovāciju nepieciešamības apzināšana, bet arī inovāciju veidošanas process pārvietojas no pētniecības institūcijām uz lauksaimniecības uzņēmumiem, bet tas nemazina pētnieku lomu šo inovāciju veidošanas procesa nodrošināšanai;
• Iepazīstoties ar Nitrātu bilances aprēķiniem saimniecībās, lauksaimniecības ietekme uz vidi Nīderlandē ir būtiska problēma. Izveidotie kontakti veicinās iespēju salīdzināt un uzlabot LLKC Nitrātu bilances aprēķinu metodiku;
• Arī pirms EIP izveides Nīderlande pārveido pētniecības un inovāciju veidošanas procesu no „pētnieku lēmuma” uz „lauksaimnieku lēmumu” par pētāmajām jomām un inovāciju nepieciešamību;
• Nīderlandē liela uzmanība tiek veltīta objektīvas informācijas iegūšanai par procesiem lauksaimniecības nozarēs, turklāt cenšoties neprasīt informāciju no zemniekiem, bet iegūt datus no pieejamiem valsts un privātajiem datu turētājiem. LLKC bruto segumu un pašizmaksas kalkulācijās varētu vairāk izmantot trešo personu sniegto informāciju, noslēdzot attiecīgas vienošanās un izveidojot datu apstrādes rīkus;
• Lai izpētītu, kā varētu darboties Eiropas Inovāciju Partnerība (EIP), Nīderlandē tiek veidoti pilotprojekti, kuru ietvaros aprobētā metodika kalpos par bāzi inovāciju pasākumu ieviešanai. Šajā jomā LLKC būtu jāturpina Zālēdāju projekts, kā arī jāuzsāk pilotprojekti augkopības nozarēs, kas sekmētu kvalitatīvu inovāciju pasākumu ieviešanu.

 Pieredzes apmaiņas brauciens bija ļoti lietderīgs, ņemot vērā to, ka tika gūts ieskats, kā Nīderlandē notiek sadarbība starp katras nozares lauksaimniekiem, zinātniekiem un konsultantiem inovāciju radīšanas procesā. Iegūtas praktiskas idejas, kā LLKC nākamā gada laikā turpināt darbu inovāciju sekmēšanā. Tāpat iegūti vērtīgi kontakti ar praktiķiem, ar kuriem iespējama turpmāka informācijas un ideju apmaiņa, kā arī kopēju sadarbības projektu veidošana.

Dzintars Vaivods,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta

projektu vadītājs