Pēdējā kvotas gadā piena ražošanas apjomi ES pieaug, vienlaikus tirgus situācija ir ļoti smaga. Par to spriests COPA–COGECA un EK darba grupā „Piens un piena produkti”, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Silvija Dreijere.
ES piena ražošana šajā kvotas gadā pieaugusi par 5,5%, taču prognozes liecina, ka gads beigsies ar 3,7% pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo kvotas gadu. Vidējā piena cena ESseptembrī bija 36,5 centi/kg. Strauji kritās piena produktu cenas tirgos, piemēram, vājpienapulvera cena salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājusies par 35%, visstraujākais kritums – par 27% bijatieši pēc Krievijas embargo, un cenu lejupslīde saglabājas. Sviestam cenu kritums attiecīgi ir 23%, pēc embargo – par 13%, bet cena šajā zemajālīmenī ir stabilizējusies. Pilnpiena pulverim cenu kritums ir 36%, tieši pēc embargo – 32%. Sūkalu pulverim cenanokrita tieši pēc embargo, bet pašlaik tā atkal pieaug.
Arī pasaulē pieaug piena ražošana. ASV šogad ražo par 2% vairāk piena, līdz gada beigām ražošanas pieaugumu prognozē par 2,5%. Austrālijā piena ražošanas pieauguma prognozes ir 4%, Jaunzēlandē prognozētais ražošanas kāpums – 3,4%. Tie ir lieli piena apjomi, kas nonāks pasaules tirgos, tāpēc arī reālais piena cenu kritums ES notika 2014. gada beigās un saglabāsies gada pirmajā ceturksnī, kad arī Rietumeiropas valstīs cena varētu samazināties līdz 25 centiem/kg.
Prognozes liecina, ka piena ražošana kopumā ES šajā gadā vēl palielināsies, un tā varētu sākt samazināties 2016. gadā, protams, konkrētā situācija katrā valstī var atšķirties.
Situācija ES dalībvalstīs aivadītā gada novembrī nebija iepriecinoša. Vācijā piena iepirkuma cena bija 33–35 centi/kg. Analītiķi prognozē, ka cena samazināsies zem 30 centiem. Kvotas pārpilde tiek plānota par 4,7 %, tādēļ Vācija uzstāj uz soda naudu saglabāšanu nozarei Lauku attīstības programmas pasākumu ietvaros.
Lietuvā cenas oktobrī palielinājušās par 2% un sasniegušas 24 centus/kg. Igaunijā piena cena ir 22–25 centi/kg. Ir saimniecības, kas sāk izpārdot lopus. Polijā situācija tiek raksturota kā ļoti slikta, jo cena turpina sarukt, pēdējais kritums bija par 17%. Cenas ir ceturtās zemākās ES, tās knapi sedz ražošanas izmaksas un atsevišķos gadījumos ir zem ražošanas izmaksām. Piena ražošana šajā gadā palielinājusies par 7%. Paredzamā soda nauda par kvotu pārpildi, iespējams, būs vislielākā, kādu jebkad kāda dalībvalsts maksājusi kvotu sistēmas pastāvēšanas laikā.
Somijā situācija piena nozarē smaga. 2013. gadā 25% no produkcijas tika eksportēti uz Krieviju. Septembrī cena samazinājās par 6 centiem/kg, bet zemniekiem – reāli par 4 centiem/kg, jo 2 centus sedz kooperatīvi no savām rezervēm. Par pagājušajā gadā pārdoto pienu zemniekiem bija piemaksas 3,9 centi/kg, šogad piemaksu nebūs, jo pārstrādei ir grūti realizēt produkciju.
Nīderlandē cenas samazinās un bija 35,8 centi/kg, kas ir par 2 centiem/kg mazāk kā pagājušajā gadā. Uzņēmums „Campina” par pienu maksā tikai 33,1 centus/kg, kas ir par 11 centiem mazāk nekā 2013. gadā. Kvotas tiks pārpildītas, un kopējā soda nauda būs liela, jo piena ražošana šogad palielinājusies par 5–10%.
Zviedrijā piena ražošana palielinājusies par 2,1%, cena rudenī bija 34–35 centi/kg, kas ir pat par 1,4% vairāk nekā augustā. Kvotas netiks pārsniegtas, un Krievijas embargo šīs valsts ražotājus tieši neietekmē.
Īrijā piena ražošanas apjomi tiek prognozēti 7% apmērā virs piešķirtās kvotas. Ražošanas izmaksas ir 27 centi/kg, un piena cena rudenī noturējās 31–32 centus/kg. Šāda cena saglabājas, pateicoties jau noslēgtajiem piegādes līgumiem, bet kāda cena paredzama 2015. gada līgumos, pagaidām nav zināms.
Dānijā piena cena vidēji ir 34,3 centi/kg, un tiek cerēts uz gada nogales piemaksām. Pašreizējās prognozes liecina, ka kvotu pārpildīs par 2%, un tas ir daudz. Lai arī ir saimniecības, kas likvidējas, kopējais govju skaits tomēr palielinās. Kvotas cena ir 40 centi/kg.
Lielbritānijā pienu iepērk ļoti lielā cenu amplitūdā – no 25 līdz 44 centiem par 1 kg piena. Cenām ir tendence samazināties. Vissarežītākā situācija ir Ziemeļīrijā, kur cena tikai 33 centi/kg. Daudzi vairumtirgotāji samazina cenas piena produktiem.
Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone
Ekspertu dalība pasākumā organizēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu aktivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.
UZZIŅA
COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā. COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā. Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.
Pievienot komentāru