Panākt Eiropas Komisijas pretimnākšanu lauksaimniekiem vides jautājumos, sausuma ietekme uz šāgada ražu, ES Kopējās lauksaimniecības politika un antidempinga pasākumi importētajam slāpeklim bija galvenie jautājumi ES lauksaimnieku organizācijas COPA-COGECA septembra prezidija sanāksmē.
Tajā no Latvijas piedalījās biedrības Zemnieku saeimas pārstāvji Maira Dzelzkalēja-Burmistre un Valters Zelčs, Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Agita Hauka, Latvijas Statūtsabiedrību asociācijas pārstāvis Kaspars Melnis.
COPA-COGECA budžeta apstiprināšana
Sanāksmē COPA-COGECA vadība izteica priekšlikumu palielināt biedru naudas. Līdz ar to nākamgad visām dalīborganizācijām būs jāmaksā par 2,5% vairāk nekā patlaban. Pamatojums biedru naudas palielināšanai – inflācija un vispārējs izmaksu pieaugums. Prezidijs lēmumu atbalstīja, taču vairākas ES valstu lauksaimnieku organizācijas norāda, ka regulāra dalībmaksas palielināšana, aizbildinoties ar inflāciju un izmaksu pieaugumu, nav pieņemama, tādēļ nākotnē netiks atbalstīta.
Tikšanās ar vides komisāru Karmenu Vellu
Saruna ar komisāru K. Vellu COPA-COGECA pārstāvjiem neizvērtās racionāli, jo tās laikā neizdevās vienoties par sadarbību dažādos lauksaimniekiem svarīgos jautājumos. Vislielāko sašutumu izraisīja komisāra attieksme pret COPA-COGECA dalībnieku priekšlikumiem pieaugošā vilku skaita ierobežošanai. Vairākas valstis, tostarp Zviedrija, Vācija un Polija, sevišķi uzsvēra straujo vilku skaita pieaugumu, kas ne tikai nodara postījumu meža dzīvnieku populācijai, bet arī lielus zaudējumus lopkopjiem. Tā kā dabā optimālais vilku skaits tiek noteikts proporcionāli to barības bāzei, teju visā Eiropā šī optimālā līnija ir pārsniegta. Tieši tādēļ COPA-COGECA aicina komisāru pieņemt attiecīgus lēmumus un atļaut dalībvalstīs palielināt vilku medību apmērus. Šo lūgumu komisārs kategoriski noraidīja, sakot, ka vilku skaitu nedrīkst ierobežot, vilkus nošaujot, ar vilkiem esot jāsadzīvo citādāk. Komisāra piedāvājums bija izveidot vilku barotavas tālu no lopkopības saimniecībām. Šāds priekšlikums visām COPA-COGECA dalīborganizācijām šķita nepieņemams un nereāls.
Pozīcija par nākotnes KLP
COPA-COGECA vienbalsīgi apstiprināja organizācijas kopējo pozīciju ES Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2021. gada, nolemjot to, ka nav pieļaujama KLP budžeta mazināšana, kā arī samazināta budžeta gadījumā nedrīkst palielināt prasības lauksaimniekiem. Galvenās diskusijas notika par tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Baltijas valstīm vissvarīgākais faktors šajā pozīcijā bija panākt punkta par tiešmaksājumu izlīdzināšanu saglabāšanu. Nīderlande, Beļģija, un, par lielu pārsteigumu, Horvātija paziņoja, ka iestājas pret šī punkta iekļaušanu pozīcijā, jo uzskata, ka tas nav taisnīgs. Arī Lietuva iebilda pret šo punktu, jo tiešmaksājumu izlīdzināšana, ņemot vērā dalībvalstu individuālos apstākļus, nav efektīva.
Sausuma ietekmes apzināšana
Visas ES dalībvalstis šogad pieredzēja ievērojamu ražas samazinājumu neierasto laikapstākļu dēļ. Vienīgā valsts, kas necieta no sausuma, bija Portugāle, taču tur šogad bija novērojami liela apjoma nokrišņi, kas kombinācijā ar karsto laiku radīja tropisku klimatu. Tā rezultātā bija novērojams slimību uzliesmojums un kaitēkļu skaita pieaugums, kas atstāja negatīvu ietekmi uz paredzēto ražu.
No sausuma vissmagāk cietis Baltijas valstu reģions, kur kopējā neiegūtā raža ir aptuveni 40–50%. Tālāk seko ziemeļvalstis, kur zudumi ir aptuveni 30–40%. Vācijā, Polijā, Francijā un pārējās ES valstīs šie zudumi svārstās no 10–30%. Vairākas valstis jau ir pieņēmušas lēmumu par nacionāla atbalsta izmaksāšanu, piemēram, Vācijā 340 miljoni un Zviedrijā 120 miljoni eiro divos maksājumos, Somijā 100 miljoni eiro, bet Igaunija piešķīrusi 20 miljonus eiro valsts garantētajiem kredītiem, ko lauksaimnieki varēs saņemt bez papildu nodrošinājuma. Lai palīdzētu lauksaimniekiem, būtu jācenšas panākt kompensācijas no EK, kā arī jāveic virkne citu pasākumu. Piemēram, jāatbrīvo lauksaimnieki no ierobežojuma ekoloģiski nozīmīgajās platībās (ENP) izmantot augu aizsardzības līdzekļus, jāpalielina de-minimis (atbalsts, ko no valsts drīkst maksāt vienai saimniecībai plānošanas perioda laikā) limits vai jāatļauj iegūt lopbarība no ENP arī nākamgad.
Antidempinga pasākumu samazināšana importētajam slāpeklim
COPA-COGECA vadība informē visas dalībvalstis, ka Eiropas Komisija ir nolēmusi par aptuveni trešdaļu samazināt antidempinga pasākumus no trešajām valstīm importētajam amonija nitrātam. Pret to iebilst minerālmēslu ražotāju apvienība, kura pieprasa ne tikai saglabāt līdzšinējos pasākumus, bet arī piemērot tādus pašus pasākumus šķidrajam amonija nitrātam. Šī iemesla dēļ COPA-COGECA lūdz visas organizācijas risināt sarunas nacionālā līmenī un aicināt attiecīgās ministrijas iestāties par pilnīgu antidempinga pasākumu atcelšanu.
Informāciju sagatavoja Valters Zelčs,
biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis
Pievienot komentāru