Lauksaimniecība: sasniegtais un izaicinājumi nākotnei

Kādā situācijā ir lauksaimniecība Latvijā? Kādai būt nākotnes lauku politikai? Kā palielināt lauksaimniecības konkurētspēju,  vienlaikus uzturot apdzīvotu lauku vidi? Šie un virkne citu jautājumu šobrīd tiek celti galdā apspriešanai visai lauku sabiedrībai, lai līdz gada beigām sagatavotu Latvijai vislabāko politiku laukiem ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2021.-2027. gadam ietvaros.

Lai noskaidrotu lauku cilvēku vajadzības un viedokli par lauku ekonomikas stiprināšanu, sociālās situācijas un vides uzlabošanu, Zemkopības ministrija kopā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru martā un aprīlī sarīkoja kopā piecas konferences visos valsts reģionos, un papildus tām Zemkopības ministrijā notikušas astoņas tematiskās darba grupas. Nākotnes lauku politikas izstrādē ir iespējas iesaistīties ikvienam lauksaimniekam, lauku uzņēmējam un vienkāršam lauku iedzīvotājam, pateikt savu viedokli un tikt sadzirdētam. Publiskās apspriešanas turpināsies līdz gada beigām, kad jātop skaidrām nākotnes Lauku attīstības stratēģiskā plāna aprisēm.

Šoreiz lauku sabiedrībai tiek likta priekšā arī detalizēta ekonomiskā analīze par ražošanu laukos, apdzīvotību, saimniecību skaitu un struktūru, attīstības tendencēm un sniegti attīstības scenāriji par viena vai cita saimniekošanas modeļa ietekmi uz ekonomiku un vidi. Protams, arī iepriekš šādas analīzes ir veiktas, taču tās mazāk skaidrotas publiski.

Ražošanā pieaugums mazāk darbietilpīgās nozarēs

Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadošā pētnieka Alekseja Nipera pētījumā redzams, ka 18 gadu laikā lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000. gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018. gadā. Visbūtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 250%.

Nosacīti veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 tūkst. tonnām līdz 813 tūkst. t. 2017. gadā. Tiesa, saražotais piena apjoms kāpis mazāk būtiski – no 810 tūkstošiem tonnu līdz miljonam tonnu 2017. gadā. Būtiski, ka 60% no saražotā piena eksportē, tiesa, ne tik pozitīvi, ka puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Pārējās nozarēs ražošanā veicies kā pa kalniem un lejām. Dati rāda, ka kartupeļu ražošana samazinājusies no 600 tūkst. līdz 408 tūkst. tonnām, dārzeņu ražošana atkarīga no gada, bet turas stabili virs 150 tūkst. tonnu apmērā, vienlaikus augļu un ogu ražošana ievērojamu samazinājusies, – ja 2005. gadā saražojām 55 tūkst. tonnu, tad 2017. gadā vairs tikai 10,9 tūkst. t.

Gaļas liellopu audzēšana, kas ir salīdzinoši jauna nozare Latvijā, būtiski pieaugsi, – dzīvnieku skaits kopš 2005. gada audzis no 5000 līdz 49 000. Vienlaikus cūkkopībā ražošanas apjomi samazinājušies no 428 tūkst. cūku līdz 321 tūkst. Šī ir nozare, kur strauji notikusi konsolidēšanās, – audzēšana pārcēlusies no mazajām un vidējām uz lielajām fermām.

Vērtējot saimniecību kopskaitu, A. Nipers norāda, ka kopš 2001. gada tas ievērojami samazinājies – no 180 tūkstošiem līdz 69,9 tūkst. 2016. gadā (58,2 tūkst. 2017. gadā). No tām 64% ir ļoti mazas saimniecības, kurās standartizlaide ir līdz 4000 eiro. Vienlaikus tieši šajā saimniecību grupā ir lielākais pensijas vecuma īpašnieku īpatsvars – 35% ir vecumā virs 65 gadiem.

Lemjot par ES KLP finansējuma izlietojumu nākotnē, būtisks ir fakts, ka mazajās un vidējās saimniecībās līdz 100 ha gan ienākumi no tirgus, gan ES un valsts atbalsts ir zemāks par vidējiem valsts rādītājiem, turklāt šos saimniecību kopējos ieņēmumos vairāk nekā puse no ieņēmumiem sastāda tiešo maksājumu atbalsts. Jautājums, kas jārisina ar nākotnes KLP – kā līdzsvarot ienākumus dažāda lieluma saimniecībās.

LLU eksperts izanalizējis, kādēļ 18 gadu laikā no apmēram 150 tūkstošiem līdz 70 tūkstošiem samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto skaits un kādēļ izaugsmi piedzīvo tieši graudkopības nozare. Izrādās, notikusi ievērojama ražošanas intensifikācija, turklāt visvairāk nozarēs, kas ir mazāk darbietilpīgas.

 

Pētījumi apliecina, ka vismazāk darba stundu viena hektāra apsaimniekošanā prasa zāles appļaušana lielās saimniecībās. Otra mazāk darbietilpīgākā ir graudu audzēšana lielajās saimniecībās, kur viena hektāra apsaimniekošanai nepieciešamas tikai 15 stundas, kamēr ļoti mazās saimniecībās tas prasa 60 stundas. Darbietilpīgākās nozares ir augļu un dārzeņu ražošana.

Vērtējot nozares un teritorijas Latvijā, kur lauksaimniekiem ir iespējas visvairāk nopelnīt, secināts – bagātākā ir Zemgale, kur ir lielākais lielo graudu audzētāju saimniecību īpatsvars.

 

Izaicinājumi – konkurētspēja un vidi saudzējoša saimniekošana

Lauksaimnieciskās ražošanas izvērtējums, ko veicis A. Nipers un vēl detalizētāk arī ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments, skaidri iezīmē nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus – kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt, lai stiprinātu konkurētspēju, nodrošinātu apdzīvotu lauku vidi un risinātu vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze rāda, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās. Vienlaikus pēdējās divas ir tās, kam nepieciešams darbaspēks (apdzīvotība) laukos, trūkumi – šīs nozares rada emisijas un noplicina lauku ainavu jeb mazina bioloģisko daudzveidību. Mazāk ienesīga ir ekstensīva gaļas liellopu audzēšana, vienlaikus tā nodrošina augstu bioloģisko daudzveidību, trūkums – tam nevajag darbaspēka, turklāt rada emisijas. Ekstensīvā piena ražošana nes zaudējumus, prasa daudz darba, rada emisijas, bet nodrošina augstu bioloģisko daudzveidību. Arī vienkāršai appļaušanai nav lielu priekšrocību, – lai gan tā saglabā bioloģisko daudzveidību, tā rada lielas emisijas, nav ienesīga un prasa maz darba.

Risinājumus ekonomikai, sociālajai videi un klimatam bija iespējas sniegt piecu reģionālo konferenču dalībniekiem. Kādi bija ieteikumi?

Neuzskaitīšu visus, pieminēšu vien visbiežāk nosauktos. Ekonomiskās situācijasuzlabošanai teju visos reģionos konferenču dalībnieki iesaka ES un valsts atbalstu mērķēt tieši ražošanas atbalstam (maksājumi jāsaņem lauksaimnieciskās produkcijas ražotājam), tāpat būtiski ir noteikt maksājumu griestus lielajām saimniecībām, turpināt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, vairāk atbalstīt mazās saimniecībās, piešķirt lielāku atbalstu darbietilpīgajām nozarēm, veicināt kooperāciju un nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti.

Sociālās vides uzlabošanai ieteikumi sekojoši: sakārtot infrastruktūru, mērķtiecīgi atbalstīt jaunos lauksaimniekus, kā arī mazos lauksaimniekus, un radīt tiem iespēju piekļūt finanšu resursiem tālākai attīstībai. Tāpat tiek ieteikts sakārtot lauksaimnieciskās izglītības sistēmu, radīt lauksaimniecībai labvēlīgu nodokļu sistēmu, kā arī rast risinājumus zemes izpārdošanas ierobežošanai ārzemniekiem.

Vides mērķu sniegšanai visos reģionos visbiežāk minētais ieteikums – nepieciešams atbalsts meliorācijai. Tāpat tiek ieteikts motivēt zemniekus, precīzāk – maksāt par konkrētu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, tajā skaitā par slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu. Daudz ieteikumu tieši lopkopībā – uzlabot lopbarības kvalitāti, veicināt barības devu sastādīšanu, nodrošināt rotācijveida ganīšanu. Tāpat ieteikt turpināt atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, rūpīgāk strādāt pie mēslošanas plāniem un, protams, uzlabot saimnieku zināšanas par viņu saimniekošanas ietekmi uz vidi un klimatu.

Jāuzsver, ka ZM speciālisti visus konferencēs un tematiskajās darba grupās izskanējušos ierosinājumus un viedokļus ir piefiksējuši un ņems tos vērā, kopīgi tālāk izstrādājot Latvijas lauksaimniecības stratēģisko plānu. Te jāatceras – cik cilvēku, tik viedokļu, jo vienā konferencē par konkrētiem jautājumiem izskanēja pat diametrāli pretēji viedokļi. Piemēram, viena grupa lauksaimnieku uzskata, ka mazo lauksaimnieku shēma ir jālikvidē,  cita – ka noteikti jāturpina. Vieni domā, ka jāveicina apmežošana, citi – to nedrīkst pieļaut. Gala lēmuma pieņemšanai būs jāņem vērā ES KLP kopējie mērķi un Latvijai kopumā pieņemamākie risinājumi.

Diskusijas darba grupās turpināsies, tādēļ iesakām rūpīgi sekot līdzi ZM un LLKC informācijai tīmekļa vietnēs un sociālo tīklu kontos, lai nenokavētu iespēju turpmāk piedalīties publiskajās debatēs par nākotnes KLP.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja

Prezentācijas:

http://www.zm.gov.lv/zemkopibas-ministrija/statiskas-lapas/klp-nakotne?id=17169#jump

Pievienot komentāru