Žurnāla “Latvijas Lopkopis” septembra numurā

GalerijaPrint

Kur Latvijā ražo labāko vājpiena biezpienu un kam aizvadītā gada laikā izdevušies gardākie biezpiena deserti, skābpiena dzērieni, saldējumi un sieri, par to lasiet žunāla septembra numurā. Tajā sniedzam ieskatu Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā Latvijā ražoto piena produktu konkursa norisē. Tā rezultāti lielus pārsteigumus nesagādāja – labāko biezpienu joprojām ražo Straupē, biezpiena desertus un sieru – Smiltenē, skābpiena dzērienu – “Rīgas piena kombinātā”, bet saldējumu – Rūjienā.

Tā kā piena produktu ražošanā pāri paliek daudz sūkalu, piedāvājam iepazīties ar veterinārārstes un SIA “Piensaimnieku laboratorija” pārstāves Ditas Krastiņas rakstu par to, vai sūkalas var izmantot atgremotājdzīvnieku ēdināšanā.

Saimnieka pieredzes aprakstā šoreiz, kā saimnieko Pauls un Anita Sermie Riebiņu novada Galēnu pagasta SIA “Gribolva”, kur ir 160 Holšteinas menraibo govju ganāmpulks un apsaimniekošanā – 260 ha zemes. Pateicoties sadarbībai ar LLKC Lopkopības nodaļas vadītāju, konsultanti un žurnāla nozaru redaktori Silviju Dreijeri, SIA “Gribolva” piesietās turēšanas sistēmā izslaukumus pēdējo 4 gadu laikā izdevies palielināt vairāk kā par 1 tonnu uz govi – līdz 11 000 kg gadā.

Kādas ir sekmes demonstrējumam par govju precīzo ēdināšanu piesietajā sistēmā ar mērķi samazināt izdalītā metāna daudzumu, lasiet Ziedītes Bimšteines rakstā. Savukārt par optimālo atnešanās vecumu telēm raksta S. Dreijere.

Par to, kā sokas demonstrējumā par dažādu ēdināšanas sistēmu ietekmi uz gaļas šķirņu vaislas telēm līdz lecināšanai bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā, raksta LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja Anita Siliņa. Turpat arī raksts par to, kāds ir “Sky” veikalu tīkla īpašnieka SIA “Skai Baltija” piedāvājums gaļas lopu audzētājiem, kā arī neliels ieskats vairākās Vidzemes  saimniecībās, kur audzē dzīvniekus nobarošanai.

Aitkopjiem būs lietderīgs Latvijas Aitu audzētāju asociācijas aitu vērtēšanas ekspertes Dinas Avotiņas raksts par aitu izvēli, sagatavošanu un lecināšanu. Turpat arī LLKC lopkopības konsultantes Lailas Plītas raksts par grūsnības toksēmiju aitām.

Izsmeļošu un lietderīgu rakstu par kalciju dējējputniem piedāvā veterinārārste Anna Malinene un Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācijas pārstāve Anna Ērliha. Savukārt par to, kā broilerus gaļai ražo Jānis Plūme Pārgaujas novada “Jaunzemos”, lasiet žurnālistes Ilzes Galkinas aprakstā.

Savu redzējumu par zirgkopības nozares attīstību un problēmām žurnālā pauž SIA “Ķēniņkalni” saimnieces – māsas Ilze Rutka un Jolanta Jēkabsone. Šī ir viena no tām nelielajām zirgkopības saimniecībām, kur izdodas izaudzēt  lieliskus jaunzirgus tirgum.

Kā ierasts, žurnālā nozares ziņas no Latvijas un ārzemēm, labas veselības uzturēšanas padomi, saimnieku aptauja, receptes un anekdotes.

Atgādinām, ka žurnālu “Latvijas Lopkopis” iespējams abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, pasūtīšanu iespējams veikt arī elektroniski “Latvijas Pasts” mājaslapas elektroniskās abonēšanas sadaļā: https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2020_gads/

Žurnālu var iegādāties arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja 

Foto galerija: 

Pievienot komentāru