Saimniecības “Undzēni“ pieredze dārzeņu un zemeņu audzēšanā

GalerijaPrint

LLKC Jelgavas nodaļa 20. jūlijā organizēja informatīvo semināru “Aktualitātes dārzkopjiem”. Pasākums notika Jelgavas novada Platones pagasta zemnieku saimniecībā ”Undzēni”, kur saimniece Daila Undzēna mūs iepazīstināja ar savu pozitīvo praksi un aktualitātēm zemplēves dārzeņu, zemeņu audzēšanā un realizācijā.

Saimniecisko darbību z/s “Undzēni” uzsāka 1989. gadā. “Daudzi kaut ko šiverējas, skatījāmies, ko citi dara, arī mums vajag,“ stāsta saimniece Daila, “pamēģinājām ar kāpostiem, tad pievērsāmies zemeņu audzēšanai”.

Pirmās astoņas šķirnes, kas bija piejamas, tika iegādātas Pūrē. No izmēģinātajām palika divas šķirnes, kas aug mālā, tajā skaitā ‘Senga Sengana’. Zemenes ir ļoti darbietilpīga kultūra. Sākumā nebija ne agrotīka pārklājuma, ne pilienveida laistīšanas, bija tikai kaplis ravēšanai, izkapts un ķerra lapu novākšanai. Zemenes saimniecībā audzēja vairākus gadus, bet parādījās ievestās zemenes, līdz deviņdesmito gadu sākumā iesāktajam atmeta ar roku. Bija iespaids, ka tiek sapelnīta liela nauda, bet, sarēķinot  izdevumus, peļņa  nemaz nebija tik liela. Tad saimniece mēģināja ar zaļumiem, kas arī izrādījās labs variants, jo darba mazāk un noiets ir labs.

Dēls tajā laikā dzīvoja un strādāja ārzemēs, bet strādāšana pie sveša nav tas, kas strādāšana sev, savā valstī un saimniecībā. Daila sauca, lai brauc mājās, veido pats savu saimniecību un strādā pats sev. Īstajā brīdi un vietā pateiktie vārdi lika aizdomāties, un dēls sāka krāt naudu, lai izveidotu savu saimniecību Latvijā. Pēc atgriešanās Daila dēlam teica – tikai ne zemenes, bet dēls iegādājās trīs saliekamās siltumnīcas un 18 šķirņu zemeņu stādus, no katras 200 stādus. Ierīkoja izmēģinājuma lauciņu, lai praksē redzētu, kura piemērotāka noteiktajai augsnei, apstākļiem, kopšanai un prasībām, ko saimnieks grib no zemenēm, jo te smags māls, un visas šķirnes negrib augt. No 18 šķirnēm  palika četras – ‘Darselect’, ‘Daroyal’, ‘Sonate’, ‘Rumba’. Kā vēlā šķirne tiek audzēta ‘Malvīne’. Savukārt  šķirnei ‘Flaeir’ nepatika Zemgales māla augsne, un tā vairs netiek audzēta.

Zemenes audzē uz agrotīkla, lai vismaz ravēšana atkrīt, būtu pietiekams mitrums un ogas būtu  tīras. Tika veikti vairāki eksperimenti, lai saprastu, kura ir labāka metode  zemenēm – melnais agrotīkls vai  melnbaltā plēve. Rezultātā izrādījās, ka siltumnīcā efektīvāks ir agrotīkls, jo zeme ātrāk iesilst un ventilējas. Savukārt uz augsnes labākus rezultātus saimniecībā parādīja baltā plēve, kas atstaro saules starus, un zemenes karstā laikā neizcepas. Turklāt saimniecībā bieži viesi ir stirnas, kas ar saviem nadziņiem  sacaurumo agrotīku, un pēc ziemām, kad nav sniega, pavasarī viss agrotīkls sabojāts, bet plēve drusku padodas stirnu nadziņiem. Gan zemenēm, gan tomātiem, gurķiem, paprika un citiem dārzeņiem zem plēvēm ir ierīkota pilienlaistīšanas sistēma, jo, laistot no augšpuses, vairāk veidojas puves; zem plēves laistīt savādāk ir problemātiski, turklāt augus var piebarot nepieciešamības gadījumā.

Saimniecība orientējas vairāk uz agrajām un vēlajām zemenēm, jo sezonas sākumā un beigās cenas ir lielākas. Cenšas audzēt  tā, lai zemenes nav tajā brīdī, kad ir visiem, jo, ja jāpārdod par lētāku cenu, nākas “strādāt pa nullēm”. Kad tirgū ir zemeņu pārpilnība un cena samazinās, zemenes tiek  pārstrādātas sulās, sīrupos, zaptēs. Saimniecei ir pieredze, ka tomēr pēdējos gados zemenēm garša nav svarīgākā, salīdzinot ar cenu. Ja var izaudzēt lielu izmērā, apjomā daudz un cenas ziņā līdzvērtīgu, tad var konkurēt ar Polijas zemenēm. Protams, liela nozīme, ja tirgo pats saimnieks, tad var pircējam paskaidrot audzēšanas un cenas sakarību.

Gurķus saimniecība piebaro caur lapām. Karstā laikā vakaros miglo, lai neapdedzinātu lapas. Gurķus stāda ar stādiņiem, lai efektīvāk izmantotu platību un nepaļautos uz dīgstību un izvairītos no gliemežu uzbrukumiem, kas pēdējā laikā Latvijā sāk izvērsties par problēmu.

Esot saimniecībā un redzot, cik daudz enerģijas ir saimiekiem, lai sasniegtu mērķi, atliek tikai novēlēt – lai izdodas!

Dace Drošprāte,
LLKC Jelgavas biroja lauku attīstības konsultante

Foto: Dace Drošprāte

Foto galerija: 

Pievienot komentāru