Preiļu puses zemnieku pieredze Zviedrijā

 Preiļu puses lauksaimnieki marta beigās devās saimniecību apmeklējumā uz Zviedriju tēmas „Kooperatīvu darbības attīstības un konkurētspējas palielināšanas pieredze dažādu nozaru kooperatīvos” ietvaros. Mērķtiecīgi un pārdomāti organizēts darbs ir Zviedrijas uzņēmumu sekmīgas attīstības pamatā. Brauciena dalībnieki atzīst, ka brauciens bija lietderīgs, jo tika gūtas vērtīgas atziņas un zināšanas par kooperatīvu izveidi un to veiksmīgu darbību, par gaļas liellopu audzētāju asociāciju, par liellopu un aitu turēšanu, par jaunu novietņu būvniecību un veco fermu pārbūvi un rekonstrukciju.

25. marts

Ierodoties Zviedrijā, tika uzklausīta Zviedrijas Zemnieku federācijas (LRF) iepriekšējā vadītāja Helena Jonsone. Helena 2011. gadā tika ievēlēta par zemnieku federācijas vadītāju. Federācijai ir aptuveni 140 tūkstoši biedru, no tiem 60 –

kooperatīvi. Viens no lielākajiem biedriem ir „Arla Foods”, mazākie – daļēja laika saimniecības. Biedru skaits katru gadu palielinās. Kā vienu no bonusiem visi federācijas biedri saņem lauksaimniecības avīzi un dzīvības apdrošināšanu. Federācijai pieder 6 uzņēmumi, sākot no medijiem, konsultatīvajiem dienestiem u.t.t. Federācija piedāvā plašu pakalpojumu spektru, kas tiek nodrošināts zemniekiem. Federācijas finansējumu veido  biedru naudas (atkarīgas no lauksaimniecības uzņēmuma zemes hektāru skaita), peļņas daļa no īpašumā esošajiem uzņēmumiem un kapitāldaļām finanšu iestādēs. Organizācijas uzdevums ir saglabāt politisku un finansiālu neatkarību.

Zviedrija ES iestājās 1994. gadā un tajā laikā ražoja vairāk, kā valstī bija nepieciešams, līdz ar to valdība neatbalstīja lauksaimnieku subsidēšanu, jo varēja nopirkt citu valstu produktus par lētākām cenām. Tajā pat laikā Zviedrijas lauksaimniekiem tika noteikti augstāki standarti attiecībā uz dzīvnieku labturību un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu nekā citās ES valstīs. Zemniekiem šķita, ka, iestājoties ES, citu valstu iedzīvotāju gribēs pirkt viņu saražotos produktus, bet bija vilšanās, jo daudzi saražotie produkti nemaz netika eksportēti. Lai arī pēc iestāšanās ES Zviedrijā cilvēku skaits palielinājās, pārtikas produktus lauksaimnieki ražoja arvien mazāk un mazāk.

Helenai Jonsonei, uzņemoties pienākumu vadīt Zviedrijas Zemnieku federāciju, viens no galvenajiem mērķiem bija izstrādāt vienotu pārtikas nodrošinājuma stratēģiju. Pamatmērķis, lai lauksaimnieka uzņēmums nebūtu atkarīgs no ES atbalsta, bet gan spētu attīstīties kā biznesa uzņēmums, jo viņa uzskata, ka nevar būt bagāts tikai no ES maksājumiem, jo nauda jāspēj nopelnīt no lauksaimnieciskās ražošanas. Saražotais jāprot pārdot kā kvalitatīva un laba produkcija. Helena uzskata, ka tas bija īstais laiks, kad patērētājs un valdība ieklausījās, ka zemnieka saražotā produkcija ir nepieciešama, jo platības, kur var nodarboties ar lauksaimniecību, ir limitētas ne tikai Zviedrijā, bet visā pasaulē. Tika panākts, ka Zviedrijas  turīgākais vidusslānis pērk Zviedrijā ražoto produkciju. Esot amatā piecus ar pusi gadus, Helenai izdevās izveidot un apstiprināt pārtikas stratēģiju. Galvenie stratēģijas mērķi ir ražot vairāk un attīstīties. Mērķi tiek definēti naudā, līdz ar to ir 2 iespējas – vai nu palielināt ražošanu, vai ražot ar pievienoto vērtību. Helenas laikā būtiski palielinājās liellopu gaļas, cūkgaļas, graudaugu produktu, augļu un dārzeņu ražošanas apjomi. Līdz ar to palielinājusies arī valdības izpratne par lauksaimniekiem un viņu ražotajiem produktiem.

Dienas otrajā daļā tika uzklausīts Gorana Jonsona stāsts par gaļas liellopu audzēšanu un nobarošana vietējam tirgum. Gorans  ir izveidojis saimniecību un ar bioloģisko gaļas liellopu audzēšanu nodarbojas kopš 1991. gada. Tiek audzēti Herefordas šķirnes liellopi. Saimniecības īpašnieks uzskata, ka šīs šķirnes dzīvnieki ir mīlīgāki un nav tik prasīgi kā, piemēram, Šarolē vai citas šķirnes dzīvnieki. Saimniecībā tiek turētas 60 zīdītājgovis plus 60 jaunlopi. Apsaimnieko 180 ha platības, no tām 60 ha ir  sētie zālāji un 120 ha ganības. Platībās tiek audzēta un sagatavota lopbarība tikai saimniecības ganāmpulkam. 40-50 % zīdītājgovis tiek sēklotas mākslīgi no marta līdz aprīlim. Tad govju ganāmpulkā ielaiž bulli, kas sēklošanas procesu pabeidz. Bullis ganāmpulkā atrodas 3 mēnešus, līdz ar to atnešanās periods neievelkas. Zīdītājgovju atnešanās sākas decembrī. Jaundzimušie teļi tiek svērti 4 dienu laikā pēc atnešanās. Vasaras periodā govis ganās ganībās un ir sadalītas 2 grupās – zīdītājgovis ar dzimušajām telītēm un zīdītājgovis ar piedzimušajiem bullīšiem, lai jaunie bullīši neaplecina mazās telītes. Septembrī, oktobrī teļus nošķir no zīdītājgovīm un sver, pārrēķinot svaru uz 200 dienām. Daļa atšķirto teļu tiek nobaroti saimniecībā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ģenētikai, jo pārdod arī vaislas buļļus. Katru gadu no saimniecības 1-2 jaunbuļļi nonāk testēšanas stacijā. Šajā sezonā saimniecībā atnesušos telīšu svars bija 43 kg un bullīšu svars 44 kg. Atšķirot telītes bija sasniegušas 284 kg, bet bullīši 283 kg, kas saistāms ar to, ka bullīšu mammas atradās sausākās ganības, jo arī pagājušajā gadā Zviedrijā bija liels sausums tāpat ka Latvijā. Sverot telītes 1 gada vecumā, tās bija sasniegušas 377 kg, savukārt bullīši – 491 kg. Liellopu gaļas cena kautsvarā ir 4 eiro/kg. Lai nodrošinātu salīdzinoši vieglas dzemdības, pamatfaktors, kas jāievēro –  barība. Tām zīdītājgovīm, kas vēl nav atnesušās, barībā ir salmi. Pēc atnešanās jānodrošina kvalitatīva un sabalansēta lopbarība. Lai arī saimniecība saimnieko ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, lopi ir atragoti, un tas ir atļauts.  Lai nodrošinātu lopu nošķiršanu, tos netramdot, saimniecībā pie dzīvnieku barošanas galda ir uzstādīta fiksējoša iekārta. Saimniecība izmanto ES atbalstu pamatlīdzekļu iegādei un saimniecības straujākai attīstībai. Gorans Jonsons ir ne tikai savas saimniecības īpašnieks, bet arī Nacionālās gaļas liellopu audzētāju asociācijas vadītājs. Viņš pastāstīja, ar ko tā nodarbojas. Organizācijas pamatuzdevumi ir uzturēt ciltsgrāmatu un jaunbuļļu pārbaudes stacijas, papildus tā organizē 1-2 dzīvnieku izstādes gadā. Ciltsgrāmatā ir aptuveni 200 000 zīdītājgovju, visvairāk Šarolē  šķirnes, pēc tam seko Herefordas šķirnes dzīvnieki. Ciltsdarbam un pārraudzībai ir pievērsta īpaša uzmanība, lai iegūtu precīzus datus. Jaunlopus sver piedzimstot, atšķirot un, kad tie ir sasnieguši 1 gada vecumu, jo no šiem pamatrādītājiem tiek veidoti indeksi, kas atspoguļojas dzīvnieku vērtējumā. Tāpat ir svarīgs dzīvnieku atnešanās vieglums un mātes īpašības – augšanas un kautķermeņa indekss. Ja rādītāji nesasniedz noteiktās normas, dzīvnieks neiekļaujas šķirnes prasībās. Zviedrijā ļoti populāri ir toli dzīvnieki. Gorans atzīst, ka Zviedrijā daudz tiek strādāts pie dzīvnieku ģenētikas izkopšanas un uz šejieni var doties pēc kvalitatīviem vaislas dzīvniekiem.

26. marts

Tika apmeklēta Andersa Eriksona saimniecība, kas nodarbojas ar zīdītājgovju, nobarojamo liellopu un aitu audzēšanu. 2013. gadā Anderss ar savu sievu saimniecību nopirka no sava tēva. Tajā bija 11 zīdītājgovis, šobrīd ir jau 29 govis plus liellopi un aitas. 2017. gadā saimniecība uzcēla jaunu liellopu novietni. Tā kā saimniecībā ir mežs, tad arī dzīvnieku novietnes celšanai pamatā tika izmantots koks, savukārt lopu nodalīšanai –

metāla konstrukcijas. To izmantošana ir ērtāka nekā koka konstrukcijām, un to kalpošanas laiks ir ilgs. Veco kūti pārbūvēja aitām. Ganāmpulkā ir 40 aitu mātes, bet pastāv  iespēja nākotnē skaitu palielināt. Saimniecības īpašumā ir 72 ha zemes, no tiem 38 ha mežs un pārējā platība lauksaimniecībā izmantojamā zeme. 17 ha platībā tiek ganīti lopi. Lai spētu sagatavot nepieciešamo lopbarību, saimniecība papildus nomā zemes platības. Saimnieks ir Zemnieku federācijas, gaļas liellopu kooperatīva biedrs. Nobarojamos buļļus kastrē ar gumijas riņķu palīdzību.  Lai nodrošinātu zīdītājgovju vieglāku atnešanos, tiek sekots līdzi lopbarības sastāvam un kvalitātei. Pirmsatnešanās periodā tiek izbaroti mieži un salmi kā rupjā barība.

Tālāk devāmies uz gaļas liellopu pārstrādes uzņēmumu “Ydrekott”, kas ar pilnu slodzi savu darbību uzsāka 2014. gadā, apvienojoties 3 zemniekiem. Uzņēmumu veidošanu ietekmēja gaļas liellopu zemais cenu līmenis. Gaļas liellopi tiek iepirkti no vietējām bioloģiskām saimniecībām. Uzņēmumam pašam savas kautuves nav, tā tiek izmantota kā pakalpojums, un pēc tam kautķermeņi tiek nogādāti līdz uzņēmumam. Tiek pārstrādāts viss lops dažādos produktos – hamburgeru gaļa, gaļas bumbiņas, desas, žāvējumi un svaiga gaļa. Šobrīd uzņēmums pārstrādā 10 t gaļas gadā un lielākoties tā tiek realizēta uz vietas uzņēmumā, veikalos un restorānos. Sākumā bija sadarbība ar lielveikalu ķēdi, bet šobrīd strādā uz tiešo pircēju. Uzņēmuma īpašnieki atzīst, ka arvien vairāk cilvēku dodas pēc liellopu gaļas uz pārstādes uzņēmumu nevis veikaliem, jo cilvēki sāk saprast, lai arī gaļa ir dārgāka, tomēr tā ir daudz vērtīgāka un kvalitatīvāka  nekā lētais importa produkts. Uzņēmums nodrošina 1,75 darbavietas (slodzes) visu gadu. No decembra līdz martam ir nedaudz klusāka sezona, jo decembrī cilvēki vairāk ēd cūkgaļu, bet pēc tam nav naudas, jo daudz iztērēts Ziemassvētku dāvanām.

Daļa gatavās produkcijas tiek sapakota vakuumā un uz etiķetes tiek norādīta informācija: kur lops audzēts, kad kauts un sadalīts, kautuves identifikācijas Nr., kad iepakots, derīguma termiņš un gaļas pārstrādes uzņēmuma numurs, kas nodrošina produkta izsekojamību.

Saimniecība “Sten-Åke Saldner”  ir viens no līdzīpašniekiem gaļas pārstrādes uzņēmumā “Ydrekott”. Īpašnieks saimnieko jau otrajā paaudzē un dzīvo kopā ar sievu un dēlu. Sākumā nodarbojās ar piena lopkopību, bet 1995. gadā pārorientējās uz gaļas liellopu audzēšanu. Pašlaik saimniecības ganāmpulks ir ap 250 liellopiem, no tiem 50 zīdītājgovis un pārējie –

nobarojamie liellopi. Pamatā saimniecībā tiek audzēti Herefordas šķirnes dzīvnieki. Apsaimnieko 90 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 250 ha mežu platības. Lai arī saimniecība saimnieko ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm, salmi pakaišiem tiek iepirkti no konvencionālām saimniecībām, kas Zviedrijā ir atļauts. Nepieciešamā lopbarība tiek sagatavota no apsaimniekotajām platībām. Zīdītājgovis ar teļiem atrodas vienā nojumē, savukārt nobarojamie liellopi citā. Zīdītājgovju novietne tika uzbūvēta 2000. gadā, tā ir salīdzinoši vienkārša, bet funkcionē labi. Zīdītājgovju atnešanās ir no pusfebruāra un līdz maijam. Atšķirtie un nobarojamie lopi tiek turēti citā kūtī, kuru barošana notiek automātiski 6 reizes dienā, izmantojot barības transportieri, kas tika iegādāts Somijā. Lai nodrošinātu tehnikas parka apkopi un remontu, ir izbūvēta darbnīca. 

27. marts

Devāmies apmeklēt Borjes un Niklasa Nilsenu saimniecību, ka  nodarbojas ar aitu audzēšanu. Sākumā tika audzēti gaļas lopi, bet, tā kā saimniecības īpašnieks papildus strādā tehnikas firmā, tika lemts nodarboties ar aitkopību. Saimniecībā saimnieko Borjes Nilsena dēls Niklass. Tiek apsaimniekoti ap 30 ha zemes. Niklass saimniecību iegādājās no sava tēva un šobrīd apkopj 100 aitu mātes. Saimnieks atzīst, ka tas ir viņa hobijs. Aitu atnešanās ilgst no janvāra līdz marta beigām. Atnešanās periodā aitu mātes netiek atšķirtas atsevišķos nodalījumos vai aizgaldos, bet tiek atdalītas ar starpsienu, lai tās netiktu nošķirtas no bara. Saimniecībā ir tehnika lopbarības sagatavošanai.

Tālāk devāmies iepazīt Gunara Emanuelsona saimniecību. Saimnieks izrādīja telpas un izstāstīja saimniecības vēsturi. No 1976.–1991. gadam saimnieks nodarbojās ar piena lopkopību. Tā kā saimniecībā strādāja viens pats, bija noguris no smagajiem lauksaimniecības darbiem. Līdz ar to izlēma piena lopkopības nozari likvidēt un 20 gadus strādāja dzelzceļa uzņēmumā. Bet, tā kā fermas ēka bija palikusi, saimniekam bija daudz plānu, ko varētu iesākt. Sākumā viņš domāja pārbūvēt fermu par nelielu restorānu, kafejnīcu vai veikalu. Savukārt sieva piedāvājusi izveidot vecās tehnikas muzeju, bet, tā kā Gunars nav tehnisks cilvēks, viņam tas nepatika. Gunars nepārstāja domāt un prātot, un viens no spilgtākajiem iespaidiem, kas palicis atmiņā no Vācijas apmeklējuma, bija restorāns. Un viņš vēlējās šādu restorānu izveidot arī šeit. Viss sākās ar alus darītavas izveidi. Piesaistot ES līdzfinansējumu, viņš iegādājās iekārtas un labiekārtoja telpas. Tika investēti 1 milj. eiro alus darītavas izveidē un 200 000 eiro restorāna pārbūvē. Viņš saprata, ka atpakaļ ceļa vairs nav, jo ir ieguldītas lielas investīcijas. Kad uzsāka nodarboties ar alus darītavas izveidi, Zviedrijā bija tikai 30 mazās alus darītavas, šobrīd jau 400. Nepieciešamās izejvielas – iesals, apiņi un raugs tiek iepirkti. Apiņi nāk no Jaunzēlandes, iesals – no Zviedrijas un Vācijas. Saimnieks domāja, lai nopelnītu ar šo biznesu pietiks, bet šobrīd saprot, ka vajag vēl vairāk. Gadā tiek saražoti 100 000 l alus, bet mērķis ir palielināt ražošanas jaudas līdz 200 000 l gadā. Alus darītavā strādā 4 cilvēki. Uzņēmumā strādā alus meistars. Šobrīd tiek piedāvāti 10 alus veidi, sākot no vidēji stipriem līdz pat stipriem. Alus tiek pildīts pudelēs un pārdots tuvākajā apkārtnē. Saimnieks atzīst, ka alu ir sarežģīti piegādāt restorāniem, jo tie vēlas iegādāties salīdzinoši nelielus apjomus. 2018. gadā pabeidza būvēt arī restorānu daļu, uzskatot, ka alus darītava un restorāns varētu būt laba kombinācija, lai iegūtu lielāku peļņu.

28. marts

Leordnads Hultgrens daudznozaru saimniecībā strādā kopā ar tēvu un kā īpašnieks atzīst, ka lauksaimniecība viņam nodrošina pusslodzi, savukārt pārējā – apsaimniekojot mežus. Tiek apsaimniekoti 15 ha aramzemes, 45 ha ganību un 250 ha mežu. 2017. gadā tika lemts būvēt jaunu novietni gaļas liellopiem un, tā kā saimnieks papildus strādā mežsaimniecībā, tad, būvējot lopu nojumi, tika domāts par ieguldītā darba laika samazināšanu lopu kopšanā. Tas arī izdevies, un ir dienas, kad kūtī tiek pavadītas tikai 15 minūtes. Lai arī saimniekam īpašumā ir salīdzinoši lielas meža platības, novietne tika būvēta no metāla konstrukcijām, jo tās esot lētākas un gadu laikā nezaudē krāsu, līdz ar to kūts ir gaišāka. Saimniecībā tiek audzēti Herefordas šķirnes un Šarolē krustojuma dzīvnieki. Kūtsmēslus tīra reizi gadā, jo tie var uzkrāties 90 cm dziļumā. Kūtsmēsli tiek uzglabāti lagūnas tipa krātuvē. Kūts daļā, kur atrodas nobarojamie dzīvnieki, guļvietu nodrošināšanai tiek izmantoti gumijas paklāji un kā pakaiši izmantota kūdra. Telītes tiek lecinātas 17 mēnešu vecumā. Kūtī tiek nodrošinātas guļvietas 26 zīdītājgovīm. Papildus audzē nobarojamos liellopus.

Brauciena noslēgumā devāmies apskatīt Hansa Karlssona saimniecību. Tā apsaimnieko 50 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, 30 ha dabīgās ganības un 125 ha mežu. Tā kā pagājušā vasara bija ļoti sausa, līdzīgi kā Latvijā, saimniecība bija spiesta samazināt lopu skaitu, jo bija saražota tikai puse no nepieciešamās lopbarības. Šobrīd saimniecībā ir nedaudz virs 40 zīdītājgovīm plus jaunlopi, kuri ir dzimuši saimniecībā, un  jaunlopi, kuri tiek iepirkti no citām saimniecībām. Tiek audzēti Aberdianguss, Simentāļi un citu krustojumu dzīvnieki. Lai nobarojamajiem dzīvniekiem neradītu stresu, vedot uz kautuvi, nu jau 2 gadus lopi tiek kauti mobilajā kautuvē. Cena ir augstāka, nekā kaujot parastajās kautuvēs. Vienā reizē vidēji tiek kauti 4-5 lopi. Lopi tiek kauti, sasniedzot 14-16 mēnešu vecumu, vidējais kautsvars 390-400 kg. Teles tiek lecinātas 12-14 mēnešu vecumā. Lopus nobarošanai saimniecība iegādājas rudenī, un to svars ir ap 300 kg. Vidēji cena par 1 kg gaļas ir 4 eiro. Šobrīd saimniecība saimnieko konvencionāli. Iepriekš saimniekoja ar bioloģiskas saimniekošanas metodēm, bet, tā kā apsaimniekotās platības ir salīdzinoši mazas, ar bioloģiskajām metodēm saražot lopbarību nav iespējams. Liellopu mītne tika uzbūvēta 2001. gadā, un tajā kopā var ietilpt 120 dzīvnieki. Saimnieks atzīst, ka, būvējot kūti, visas detaļas tika pārdomātas, izmantotas metāla konstrukcijas, lai nepieciešamības gadījumā salīdzinoši vienkārši kūti varētu pārveidot par tehnikas nojumi vai zirgu manēžu. Kūts konstrukcija ir veidota tā, lai vidū nebūtu nekādu stabu, jo tas sarežģītu pārbūvi. Saimniecībā tiek uzkrāti notekūdeņi, lai nodrošinātu kūtsmēslu atšķaidīšanu. Saimniecībai ir vairāki projekti un pavisam nesen uzsākta vēl viena nozare – sagatavo apbūves teritorijas vasarnīcu un māju ierīkošanai.

Saimniecību un mežu apmeklējumi tiek nodrošināti Latvijas Lauku attīstības programmas (LAP) investīciju pasākuma 2014.-2020. gadam “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts saimniecību un mežu apmeklējumiem” ietvaros, LAD līguma Nr. LAD011018/P43

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante