Madlienā atklāta jauna moderna piena liellopu ferma

Klātesot piena lopkopības uzņēmuma attīstības un modernizācijas projekta autoriem, īstenotājiem, atbalstītājiem un līdzjutējiem, tika atklāta SIA «Madliena 2» jaunā, automatizētā un robotizētā ferma «Pienenes». 

SIA «Madliena 2» reģistrēta 2000. gadā. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vilnis Feodorovs, uzrunājot klātesošos, atklāja, ka par nozares tālāko darbību tika domāts visai ilgi. 2014. gadā pieņemts lēmums par jaunas, ar modernām tehnoloģijām nodrošinātas fermas būvniecību. Tik liela apjoma investīcijas ražošanā saimniecība nekad netika plānojusi, arī kolektīvam tas bija liels izaicinājums un uzdrīkstēšanās.

Diemžēl nodomus nācās ielikt «zemākos plauktos» – darbus piebremzēja nelabvēlīgā situācija piena tirgū un zemās piena iepirkuma cenas, kas samazinājās par 30 līdz pat 50 procentiem divarpus gadu garumā. Vajadzēja spriest, kā izdzīvot nevis attīstīties. Pirms diviem gadiem stāvoklis uzlabojās, piena cena tuvojās iepriekšējam līmenim. Projekta izstrādei tika veltīts vesels gads. Iesākumā saimniecības cilvēki kopā ar nozares speciālistiem devās pieredzes braucienos, viesojās daudzos objektos Latvijā un ārpus tās robežām, īpaši noderīga bija Igaunijas piena lopkopības fermu apskate. Gala rezultātā tapa projekts 320 slaucamo govju fermai. Projekta kopējās izmaksas – ap 2,6 miljoniem eiro. Protams, mērķa sasniegšanai izmantots Eiropas Savienības un Latvijas valsts atbalsts. Tika izstrādāts un iesniegts projekts Lauku atbalsta dienestā (LAD), AS «Attīstības finanšu institūcija Altum» finansēja projektu, SIA «Madliena 2» noslēdza līgumus par fermas būvniecību un iekārtu piegādi. Pērnā gada 11. maijā sākās oficiālie būvdarbi. Ēkas ekspluatācijā nodotas 2019. gada janvārī. No 26. februāra lopi ir jaunuzceltajā kūtī. Fermas izbūvei tika izvēlēts klajs lauks, kas ir SIA īpašumā netālu no «Centra» jaunlopu fermas pie Grendeļu ceļa. Projektējot fermu, tika domāts par produktivitātes celšanu, roku darba samazinājumu, ietekmi uz apkārtējo vidi un lopu labturības prasību ievērošanu. Ir gandarījums par gala iznākumu. Sistēma strādā, savus ieprogrammētos uzdevumus veic četri slaukšanas roboti, arī barības padeve robotizēta, ir unikālākā visā Latvijā. Slēgtā tipa kūtsmēslu krātuve droši novietota zem fermas, mēslu izvešana notiek, izmantojot stingri aizdarītas cisternas. Jāatzīst fakts – mēs īpaši nespējam ietekmēt piena cenu Eiropā, mums ir zemākā iepirkuma cena, bet varam iespaidot piena pašizmaksu, kas saistīta ar darbaspēka izmaksām un nodokļiem.

Pateicības vārdi un izzinoša ekskursija

Uzrunas noslēgumā Feodorova kungs par ieguldīto darbu sirsnīgi pateicās ilggadējai SIA «Madliena 2» zootehniķei, lopkopības nozares vadītājai Astrīdai Lediņai. No viņas stafeti pārņems Kristīne van Herka, kura veiks fermas pārzines, vadītājas, kā arī sēklošanas darba pienākumus. Dienas gaitā trīs mastos uzvijās ES un Latvijas karogi; mājiniekus sveica, ziedu pušķus un dāvanas pasniedza projektā iesaistīto dalībnieku – LAD, firmu un uzņēmumu pārstāvji, līdzīgu piena lopkopības fermu saimnieki un citi interesenti. Viņu vidū – «Altum» pārstāvis Viesturs Dūcis, SIA «Leveria» sūtne Lelde Blūma; Artūrs Sausniņš un Guntis Ronis no SIA «Mapri Būves», Santa Milaša no LAD, Ingemārs Butkēvičs no SIA «Pro Ceva» un «Lely»; LLKC Ogres biroja vadītāja Aija Luse; Santa Laurinoviča no Madlienas pagasta pārvaldes u.c.

Pasākuma izskaņā cilvēku grupas speciālistu vadībā varēja tuvāk apskatīt jaunuzcelto liellopu fermas kompleksu un iepazīties ar darba procesu. Cita starpā interesenti uzzināja, ka pagaidām «Pienenēs» mājo 260 slaucamās un 56 grūsnās govis; vidējais dienas izslaukums no vienas govs pieaudzis līdz 27 litriem; piena nodošanas cena 30 eirocenti/kg; visa informācija par katru gotiņu «aiziet» uz vadības pulti, ir zināms, cik daudz barības saņēmusi, pienu atdevusi; vajadzības gadījumā darbam gatavi ir veterinārārsti; kūtī laba ventilācija (gandrīz ganību gaiss...); četri roboti patiešām ir «jaunākā kaluma brīnumdari», kuru veiktspēja uzlabota par 20 procentiem; šobrīd viens robots apkalpo 60 govis (maksimāli varētu 70); robots «strādā» savā maršrutā (ja draud pietrūkt jaudas, pats aizbrauc uzlādēties...); trīsreiz dienā roboti tiek mazgāti; gadoties kādai ķibelei, fermā atskan signāls (ja tehniskais darbinieks netiek galā, izsauc servisu); ja pazūd elektrība, ģenerators nodrošina tās padevi 15 sekunžu laikā.

Māris Griņevičs,

LLKC Ogres biroja lauku attīstības konsultants,

sadarbībā ar Uldi Prancānu