Ilgtermiņā ir vērts ieguldīt «zaļākās» vērtībās un lietās

GalerijaPrint

Podkāsta (raidieraksta) «ViedDoma» pirmās sezonas noslēdzošajā sērijā diskusija ar a/s «Balticovo» komunikācijas un attīstības vadītāju Tomu Auškāpu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani par jautājumiem, kas saistīti ar klimatu.

«Mēs esam daļēji saistīti ar klimatu,» uzskata Toms Auškāps, «tas, kā mēs a/s «Balticovo» vai fermā visvairāk izjūtam klimata pārmaiņas, ir izteikti karstas vasaras un, nerunājot par to, kas ziemās un rudeņos notiek, – vētras un neprognozējamība.» Karstās vasaras visnegatīvāk atsaucoties uz graudu ražu, kas rezultējas ar mazākām ražām un augstākām cenām, atstājot iespaidu uz olu ražošanas pašizmaksu. «Otrs lielais bloks ir tas, kas notiek pēdējos gadus, – izteikti visaugstākie vēsturiskie bioriski, kas izpaužas tieši gājputniem,» pastāsta T. Auškāps, «ļoti izplatās daudz un dažādi putnu gripas vīrusi.» Viņš zina stāstīt, ka Latvija un Lietuva atrodas tieši uz lielās «gājputnu maģistrāles», tāpēc tiek darīts viss iespējamais, lai putnus fabrikā pasargātu no infekcijām.

«Ja runājam par to, kas bija pirms 30 gadiem, tad cīruļi februārī bija ārkārtīgs retums,» atceras Mārtiņš Cimermanis, «ja jautā par to, kas ir mainījies, tad droši vien tas ir jāskatās jau 18. gadsimtā uz industrializācijas ēru, kad cilvēki izvēlējās šādu attīstības modeli – modernizācija, tehnoloģiskais pārākums un tamlīdzīgi. Tā kā mēs jau, var teikt, dzīvojam tā «sekās».» Viņš pastāsta, ka daudzi uzskata, ka agrāk planēta bija citādāka, bet tagad viss ir mainījies un turpina mainīties. «Kā mēs tikko redzējām vētru Anglijā, kur cilvēkus vienkārši aizpūš pa gaisu,» atceras M. Cimermanis, «un tā vēl nav ekstremālākā pārmaiņa, kas var notikt, – ka cilvēks vētras laikā nevarēs iziet ārā, jo tiks aizpūsts kā salmiņš.» Viņš uzskata, ka ir jāapzinās tas, ka ne jau zeme aizies bojā, bet cilvēku dzīves apstākļi uz zemes var kļūt neprognozējami slikti. «Latvijā mēs dzīvojam ļoti labā vietā, un mūs vairāk biedē migrācijas vilnis, kad aptuveni trīs miljardi iedzīvotāju, kas dzīvo pie ekvatora, tur vairs nevarēs dzīvot, jo gaisa temperatūra būs 50 grādi pēc Celsija visu laiku,» pauž M. Cimermanis, «un lauksaimniecība visā šajā stāstā, protams, ir viens no mītiem, jo krīzēs veikalos pirmo izķer pārtiku, un pārtikas sistēma ir radīt arvien vairāk – ēdam arvien vairāk un arī metam ārā daudz.»

Zemniekus bioloģiskai lauksaimniecībai negatavo

«Ir pierādīts, ka olas pret klimatu ir visneitrālākais dzīvnieku izcelsmes proteīna avots,» atklāj T. Auškāps, «olu ražošana vismazāk «ņem» kādus resursus no dabas.» Viņš atklāj, ka a/s «Balticovo» vienmēr iestāsies par veselīgu kritisku balansu, jo tā galu galā ir uzņēmējdarbība. «Mūsu mērķis ir pabarot sabiedrību. Protams, tā ir pašas sabiedrības izvēle, ko tā izvēlas ēst, vai nu tas ir zirņu proteīns, vai dzīvnieku izcelsmes,» stāsta T. Auškāps, «mēs esam gatavi transformēties un iet līdzi laikam, bet jāatceras, ka esam privāts uzņēmums.» Viņš atklāj, ka vienmēr uzsver to, ka jebkura ilgtspējīga investīcija ir ar pozitīvu atdevi un, ja to saprātīgi dara, jebkura «zaļa» investīcija ir ilgtermiņā strādājoša. «Ja uzņēmumam ir ilgtermiņa plāns un mērķis, tad ir vērts ieguldīt pēc iespējas «zaļākās» vērtībās un lietās,» uzskata T. Auškāps. Viņš pastāsta par paziņojumu, ko a/s «Balticovo» veica, – iešana prom no sprostu olu ražošanas, par ko dzīvnieku aizstāvji un citi atbildīgi cilvēki ir lielā sajūsmā. «Vienlaikus es pats gribētu kritiski uzsvērt, ka pret vidi tas diemžēl nav diez ko draudzīgi, jo emisijas, ko putns aiz sevis atstāj brīvā dabā ir daudz sarežģītāk, lai neteiktu neiespējami, savākt un nodot tālāk pārstrādei,» skaidro T. Auškāps, «arī vistu barības patēriņš ir daudz lielāks ārpus kūts apstākļiem, un barības konversija daudz neefektīvāka, kas veido augstāku produkta cenu.» Viņš aicina sabiedrību kritiski vērtēt to, par ko katrs iestājas un balso, kā arī neskatīties uz lietām viendimensionāli un censties saprast visu kopumu. «Mēs darām visu, kas ir mūsu finansiālajos spēkos, un vienmēr vērtējam, lai tam būtu pozitīva atdeve,» tā T. Auškāps par uzņēmumu a/s «Balticovo», «līdz šim visas mūsu lielformāta investīcijas noteikti ir liekamas «zaļā kursa» «aploksnē».»

«Ja runā par «zaļo kursu», tad pat Eiropas Komisija ir atzinusi, ka lauksaimnieku izglītības sistēmas nebija gatavas šim,» stāsta M. Cimermanis, «ja paskatāmies mācību programmas universitātēs vai vidējās profesionālās izglītības skolās, tad parasti mainība ir ik pa desmit gadiem, kas ir pats ātrākais laiks.» Viņš pastāsta, ka izglītības sistēma pašlaik ir liels spiediens konsultantiem, jo zemniekus izglītības iestādēs bioloģiskai lauksaimniecībai negatavo, jo nav tādas programmas. «Līdz ar to šī ārkārtīgi straujā pāreja gulstas uz tehnikas ražotājiem vai konsultantiem,» skaidro M. Cimermanis, «mēs redzam, ka Bauskā viena gada laikā «atnāca» bezaršanas tehnoloģija. Mēs vēl pirms trijiem, četriem, pieciem gadiem par to runājām, ka ir tādas saimniecības, kurās strādā bez aršanas, un mums teica – ko tu te runā, tas taču nav iespējams!» Viņš atklāj, ka viņu uzdevums ir arī saprast nākotni un ilgtermiņa lietas, lai, neizmainot vienu lietu, «neiebrauktu» kādā citā grāvī.

Latvija – laba ganību zeme

«Piens, tāpat kā olas, ir viens no videi draudzīgākajiem pārtikas avotiem, jo govs ir zālēdāja, un zeme nekad nestāv tukša,» pastāsta M. Cimermanis, «ja kāds domā, ka ir skaista pļava un tur neradīsies emisijas, tā zāle tur tāpat sapūst, jo tas ir dabisks process.» Viņš stāsta, ka govs ir dabā veidots dzīvnieks, kuru cilvēks ir pieradinājis savām vajadzībām – piena iegūšanai. «Latvijas lopkopībā mums ir smieklīgi mazs blīvums, jo tepat pie Polijas robežas ir vairākkārtīgs dzīvnieku blīvums nekā Latvijā,» situāciju skaidro M. Cimermanis, «kā holandieši saka – jums ir visi apstākļi zālāju audzēšanai, jo mums var būt meža ganības un dažādas jauktā tipa ganības.» LLKC ir pārliecinājušies, ka lielākā risināmā problēma govīm ir ievestā proteīna barība soja, kuru ieved no Amerikas. «Tāpēc Eiropā ir daudzi inovāciju projekti, kā izaudzēt vietējo proteīnu govīm,» stāsta M. Cimermanis, «aizstājot vienu barības līdzekli ar taukvielām, mēs emisijas varam jūtami samazināt. Mums ir arī reāli pierādījumi demonstrējumos, ka to var izdarīt, pamainot barības līdzekļus, bet tur nepieciešams mazliet uzkrāt zināšanas.» Viņš atzīst, ka ir jāizpēta faktos balstītas pārmaiņas. «Ulmaņa laikos mums bija miljons govju, tagad mums ir 100 tūkstoši,» stāsta M. Cimermanis, «labi, viņas deva mazāk piena, bet tāpat dzīvoja uz zālājiem un to izmantoja.» Mārtiņš Cimermanis pēc izglītības ir arī zootehniķis, un viņš redz, ka dzīvnieks ir nepieciešams arī, lai saglabātu zālāju platības. «Es redzu sapuvušos ruļļus, samestus laukmalēs, kur emisijas nonāk ūdeņos un gaisā, pūstot lopbarībai,» viņš stāsta, «redzu, ka lopkopība ir regulējams process.» Izaicinājums solās būt ievest proteīna barību no ārzemēm to cenu dēļ, kā arī energoresursi. «Tas pats slāpeklis, kas nāk iekšā, tur būs zemniekiem, ko domāt, kā to sabalansēt,» pauž M. Cimermanis, «lai ražošanu nemestu pie malas, jo tad tas novedīs pie pilnīgi citām sekām.»

T. Auškāps piemetina, ka soja jau izsenis arī putnu barībā bijusi primārais proteīna avots. «Mēs vienmēr esam centušies aizstāt importa soju vai nu ar rapšu raušiem, kukurūzas proteīniem, vai saulespuķu, kurus kaut kādā veidā kombinējam, lai būtu ģeogrāfiski vietēji pēc iespējas,» pieejas uzņēmumā a/s «Balticovo» skaidro T. Auškāps, «mēs lepojamies, ka strādājam ar vietējiem zemniekiem, jo maksimāli visu cenšamies iepirkt no vietējiem.» Viņš atklāj, ka ir arī gadījumi, kad pār nacionālo patriotismu nāk finanses tur, kur tas ir būtiski, piemēram, iegādājoties vitamīnus. «Man gribētos domāt, ka tie ir no 90 līdz 95% vietējā izejviela, un pārējie premikss vitamīni, ko iepērkam no ārvalstīm – Dānijas, Nīderlandes, Polijas vai no Lietuvas,» stāsta T. Auškāps, «uz to ir milzīgs akcents – ģeogrāfiska neatkarība. Ir svarīgi, ka tas, ar ko barojam vistas, ir vietējas izcelsmes, domājot, ka tādā veidā «metam paši savā krājkasītē», kas ir viena no pamatvērtībām simtprocentīgam Latvijas uzņēmumam.»

Airika Balode,
Laikraksts “Bauskas Dzīve”
Pilnu diskusiju klausieties platformā «YouTube» vai «Spotify», meklētājā rakstot «ViedDoma»!

Foto galerija: 

Pievienot komentāru