Valsts lauku tīkla pasākuma Meža īpašnieku interešu grupas un kooperācijas iespējas ietvaros Latvijā uzsākts darbs pie meža īpašnieku kooperatīvo sabiedrību izveides iespējām.

Mērķis - izstrādāt Latvijas pašreizējiem apstākļiem atbilstošu meža īpašnieku kooperācijas modeli, kas ietver kooperatīvo sabiedrību darbības veidu un pamatprincipus, finanšu plūsmu, kā arī priekšlikumus valsts atbalsta mehānismam kooperatīvo sabiedrību izveidei, kooperatīvo sabiedrību atbilstības novērtēšanas mehānismu un tam izvirzāmos kritērijus.

Interešu grupas

VLT pasākuma ietvaros Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļas organizējušas meža īpašnieku interešu grupas:

MKPC Sēlijas nodaļa - Aizkrauklē;

MKPC Madonas - Cēsu nodaļa - Cesvainē, Cesvaines novadā;

MKPC Dienvidkurzemes nodaļa - Grobiņā;

MKPC Ziemeļkurzemes nodaļa - Kuldīgā;

MKPC Rīgas reģionālā nodaļa - Kurmenes pagastā, Vecumnieku novadā;

MKPC Ziemeļaustrumu nodaļa - Jaunannā, Alūksnes novadā;

MKPC Dienvidlatgales nodaļa - Preiļos;

MKPC Zemgales nodaļa - Staļģenē, Jelgavas novadā.

Meža īpašniekus, kurus interesē kooperācijas ideja un iespēja iesaistīties koorperācijās, aicinām sazināties ar MKPC nodaļu darbiniekiem (skatīt Nodaļu kontaktus http://www.mkpc.llkc.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=18&Itemid=40&lang=LV).

Izdots buklets Meža īpašnieku kooperācija Latvijā

Lai veicinātu privāto meža īpašnieku kooperāciju SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar Latvijas meža īpašnieku biedrību un reģionālajām meža īpašnieku apvienībām izdevis bukletu "Meža īpašnieku kooperācija Latvijā".

Bukletā galvenā iekļautā informācija:

Kas tas ir – kooperācija?

Kāpēc man to vajag?

Vai meža īpašniekam ir izdevīgi būt par kooperatīva biedru?

Ceļš uz kooperāciju. Kurā ceļa posmā atrodamies mēs?

Kooperācija lauksaimniecības nozarēs Latvijā;

Meža īpašnieku kooperācija Ziemeļvalstīs;

Latvijas meža īpašnieku iespējas attīstīt kooperāciju savā nozarē.

Buklets izstrādāts un izdots Valsts Lauku tīkla finansēta pasākuma ietvaros, SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra un Latvijas Meža īpašnieku biedrības kopīgi organizētas darba grupas ietvaros, kas izvērtēja arī meža īpašnieku kooperācijas pamatprincipus, ekonomiskos aspektus un nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.

LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs sadarbībā ar reģionālajām meža īpašnieku apvienībām arī veido meža īpašnieku informatīvus pasākumus – interešu grupas.

Plašāka informācija pieejama www.mkpc.llkc.lv un www.mezaipasnieki.lv

Ar dibināšanas līguma parakstīšanu Kurzemē uzsākta pirmā Latvijas meža īpašnieku kooperatīva izveide

Uz dibināšanas līguma parakstīšanas sanāksmi Alsungā 2010.gada 16.novembrī bija sapulcējušies piecpadsmit meža īpašnieku no Kuldīgas, Alsungas, Aizputes, Dundagas, Pāvilostas, Saldus, Brocēnu un Ventspils novada. Dibinātāju īpašumā vai pārvaldījumā šobrīd ir gandrīz divi tūkstoši hektāru meža.

Juris Lipsnis, "Kurzemnieks"

Kooperatīvās sabiedrības izveides mērķis – radīt pašiem meža īpašniekiem piederošu saimniecisku struktūru, kas tiem dos iespēju labāk aizstāvēt savas intereses koksnes tirgū, kā arī iesaistīt profesionālus darbiniekus un tehnoloģijas savu īpašumu apsaimniekošanā. Galvenie kooperatīva darbības virzieni būs koksnes sortimentu kopīga pārdošana, mežsaimniecisko pakalpojumu kopīga iepirkšana. Jaunā struktūra darbosies kā koordinators konkrēto darbu veikšanai, uz stabilas ilgtermiņa sadarbības pamata piesaistot kontraktorus. Mūsu mērķis nav radīt tirgū jaunas jaudas, bet gan iesaistīt darbu veikšanā tos, kas nozarē jau darbojas un ir sevi pierādījuši kā godīgi, droši un uzticami partneri.

Iestāšanās kooperatīvā nemazina biedru neatkarību. Tie arī turpmāk varēs paši pieņemt lēmumus, paši veikt darbus vai organizēt to izpildi, paši pārdot mežā iegūto koksni. Ja vien to vēlēsies. Taču, iestājoties kooperatīvā, biedri iegūs iespēju pārdot koksni arī caur šo organizāciju. Tie iegūs iespēju uzticēt daļu vai visu meža apsaimniekošanas darbu organizēšanu kooperatīvam. Biedri iegūs arī konkrētu kontaktpersonu, pie kuras varēs vērsties jebkurā brīdī, lai iegūtu kompetentu padomu mežsaimniecības, likumdošanas, nodokļu u.c. jautājumos.

Meža īpašnieku kooperācija, kā tas pierādījies citās valstīs, ir ātrākais ceļš gan uz labāku privāto mežu apsaimniekošanu, gan efektīvāku koksnes resursu izmantošanu, īpašnieku izglītošanu un arī dabas vērtību saglabāšanu. Mūsuprāt, tikai kooperācija var iekustināt arī privāto mežu sertifikāciju, kas ekonomiski pamatota ir tikai grupu sertifikācijas procesā. Un, jo vairāk Latvijas meža īpašnieki izjutīs savu bieži vien no paaudzes paaudzē mantoto īpašumu kā stabilu ieņēmumu avotu, jo mazāka varbūtība, ka tie pārdos šo īpašumu citiem investoriem.

Pēdējos gados kooperācijas jēdziens Latvijā vairs nav svešvārds. Kooperatīvu produkcija ir plaši pārstāvēta jebkurā pārtikas veikalā. Arī tādi zīmoli kā „Latraps", „Trikāta", „Piena ceļš", „Dzēse" un „Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība" kļūst aizvien atpazīstamāki. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija šobrīd apvieno jau vairāk nekā 50 kooperatīvu, kuru kopējais biedru skaits sniedzas pāri deviņiem tūkstošiem, bet apgrozījums pārsniedz 120 miljonus latu. Tā ir ļoti strauji augoša nozare.

Meža īpašnieku kooperācija visvairāk ir attīstīta Ziemeļu valstīs. Somijā kooperatīvos iesaistīts 131 tūkstotis meža īpašnieku, Zviedrijā – 110 tūkstoši, bet Norvēģijā – 43 tūkstoši. Tur kooperatīvi gadu desmitu gaitā pierādījuši sevi kā efektīvākā forma daudzo meža īpašnieku kopdarbības attīstīšanai un veicināšanai pašu meža īpašnieku interesēs. Pirmie meža īpašnieku kooperatīvi nu jau darbojas arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Ir pienācis laiks „pārstartēt" arī Latvijas privāto mežsaimniecību. Nezinošs, neprofesionāls meža īpašnieks, kurš vāji pārzina gan koksnes tirgu, gan mainīgo likumdošanu, kurš izaugušo koksni pārdod tikai reizi vairākos gados, bet tomēr turpina „cīnīties" pats par sevi, ir izdevīgs tikai vieglas peļņas tīkotājiem. Tāds meža īpašnieks nav izdevīgs ne valstij, ne sabiedrībai kopumā.

Protams, iesaistīties vai neiesaistīties kooperācijas kustībā, bija, ir un būs katra meža īpašnieka paša izvēle. Daudzi no mums ir konservatīvi, piesardzīgi, neuzticamies kaimiņam un turpināsim „cīnīties" paši par sevi. Neskatoties ne uz ko. Taču tas, ko esam sākuši veidot mēs, ir alternatīva tiem, kuri gatavi spert soli un strādāt plecu pie pleca ar citiem kopā. Jo tā gluži vienkārši ir izdevīgāk.

Sīkāka informācija: Grigorijs Rozentāls: 29196396 Alsungā

KS "Mežsaimnieks" internetā: www.mezsaimnieks.lv

Apspriež meža īpašnieku kooperācijas iespējas Latvijā

Otrdien, 20. septembrī Ozolniekos notika LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) reģionālo nodaļu un apmācību centru vadītāju sanāksme. Tās galvenā tēma bija veltīta informācijai un secinājumiem par meža īpašnieku kooperācijas veicināšanas iespējām un pamatprincipiem Latvijā, kas tika izstrādāti Valsts lauku tīkla pasākuma Meža īpašnieku interešu grupas un kooperācijas iespējas ietvaros. Darba grupa tika izveidota šī gada aprīļa sākumā un tagad, darbu beidzot, iepazīstināja ar paveikto. Par to plašā ziņojumā stāstīja viens no aktīvākajiem mežu īpašnieku kooperācijas iniciatoriem Grigorijs Rozentāls.

Sanāksmes rezultātus vērtē MKPC direktors Raimonds Bērmanis:

• Darba grupa tika izveidota, lai veicinātu meža īpašnieku kooperāciju. Bija nepieciešams apkopot iespējami plašu informāciju, lai spriestu par iespējām ieceri realizēt. Tāpēc tika fiksēta pašreizējā situācija mežu apsaimniekošanā Latvijā, un konstatētas nepilnības likumdošanas aktos, kas kavē mežu īpašnieku kooperācijas procesu. Mūsu nozarē valstī vēl nav uzkrāta šāda pozitīva pieredze, tāpēc pētījām, kā kooperācija notiek lauksaimniecības uzņēmumu starpā – graudkopībā un piensaimniecībā, kā arī rūpīgi analizējām Igaunijas un Skandināvijas valstu pieredzi tieši mežu apsaimniekošanas jomā. Veicām aprēķinus, cik lielai jābūt meža teritorijai, cik lielai kokmateriālu plūsmai mēnesī un gadā, lai mežu īpašnieki varētu nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu. Apkopotā informācija un secinājumi tiks atspoguļoti bukletā, kas tiek gatavots izdošanai.
• Kāda būs turpmākā rīcība, lai darba grupas paveiktais tiešām praktiski veicinātu meža īpašnieku kooperāciju?
• Par darba grupas paveikto stāstīja Grigorijs Rozentāls, kurš Alsungas pusē pulcē domubiedrus un sācis mežu īpašnieku kooperatīva veidošanu. Domājams, ka iegūtā informācija un praktiskie secinājumi vispirms palīdzēs viņam pašam šajā procesā un iedrošinās arī citus. Paredzams, ka tuvākajā laikā MKPC darbinieki visos Latvijas reģionos organizēs meža īpašnieku grupas, kuru dalībnieki ir ieinteresēti iesaistīties kooperācijas īstenošanā. Šajos pasākumos noteikti aicināsim piedalīties jau esošās aktīvās meža īpašnieku biedrības, kuru gan nav šobrīd daudz.
• Mežu apsaimniekošana Latvijā notiek salīdzinoši aktīvi. Kāpēc tieši šobrīd aktualizējies jautājums par meža īpašnieku kooperāciju?
• Kopīgiem spēkiem ir vieglāk risināt būtiskus jautājumus, piemēram, ierosināt labojumus likumdošanā un normatīvajos aktos, kuros šobrīd nav definēts jēdziens mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības, tajā skaitā Ministru kabineta noteikumos nr. 63, kas reglamentē lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību izveidi un reģistrēšanu.

Nepieciešamību kooperēties rada arī citi būtiski apstākļi. Piemēram, Latvijā ir relatīvi maza vidējā mežu īpašniekiem piederošā platība – nedaudz virs septiņiem hektāriem, bet Skandināvijas valstīs – virs 50 hektāriem. Tātad nav iespējams veikt intensīvu saimniekošanu un nodrošināt kokmateriālu ieguvi apjomā, lai ar koksnes pārstrādātājiem veidotos pastāvīga sadarbība. Tas ļauj koksnes pārstrādes uzņēmumiem pret meža īpašnieku izvirzīt savus striktus nosacījumus, neriskējot ar lieliem koksnes apjomiem. Kooperējoties un tirgū piegādājot kopā lielāku kokmateriālu daudzumu, turklāt regulāri, iespējams panākt augstāku samaksu.

Koksnes pārstrādes uzņēmumi nevar iesaistīties sarunās ar katru no 140 tūkstošiem Latvijas mežu īpašniekiem, un otrādi. Turpretī, izveidojot kooperatīvus, kopīgiem spēkiem mežu īpašnieki var stingrāk aizstāvēt savu viedokli – prasīt lielāku samaksu, izdevīgākus piegādes nosacījumus, kā arī sadarbojoties efektīgāk izmantot mežizstrādes un koksnes transportēšanas tehniku, samazinot kopējās produkcijas izmaksas.

Meža īpašnieku kooperācijas iespēju izpētes darba grupā strādāja šobrīd aktīvāko meža īpašnieku apvienību pārstāvji Grigorijs Rozentāls (Alsunga), Madars Kalniņš (Rūjiena), Laura Grīnberga (Kuldīga), Aigars Grīnbergs (Kurzeme), Jānis Folkmanis (Bārbele), Valērijs Drozdovs (Krāslava), Arnis Muižnieks (Latvijas Meža īpašnieku biedrība), kā arī MKPC direktors Raimonds Bērmanis.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste