|
Valsts Lauku tīkla (VLT) Sekretariāta 2011. gada pasākumu ietvaros sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA) tika organizēta tematiskā darba grupa, kuras mērķis bija veicināt kooperācijas veidošanos un attīstību lauksaimniecībā, izstrādājot ieteikumus kooperācijas sekmēšanai.
Uzsākot tematiskās darba grupas "Kooperācijas veicināšana lauksaimniecībā" organizēšanu, LLKA izpilddirektore Linda Bille informēja: "Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību nopietna attīstība aizsākās aptuveni desmit gadus atpakaļ. Šo gadu laikā kooperatīvi, pamatojoties uz praktisku pieredzi, ir saskārušies ar Kooperatīvo sabiedrību likuma nepilnībām, ko nepieciešams novērst. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības katru gadu iziet atbilstības izvērtēšanu, kas ļauj kooperatīvam izmantot dažāda veida likumdošanā noteiktās priekšrocības. Atbilstības saņemšana ir kā sava veida garants tam, ka zemnieks konkrētajam kooperatīvam var uzticēties. Rezultātā ir ļoti būtiski, lai kooperatīvi, kuri šo atbilstību saņem, strādā pēc kooperācijas pamatprincipiem. Pēdējā laika tendence gan pierāda, ka atsevišķi kooperatīvi, kuri saņem atbilstību, ir sakārtojuši dokumentāciju, lai atbilstību saņemtu, taču tajā pašā laikā no zemnieku puses ir atsauksmes, ka šie kooperatīvi savā darbībā neievēro kooperācijas pamatprincipus. Rezultātā ir nopietni jāizvērtē spēkā esošie atbilstības izvērtēšanas kritēriji, veicot nepieciešamos grozījumus un papildinājumus. Papildus kooperācija kļūst aktuāla mežu īpašniekiem, kas nozīmē, ka esošajā sistēmā nepieciešams integrēt arī šīs nozares kooperatīvus. Tāpat šo gadu laikā kooperatīvu pārstāvji ir saskārušies ar dažāda veida ikdienas rakstura jautājumiem, kas jāņem vērā, plānojot organizēt jaunu kooperatīvu vai arī pieņemot lēmumu pilnveidot esošā kooperatīva darbību. Lai nodrošinātu līdzsvarotu lauksaimnieku kooperācijas attīstību ilgtermiņā, valsts pārvaldes iestādēm nepieciešams definēt to kā prioritāti un ar savām darbībām kooperācijas attīstību veicināt".
Darba grupā piedalījās Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, VLT Sekretariāta, LLKA un Latvijas kooperatīvu pārstāvji.
Darba grupas tikšanās laikā ir izstrādāti:
- priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr. 63 "Noteikumi par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības izvērtēšanu",
-
priekšlikumi grozījumiem Kooperatīvo sabiedrību likumā,
-
ieteikumi un dokumentu paraugi (skatieties rakstam pievienotos dokumentus) ar kooperatīva dibināšanas un ikdienas darbu saistītajiem jautājumiem,
-
ieteikumi lauksaimniekiem kooperācijas izmantošanai un valsts un Eiropas atbalsta politikai nākotnē.
Viens no darba grupas uzdevumiem bija atbildēt uz lauksaimnieku jautājumiem:
Kādi ir lauksaimnieka ieguvumi, kļūstot par kooperatīva biedru?
Darba grupas dalībnieki uzsvēra, ka ieguvēji no lauksaimniecības kooperatīvu darbības ir arī zemniekiem, kuri nav biedri, jo kooperatīvu darbība nodrošina augstāku vidējo izejvielas iepirkuma cenu tirgū.
Piena kooperatīvu biedru priekšrocības:
- iespēja realizēt produkciju;
- kvalitatīvi pieejami transporta un lauksaimniecības tehnikas pakalpojumi;
- kooperatīvs piedāvā augstākas lauksaimniecības produkcijas iepirkšanas cenas un regulāri veic samaksu par realizēto produkciju;
- taisnīga produktu novērtēšanas sistēma;
- vienlīdzība (vienāda samaksa neatkarīgi no saimniecības lieluma);
- dažādu jautājumu risināšana un lēmumu pieņemšana ir kopīga;
- uzlabojusies uzņēmuma finansiālā stabilitāte ilgtermiņā un rentabilitāte.
Graudu kooperatīvu biedru priekšrocības:
- nav pašam jādomā par graudu tirgu un realizācijas iespējām;
- kooperatīvs sniedz agronoma pakalpojumus;
- iespēja kreditēties ar kooperatīva atbalstu;
- saražoto produkciju iespējams pārdot par iespējami augstāko cenu;
- iespēja izmantot lauksaimniecības tehniku;
- iespēja uzglabāt un veikt pirmapstrādi saražotai produkcijai.
Darba grupas pārstāvji uzsver, ka Centrālajā un Austrumeiropā kooperatīvi cietuši pārejas laikā dēļ tā, ka tie tiek uztverti nepareizi, domājot, ka kooperatīvi ir politiskas (kolektīvistu) vai valsts struktūras, lai gan praktiski nav līdzības ne no veidošanas nosacījumu, ne no ekonomiskās patstāvības un finansēšanas statusa, ne no iekšējās pārvaldes principu un organizatorisko struktūru viedokļa.
Ar kādiem sadarbības nosacījumiem ir jārēķinās, ja grib pievienoties lauksaimniecības produkcijas kooperatīvam?
Kooperācijas pamatprincipi:
- katram kooperatīvās sabiedrības biedram biedru kopsapulcē ir viena balss (neatkarīgi no zemnieka apgrozījuma, apsaimniekotās zemes platības u.tml.);
- peļņas atgriešana/zaudējumu segšana ir proporcionāla kooperatīva pakalpojumu izmantošanai;
- kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem un zemnieki paši var kontrolēt kooperatīva darbību;
- kooperatīvo sabiedrību mērķis ir, nevis gūt labumu no lauksaimniekiem, bet dot viņiem attīstības iespējas;
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības nav komersanti;
- demokrātiska kooperatīva vadība bieži vien kavē operatīvu lēmumu pieņemšanu un elastību ikdienas darbā;
- katram kooperatīvam sadarbības nosacījumi var būt individuāli atkarībā no statūtu nosacījumiem.
Kādas iepirkumu cenas nodrošina kooperatīvs? Vai tās ir augstākas vai zemākas par tirgus cenām?
Kooperatīvs dod labumu zemniekam, vērtējot ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka, ja vērtē vidējās cenas ilgtermiņā, tad kooperatīvu piedāvātās cenas ir augstākas, nekā pārējo uzņēmumu. Jāuzsver gan, ka tas ir daļēji atkarīgs no tā, cik lielā mērā kooperatīvs strādā pēc kooperācijas principiem. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija katru gadu veic LPKS atbilstības izvērtēšanu saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem. Darba grupa iesaka pirms izvēlēties, kurā lauksaimniecības kooperatīvā iestāties, pārliecināties, vai konkrētais kooperatīvs ir saņēmis atbilstību. Atbilstības saņemšana zemniekam ir sava veida garants, ka konkrētajam kooperatīvam var uzticēties. Informāciju par atbilstīgajiem kooperatīviem var saņemt LLKA birojā (tel. 67027546,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
).
Ja runā par kooperāciju augļu un dārzeņu sektorā, tad jāņem vērā, ka kooperatīvs var nodrošināt labākās vairumtirdzniecības cenas, papildus piedāvājot stabilu noieta tirgu.
Kādā kooperatīvā būtu izdevīgāk iestāties – mazākā vai lielākā? Kāpēc?
Tuvākajā (atrašanās vietas ziņā), ņemot vērā darbības nozari.
Tematiskās darba grupas "Kooperācijas veicināšana lauksaimniecībā" ietvaros izstrādātie dokumentu paraugi un citas ar kooperāciju saistītās aktualitātes publicētas LLKA mājas lapā www.llka.lv
Informāciju sagatavoja Agnese Hauka
Valsts Lauku tīkla Sekretariāta projektu vadītāja
t. 63007558,
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
|
