Lauku tīkls

Lauku tīkla pasākumi

Kopējā lauksaimniecības politika

Nozares

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Nedaudz par izplatītākajām zemeņu slimībām un kaitēkļiem Drukāt E-pasts:
Ceturtdiena, 06 Septembris 2012

Zemeņu slimības
Pelēkā puve (ieros. Botrytis cinerea) ir viena no izplatītākajām zemeņu slimībām Latvijā. Tās attīstību īpaši labvēlīgi ietekmē paaugstināts mitrums un temperatūra. Parasti līdz ogu ražas perioda vidum zemenēm ir mazi bojājumi, taču pēc tam tie izplatās ļoti strauji. Mitros laika apstākļos infekcijas dēļ ražas zudumi var sasniegt pat 35%. Slimībai ir raksturīga negatavo, kā arī gatavo bojāto ogu pārklāšanās ar pelēku apsarmi.

Zemeņu miltrasa (ieros. Sphaerotheca macularis) ir izplatīta lielākajā Eiropas daļā. Vairāk cieš remontantzemenes. Slimība bojā lapas, stipras infekcijas gadījumā – arī ziednešus, ziedus un ogas. Bojātās augu daļas pārklājas ar baltu apsarmi. Ogas strauji bojājas.

Zemeņu antraknoze (ieros. Colletotrichum acutatum J. H. Simmonds, C. fragariae vai C. gloeosporioide). Ražas laikā uz ogām parādās apaļi, ūdeņaini plankumi, uz kuriem vēlāk attīstās oranžsārta sporu masa (rūsganas gļotas). Bojājuma vietā zemeņu sēkliņas kļūst izteikti brūnas, tumšas. Šī slimība ierosina zemeņu ogu puvi, ziedkātu un dažreiz arī sakņu kakla un stīgu bojājumus. Tā ir viena no postīgākajām zemeņu slimībām pasaulē.

Zemeņu lapu baltplankumainība (ieros. Ramularia tulasnei) un brūnplankumainība (ieros. Marssonina potentillae) biežāk parādās vecos, nolaistos stādījumos.

Zemeņu sakņu un stublāja pamatnes puve (ieros. G. fragariae) ir zemeņu stādījumu sliktā stāvokļa, augu nīkuļošanas un ražības pazemināšanās galvenais cēlonis. Slimība izplatīta lielākajā daļā saimniecību, tā ir sastopama visos Latvijas reģionos. Augu atpalikšana augumā sāk izpausties pirmajā ražošanas gadā, ar katru gadu slimojošo augu daudzums un bojājumu apjoms palielinās. Slimie augi neaiziet strauji bojā, bet tie ir vārgi un veido sīkas ogas. Ieņēmīgām šķirnēm ir vērojama masveida augu nīkuļošana un atmiršana.

Zemeņu sakņu un stublāja pamatnes puves attīstību un izplatīšanos stādījumos visticamāk ir veicinājusi Latvijā plaši lietotā prakse stādus jaunu stādījumu ierīkošanai ņemt no ražošanai paredzētiem laukiem, strikti nenodalot stādu audzēšanu no ogu ražošanas. Tā kā slimība stādījumā izplatās un tās bojājumu apjoms palielinās ar katru nākamo audzēšanas gadu, tad risinājums varētu būt arī zemeņu audzēšana īsāku laiku (1 – 2 ražas gadi) un sertificēta stādāmā materiāla audzēšanas sistēmas ieviešana.

Verticilārā vīte (ieros. Verticillum dahlia) ir postīga zemeņu slimība, kas konstatēta trešdaļā saimniecību. Ja pamana slimus (vīstošus) augus, tie ir jāizrok un jāiznīcina. Tajā vietā zemenes vairs nevar audzēt, jo slimība saglabājas augsnē 7 un vairāk gadu. Saimniekaugu loks ir plašs – vairāk nekā 200 savvaļas un kultūraugu sugu, kas nodrošina ilgstošu slimības saglabāšanos. Slimība ir postīga ražojošiem augiem, bet tā var stipri bojāt zemenes jau pirmajā audzēšanas gadā.

Ogu puves (ieros. Rhizopus spp.) izraisa ogu bojāšanos pēc novākšanas to uzglabāšanas laikā.
Rhizopus spp. ierosinātā puve reizēm parādās uz gatavām ogām īsi pirms to vākšanas vai uzglabāšanas laikā. Inficētās zemeņu ogas pakāpeniski atkrāsojas, kļūst gaiši brūnas, un uz tām veidojas tumšs, zilganpelēks micēlijs. Bojātās ogas ātri kļūst mīkstas un šķīst, no tām izdalās sula. Patogēns ir ļoti izplatīts, un nav novērota tā specializācija pēc saimniekauga.

Sēnes Penicillium sp., Mucor sp. u.c. ir sekundāri patogēni, kas attīstās uz jau bojātām ogām vai ogām, kuras ir pārgatavojušās. Sēņu izplatības ierobežošana ir īpaši nozīmīga, ja vēlas ogas saglabāt pēc iespējas ilgāk svaigā veidā un transportēt.

Zemeņu kaitēkļi
Aveņu un zemeņu ziedu smecernieks (Anthonomus rubi) jeb ziedu dūrējs var iznīcināt pat 50 – 60% ražas. Pieaugušie īpatņi lapās un ziedpumpuros izgrauž sīkus caurumiņus. Vislielāko postu šis kaitēklis nodara zemeņu ziedēšanas laikā – mātīte dēj pa vienai olai ziedpumpurā, pēc tam aizgrauž ziedpumpura kātiņu, tas aizlūst un vēlāk nokrīt. Kāpurs turpat pumpurā iekūņojas. Smecernieks ir sevišķi postīgs agros un siltos pavasaros. Tā atbaidīšanai var lietot svaigus skuju miltus, īsi pirms ziedēšanas apputinot ar tiem zemeņu cerus.

Zemeņu ērce (Phytonemus pallidus) gadā attīsta 4 vai 5 paaudzes. Jāsargās to ievazāt dārzā, jo pēc tam to iznīcināt ir praktiski neiespējami. Akaricīdu smidzināšana nav efektīva, jo zemeņu ērces ātri kļūst imūnas pret pesticīdiem, bet to dabiskie ienaidnieki tiks iznīcināti. Kaitēkļa nodarīto bojājumu pazīmes – kroplas lapiņas, jaunām lapiņām nokaltuši gali, ceri mazražīgi un izkaltuši. Ērci pašu var ieraudzīt tikai ar lupu uz jaunajām lapiņām. Augiem pavājinās ziemcietība. Zemeņu raža var samazināties par 50%. Lai sekmīgi ierobežotu zemeņu ērces attīstību, svarīga ir stādījuma vietas izvēle un kopšana.

Zemeņu nematodes (Aphelenchoides fragaris) ir sīki velteniskie tārpi. Bojājumu pazīmes – augi kropli, ar tieviem lapu kātiņiem, bez apmatojuma, ar šaurām, nevienādām lapiņām, jaunās lapas ir sārtas, vecās – tumšas, slikti veidojas ziedneši, ziedkāti resni, saplacināti, reizēm saauguši (daļa pazīmju līdzīgas zemeņu ērces bojājumu pazīmēm). Slimie augi ir jāiznīcina, no tiem nedrīkst ņemt stādus. Ražojošā stādījumā šo kaitēkli ķīmiski apkarot nevar.

Mazāk bīstami kaitēkļi, ko parasti izdodas ierobežot ar agrotehniskiem paņēmieniem, ir zemeņu zāģlapsene, zemeņu lapgrauzis, zaļā dārza blakts, zemenāju skrejvabole, kailgliemeži, putu cikāde, sprakšķu kāpuri, maijvaboļu kāpuri, zemesvēži.

Augu aizsardzības pasākumi
Jau plānojot veidot zemeņu stādījumu, ir jāņem vērā galvenie priekšnoteikumi veselīga zemeņu lauka ierīkošanai, kas arī būs par pamatu labas ražas ieguvei. Svarīgākie noteikumi ir veselīga stādāmā materiāla lietošana un atbilstošu šķirņu, kā arī audzēšanas tehnoloģiju izvēle.

Profilaktiskie pasākumi sākas ar dažādu faktoru kopumu, izvēloties zemeņu audzēšanai atbilstošu vietu, kur ir iepriekš ievērota pareiza augmaiņa, kā arī jau pirms stādījumu ierīkošanas veikti nezāļu ierobežošanas pasākumi.
Vērā jāņem vēlamais rindu virziens (sekmē vēja piekļūšanu augiem un ātrāku liekā mitruma – rasas un lietus pilienu – nožāvēšanu), samazināta mitruma uzturēšana virszemes slānī, pilinātāju un mulčas lietošana. Gaisa apmaiņai svarīga ir augu optimālā biezība – augu skaits platībā, arī lapu masa, kas ir atkarīga no slāpekļa mēslojuma lietošanas. Ražas novākšanas laikā ir rūpīgi jāsavāc bojātās ogas un jānodrošina novāktās produkcijas atdzesēšana. Augmaiņas, augsnes apstrādes, mēslošanas un augu aizsardzības faktoru mijiedarbība veido profilaktisko pasākumu kopu, kas samazina nepieciešamību novērst nelabvēlīgus apstākļus vai apkarot kaitīgos organismus.

Bioloģiskie un fitosanitārie pasākumi ietver bojāto ogu un citu augu daļu tūlītēju izvākšanu no stādījuma, lapu nopļaušanu un savākšanu uzreiz pēc ražas novākšanas (bioloģiskajās saimniecības tas ir arī ekonomiski ieteicamākais risinājums). Nelielās platībās iesaka arī dažādus paņēmienus kaitīgo organismu ierobežošanai, piemēram, smecernieku nopurināšanu un savākšanu, kā arī bojāto pumpuru savākšanu.

Ir daudz ieteikumu augiem kaitīgo organismu atbaidīšanai un apkarošanai, piemēram, skuju miltu, pelnu, dažādu augu un vielu uzlējumu izmantošana, vēlamo kaimiņaugu (samteņu, kliņģerīšu, sīpolu) audzēšana, stādu karsēšana.
Mājas apstākļos stādāmo materiālu no ērcēm un nematodēm var atbrīvot ar termoterapiju: stādus uz 13 – 15 minūtēm iegremdē karstā (46 – 48 oC) ūdenī, kura temperatūras svārstības nedrīkst pārsniegt 0,5 oC. Pēc karsēšanas stādus strauji atdzesē 10 – 15 oC ūdenī 15 – 20 minūtes.

Lietojot bioloģiskos augu aizsardzības līdzekļus, ogu raža palielinās pat par 20%, taču videi draudzīgu biopreparātu lietošana ir relatīvi dārga un prasa no audzētāja gan zināšanas, gan prognozēšanas spējas.
Izmantojot zemenēs dažādus plēsējkukaiņus, parasti nav konstatēts tāds pat efekts, kā lietojot tos pret savā būtībā tādiem pašiem kaitēkļiem kā citos kultūraugos.
Zemenēs pret pelēko puvi un citām slimībām no biopreparātiem pret slimībām lieto Trihodermīnu – 50 l/ha, 4 – 6 reizes sezonā, kā arī preparātus Bio – 1, 2, 3, 4 un 5.
Pret smecernieku lieto biopreparātus Fitoekol IF vai EkoFit (0,5 – 1,0%), bet tie nav tik efektīvi kā ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi.

Bez tam vēl lieto citus preparātus, piemēram, pirms ziedēšanas Biomikss (deva 1 ēdamkarote uz augu), kas palīdz optimalizēt slāpekļa normu, mikroelementu Zn, B, J un Mn pieejamību, kā arī samazināt pelēkās puves, plankumainību un vītes kaitīgumu.
Pret smecernieku un mazāk bīstamajiem zemeņu kaitēkļiem smidzina insekticīdus Fastaku – 0,2 l/ha (2 ml/10 l ūdens uz 100 m2) vai Deci 2.5 e.k. – 0,4 l/ha (4 ml/10 litriem uz 100 m2), Kestac 50 e.k. (10 – 15 ml/10 l ūdens) pirms ziedēšanas.
Pret ērcēm un miltrasu lieto sēra preparātu Tiovit 80 d.g. 0,3% koncentrācijā – 3 l/ha.

Pret pelēko puvi profilaktiski ne vēlāk kā nedēļu pirms ogu ražas sākšanās un pēc ražas laika beigām tiek veikts smidzinājums ar fungicīdu Svičs 62.5 d.g 0,1% koncentrācijā, deva 1 kg/ha, vai ar preparātu Signum – 1,8 kg/ha.
Pirmo smidzinājumu veic profilaktiski zemeņu ziedēšanas sākumā, apstrādi atkārto pēc 10 – 14 dienām. Efektīvai zemeņu aizsardzībai no pelēkās puves ieteicams lietot preparātu Rovral Aqua Flo sistēmā ar citiem fungicīdiem, piemēram, Signum d.g. sekojoši: kad 10 % ziedu atvērušies, veic apstrādi ar Rovral Aqua Flo; ziedēšanai sasniedzot 50%, smidzina Signum d.g. Ja nepieciešams veikt atkārtotu apstrādi, intervālam starp Signum d.g. smidzinājumiem jābūt 10 – 14 dienas, šo preparātu vēlams lietot pamīšus ar citu fungicīdu.

Ieteicamais ūdens patēriņš ir 400 – 1000 l/ha, preparāta deva 1,0 l/ha. Maksimālais apstrāžu skaits sezonā zemenēm – divas reizes. Nogaidīšanas laiks: zemenēm – 14 dienas pirms ražas novākšanas.

Pavisam īsi par zemenēs izplatītajām vīrusu slimībām
Vīrusi ir ļoti sīki slimību izraisītāji, kas spēj vairoties tikai dzīvā šūnā. Tos no slimajiem uz veselajiem augiem pārnēsā laputis un cikādes, kas sūc augu sulu. Vīrusu slimības ir viens no galvenajiem cēloņiem šķirņu izviršanai. Bojājuma aina atkarībā no ārējiem apstākļiem un šķirnes var mainīties, kā arī augs var būt inficēts vienlaikus ar vairākiem vīrusiem, iespējamas arī citas kombinācijas, kā redzamas atšķirības no veselīga auga. Vasarā, kad augs aug ātri, karstā un sausā laikā slimības pazīmes (hlorotiski plankumi, lapu plaknes formas un krāsojuma izmaiņas) nav īpaši redzamas, taču agri pavasarī un rudenī tās izpaužas dažādi. Kopīgs ir arī tas, ka slimiem augiem ir zemas ražas, sīkas ogas, maz stīgu. Zemenāju cers var izskatīties plakani saplacināts un savērpts, tas sliktāk pārziemo vai arī ziemā iet bojā.

Latvijā ir plaši sastopamas šādas vīrusu slimības: – zemenāju lapu malu virālā čokurošanās, zemenāju virālā lapu čokurošanās, zemenāju virālā zaļziedainība, bet vēl var būt zemenāju mozaīka un vējslota.
Slimie augi ir jāiznīcina, jo tieša ar vīrusiem slimo augu atveseļošana nav reāli veicama. Risinājums ir vīrusu brīvu stādu ieguve, ko veic laboratorijas apstākļos. No zemeņu auga augšanas konusa, kuru vīruss vēl nav skāris, paņem auga šūnas, ievieto sterilā barotnē un trīs mēnešu laikā izaudzē no vīrusiem brīvus mātesaugus, kurus izmanto tālākai stādu ieguvei.
Ražojošos stādījumos parasti ir sastopami vīrusi, tāpēc ir rūpīgi jāizvēlas stādāmais materiāls.

Atsevišķi jāpiemin pavasara dzeltēšana, kas ir iedzimstoša nosacīta mutācija. Tā līdz ar veģetācijas perioda sākumu parādās uz jaunajām, plaukstošajām lapām baltu, dzeltenu vai gaiši zaļu plankumu veidā. Bojātajām lapām attīstoties, arī pamatkrāsa mainās no zaļas uz dzeltenu. Augi ir sīki, raža pazeminās vai ogu nav nemaz. Atsevišķos gadījumos augi iznīkst. Taču vasaras vidū zemenes veido normālas lapas un stīgas. Tomēr augi nav veseli – nākamajā pavasarī dzeltē gan paši augi, gan no tiem ņemtie stādi. Sevišķi stipri lapas dzeltē sausos pavasaros.

Slimība nevar pāriet no viena auga uz otru, bet tā izplatās ar stādāmo materiālu, tāpēc nedrīkst ņemt stādus no slimajiem augiem.
Ar pavasara dzeltēšanu slimos augus atveseļot nav iespējams, tie ir jānomaina.

Mazliet par zemeņu neparazitārajām slimībām
Šīs slimības visbiežāk saistās ar barības elementu trūkumu vai pārbagātību.

Slāpeklim ir noteicošā loma veģetatīvās masas veidošanā. Tam pietrūkstot, lapas dzeltē, vecāko augu lapas no malas krāsojas oranžsarkanīgas, pēc tam nobrūnē, visilgāk zaļo krāsu saglabā lapu dzīslas, augi atpaliek augšanā. Ja slāpekļa ir par daudz, augs ir tumši zaļš, veidojas pārāk liela veģetatīvā masa. Pazeminās produkcijas kvalitāte, kā arī slimībizturība un ziemcietība.

Fosfors paātrina augšanas procesus, jo veicina augu barošanos, nodrošina labāku ogu uzglabāšanos. Liekais fosfors saistās augsnē grūti šķīstošu savienojumu veidā, tāpēc fosfora pārbagātību parasti nenovēro, bet, tam pietrūkstot, lapas kļūst tumši zaļas ar zilganu nokrāsu, tad tās noliecas uz leju, lapu malas iekrāsojas bronzas krāsā, lapu apakšpuses kļūst violetas.

Kālijs piedalās cukuru veidošanā, tas uzlabo ogu kvalitāti, nostiprina augus pret sausumu un salu, veicina lielāku slimībizturību. Trūkstot kālijam, lapu malas kļūst sarkanbrūnas. Lapām atmirstot, tās nobrūnē un sakalst. Lapu apakšpuses ir sārtas, iespējami nekrotiski plankumi.

Kalcijs veicina sakņu augšanu, regulē ūdens patēriņu, pastiprina vielmaiņu. Kalcija trūkuma gadījumā jaunās lapas deformējas, pārbagātības gadījumā (ja nesen ir kaļķota augsne) lapas priekšlaicīgi noveco, kļūst bāli zaļas, pat dzeltenīgas, bet lapu dzīslas paliek zaļas. Parādās hloroze.

Magnijs aktivizē fermentu darbību, veicina barības šķīdumu līdzsvarotību. Trūkstot magnijam, uz lapām veidojas purpursārti plankumi, kas saplūst kopā, bet pārējā lapas daļa ir dzeltena, dzīslas zaļas. Atkrāsošanās notiek no lapas centra uz malām.

Mikroelementu trūkuma vai pārbagātības, tāpat kā dažādu citu ķimikāliju (herbicīdu vai citu augu aizsardzības līdzekļu, arī dūmgāzu, skābo lietu) izraisīto bojājumu gadījumā zemenēm var parādīties dažādi hlorotiski plankumi vai lapu deformēšanās un vīšana.

Tās ir acīm redzamas pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā ar zemeņu augšanu. To iespaido arī meteoroloģiskie apstākļi, nepareiza kopšana un citi nelabvēlīgi faktori.

Pēc ziemošanas perioda beigām zemeņu stādījumā var redzēt, ko augi ziemā ir pārcietuši, un tas var izpausties visdažādākajā veidā.

Pavasaros var nosalt ziedi (melni ziedu vidi), paši ziedneši (ir melni, ogu nebūs), apsalt lapas (izskatās kā apvārītas, čokurojas un atpaliek augšanā). Ja nav iespējams nodrošināt optimālu mitruma daudzumu – lapas vīst, ziedi neapaugļojas, saknes atmirst. Ja mitruma ir par daudz, tad augi attīstās vāji vai veido pārmērīgu zaļo masu, vienlaikus paliekot vārgāki.

Iepriekš rakstījām par zemenēm kaitīgiem organismiem un to ierobežošanas iespējām. Līdzīgu informāciju, papildinātu ar attēliem, var iegūt arī citos drukātajos izdevumos un internetā. Taču audzētājam galvenais ir sekot līdzi savam zemeņu stādījumam, kas arī būs vislabākā profilakse, jo par zemeņu veselību vislabāk liecina augu izskats. Tiklīdz tiek pamanītas kādas vizuālās izmaiņas no nosacītās normas, ir jācenšas saprast, kas ar zemenēm notiek un ko var darīt lietas labā. Reizēm ir jāsamierinās un jāpadodas, atzīstot, ka ir pienācis laiks likvidēt zemeņu stādījumu, agrāk nekā bija plānots, vai jāpieņem kāds cits nepopulārs lēmums.

Zemeņu šķirnēm ir veltīti daudzi atšķirīgi apraksti, jo zemenes katros augšanas apstākļos var parādīt savādākas īpašības, un audzētājam ir jāmeklē savai audzēšanas tehnoloģijai piemērotākās šķirnes.

Par pārējiem ar zemeņu audzēšanu saistītiem jautājumiem interesējieties pie speciālistiem un sekmīgiem zemeņu audzētājiem.

Sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas
vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa

 

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr.90

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

22.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
22.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
22.04.2014 - 18:00
Saimnieks savā mežā - soli pa solim. Jaunaudžu kopšana
23.04.2014 - 10:00
Mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātei "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības...
23.04.2014 - 10:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 13:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 10:00
Deg mežs! Ko darīt vispirms? Ko darīt, lai tā nenotiktu?
24.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.

Jaunākie raksti