SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) speciālisti projekta Baltic Deal ietvaros 24. jūlijā organizēja semināru Zaļmēslojums augsnes auglībai, kas notika zemnieku saimniecībā Lejasķerzēni Naukšēnu pagasta Koklēs.

Ar zemnieku saimniecību Lejasķerzēni un tās pieredzi zaļmēslojuma izmantošanā iepazīstināja tās īpašnieks Ilmārs Baunis, kurš savu darbību sāka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā jau 1992. gadā, tagad apsaimniekojot 473 hektārus zemes un attīstot bioloģisko graudkopību, augkopību un kokapstrādi. Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta Dr. agr. Līvija Zariņa izsmeļoši pastāstīja par zaļmēslojuma izmantošanu bioloģiskajā saimniecībā. Savukārt LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa informēja par vēja aizsargstādījumu plānošanu un ierīkošanu, jo tā ir īpaši aktuāla tēma šajā saimniecībā. LLKC Augkopības nodaļas speciāliste Laura Ludevika raksturoja kultūraugu daudzveidību saimniecībā.

LLKC Projektu un attīstības daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Anita Diebele:
– Pasākuma galvenā tēma bija zaļmēslojums, par ko arī cilvēkiem bija lielākā interese, jo izpratne par šo tēmu lauksaimniekiem bija ļoti atšķirīga. Bet semināra laikā cilvēki saprata, kāda veida zaļmēslojums kā vislabāk lietojams. Saimnieks daudz stāstīja par savu pieredzi, – ko un kāpēc viņš dara. To, ka tēma bija aktuāla, apliecina fakts, ka starp 23 semināra dalībniekiem bija arī tādi, kuri ar sabiedrisko transportu brauca no Rīgas. Imants Missa interesanti stāstīja arī par aizsargstādījumiem. Lejasķerzēnu saimnieks jau sācis kaut ko darīt šajā jomā, taču varēja redzēt, ka semināra laikā viņam rodas jaunas idejas un ka uzzinātā informācija ir patiesi noderīga.

LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā Imants Missa:
– Seminārs bija ļoti interesants. Ievadā Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta speciāliste Līvija Zariņa sniedza plašu informāciju par zaļmēslojuma izmantošanu bioloģiskajā saimniecībā, turklāt vienkāršā un saprotamā valodā, kas palīdzēja izraisīt noderīgu diskusiju semināra dalībnieku vidū. Mana tēma šajā seminārā bija par vēja aizsargstādījumu plānošanu un ierīkošanu, jo tas konkrētajā saimniecībā ir ļoti aktuāli. Pildot kādu neapdomīgu, standartizētas pieejas lēmumu, te izcirstas visas grāvmales. Tādējādi tikusi izjaukta normāla vēja aizturēšana, un sākusies vēja erozija, kas graudaugu sējumos un augļu dārzos pastiprina daudzus nelabvēlīgos procesus. Tāpēc es sniedzu vispirms informāciju par to, kas īsti ir vējš un kā to var ierobežot ar apstādījumiem, norādot nianses, lai samazinātu pastiprinātu slimību izraisīšanās risku. Iepazīstināju arī ar ideālo vēja aizturēšanas variantu – trīs rindu stādījumu, kur tiek kombinēti krūmi, skujkoki un lielie lapu koki. Diemžēl tas izmaksā pārāk dārgi, tāpēc reālajā praksē šādus stādījumus nav izdevies redzēt. Patiesībā mani izbrīnīja, ka lauksaimnieki tik maz zina par to, kas patiesībā ir vējš, kāda ir tā ietekme uz sējumiem un stādījumiem, un kā mainās vēja ietekme pirms un pēc šķēršļa – aizsargstādījuma. Ceru, ka šī informācija noderēs, turpmāk plānojot un ierīkojot aizsargstādījumus gan šajā, gan citās saimniecībās.

LLKC Lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks:
– Pirmo reizi Lejasķerzēnu saimnieku Ilmāru satikām varenā sniegā un salā, kad viņš savā mājīgajā namā stāstīja par nākotnes iecerēm un dalījās iespaidos par vīna darināšanas smalkumiem. Uzreiz acīs iekrita viņa mērķtiecība, iekšējā sakārtotība un tikai īstam vīna meistaram piemītošais smalkums. Toreiz vienojāmies, ka saimniecībā vērts nodemonstrēt zaļmēslojuma izmantošanas priekšrocības, kā arī aizsargstādījumu ierīkošanas pamatpatiesības. Tā nu semināra laikā bija izcila iespēja noklausīties praktiskus ieteikumus abu minēto tēmu sakarā. Zaļmēslojums palīdz uzlabot gan augsnes auglību, gan arī augu barības elementu apriti saimniecībā, vienlaikus maksimāli nodrošinot saimniecības tīrumus ar pašu audzētām barības vielām, kas īpaši svarīgi bioloģiskajām saimniecībām. Tāpat mēs parasti nenovērtējam aizsargstādījumu nozīmi augsnes erozijas samazināšanai. Tas īpaši svarīgi lielos tīrumos, kur vējam iespējams kārtīgi ieskrieties. Bija interesanti uzzināt, ka pat desmit metru augsta koku rinda spēj aizsargāt no vēja tīrumu 300 metru zonā aiz tās. Turklāt koku stādījumi ziemas laikā sekmīgi pasargā ceļus no aizputināšanas, un tie ir vieglāk izbraucami.

LLKC Augkopības nodaļas speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā Laura Ludevika:
– Semināra laikā iepazināmies ar Lejasķerzēnu pieredzi graudaugu un griķu audzēšanā. Saimniecībā tiek audzēti rudzi Kaupo, auzas Laima un griķi. Tā kā saimniecība strādā bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā un tajā netiek audzēti dzīvnieki, augsnes auglības nodrošināšanai tiek izmantots zaļmēslojums – eļļas rutks un sarkanais āboliņš. Āboliņš tiek pasēts zem rudziem vai auzām un iearts nākamā gada pavasarī vai rudenī. Lai ierobežotu nezāļu izplatību, tas regulāri tiek pļauts. Eļļas rutks tiek sēts pavasarī un iestrādāts pirms ziemāju sējas. Audzējot eļļas rutku zaļmēslojumam, svarīgi to iestrādāt augsnē pirms ziedēšanas, citādi tas kļūst par grūti ierobežojamu sārņaugu kultūraugu sējumos. Sākotnēji vairāk ticis izmantots eļļas rutks, bet šobrīd saimnieks ir nonācis pie secinājuma, ka labāk izmantot sarkano āboliņu. Tas tāpēc, ko eļļas rutks, lai veidotu zaļo masu, izmanto augsnē esošo slāpekli, bet āboliņš to piesaista no gaisa, līdz ar to dodot lielāku pozitīvo efektu. Par to, ka zaļmēslojuma izmatošana bioloģiskajā lauksaimniecībā ir labs veids kā nodrošināt augiem nepieciešamās barības vielas, apskatot sējumus varēja pārliecināties katrs semināra apmeklētājs. Saimniecībā izaudzētie graudi un griķi ir pārtikas kvalitātes un kā bioloģiskie tiek eksportēti uz Vāciju. Arī daļu šī gada ražas plānots eksportēt. Par noderīgu šo semināru atzina gan lauksaimnieki, gan arī cilvēki, kuri tikai plāno izveidot savu saimniecību.

LLKC Grāmatvedības un finanšu nodaļas vecākā speciāliste Anda Skadiņa:
– Galvenā mana atziņa par semināru: bioloģiski saimniekot un gūt arī peļņu ir iespējams! Pārsteidza saimnieka raženie, veselīgie auzu un rudzu lauki, kuros nav lietota „ķīmija". Bet tas nenozīmē, ka nekas netiek darīts ražas uzlabošanas labā. Klausoties Priekuļu laukaugu selekcijas institūta pārstāves stāstījumā, uzzināju, ka augsnē atrodas vesela „fabrika", par kuru mēs vēl ļoti maz zinām. Ja mēs to ņemam vērā un izmantojam savā labā, rezultāti ir lieliski. Tā, lūk, Lejasķerzēnu saimnieks augsnes auglību un veselību nodrošina ar pareizu augseku un zaļmēslojumu. Pat somu un vācu ražotāju pārstāvji izrāda ļoti lielu interesi par bioloģiski audzētiem graudiem, un brauc uz šo saimniecību noņemt paraugus, lai savās laboratorijās pamatīgi izpētītu, vai tie atbilst viņu prasībām. Rezultāts – ārzemnieki gatavi atbraukt pat līdz saimnieka durvīm, lai tikai varētu iegādāties šos kvalitatīvos graudus. Patīkami bija redzēt pozitīvu, optimisma pilnu un ļoti aktīvu saimnieku, kurš rūpējas ne tikai par savu saimniecību, bet paspēj arī iesaistīties pagasta dzīvē.

Saimniecības apraksts
SIA Lejasķerzēni atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un darbību uzsāka 1992. gadā. Saimniecība ir izvietojusies Salacas upes baseinā. Saimnieks Ilmārs Baunis apsaimnieko 473 hektārus zemes un ir attīstījis vairākas nozares – bioloģisko graudkopību, augļkopību un kokapstrādi. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 389 ha, bet mežu platība – 62 ha.

Saimniecība veiksmīgi darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā – audzē rudzus, auzas, griķus un kailgraudu auzas. Rudzi tiek audzēti apmēram 100 ha, bet griķu platības aizņem aptuveni 60 ha. Pirms dažiem gadiem saimnieks sāka attīstīt arī augļkopības nozari, veidojot 'Paradīzes ābolu' kolekciju. Saimniecībā no mazajiem āboliem plāno ražot bioloģiski sertificētu vīnu. Pašlaik no visas Latvijas savāktas un veiksmīgi pavairotas jau 30 dažādas šo seno ābolu šķirnes, nodrošinot to ģenētisko resursu saglabāšanu. Ābeļu dārza platība ir 5 ha, bet to plānots palielināt līdz 7 ha.

2012. gadā saimniecība 5 ha platībā plāno uzsākt ķimeņu audzēšanu, kas tiks realizētas bioloģiskās maizes cepējiem un citiem interesentiem. Saimnieka plānos ietilpst arī kafejnīcas atvēršana Naukšēnos, kurā tiks realizēts saimniecībā ražotais ābolu vīns, gan arī citu bioloģisko saimniecību saražotā produkcija.

Otrs saimniecības darbības virziens ir kokapstrāde – koka palešu, dēļu, šķeldas un zāģu skaidu ražošana.
Saimniekošana notiek bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, neizmantojot ķīmiskos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tiek demonstrēta videi draudzīga graudaugu audzēšana, tīrumu malās saglabājot dabas daudzveidību – koku un krūmu puduri, akmeņu kaudzes, kur dzīvot kukaiņiem un putniem. Graudaugu augsekā par starpkultūru tiek izmantots eļļas rutks, kuru iestrādā kā zaļmēslojumu, tā uzlabojot augsnes auglību, aerāciju un ierobežojot slimību izplatību. Rudzu pasējā tiek izmantots āboliņš, kuru arī iestrādā augsnē kā zaļmēslojumu. Lai novērstu augsnes eroziju un barības elementu izskalošanos, daļa zemes rudens–ziemas periodā ir klāta ar augiem vai augsnē neiestrādātām augu pēcpļaujas pārpalikumiem. Šādas platības aizņem aptuveni 65 %. Saimniecībā atrodas divas augu sugām bagātas pļavas, kuras saimnieks nolēmis saglabāt un atjaunot. Saimniecībā savāktas un pavairotas ap 30 'Paradīzes ābolu' šķirnes, nodrošinot to ģenētisko resursu saglabāšanu.

Plānotie agrovides pasākumi: saimniekošana bioloģiskās lauksaimniecības sistēmā, neizmantojot ķīmiskos minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus; zaļmēslojuma kultūru izmantošana (eļļas rutka demonstrējums zaļmēslojumam); aizsargstādījumu veidošana gar ceļiem un grāvjiem; augu barības vielu aprite saimniecībā.

Uzziņai. Baltic Deal – Putting best agricultural practises into work (tulkojumā: Baltijas darījums – Labas lauksaimniecības prakses pielietošana). Baltic Deal ir saņēmis ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam paraugprojekta statusu. Projekts tiek īstenots laika posmā no 2010. gada septembra līdz 2013. gada decembrim. LLKC ir projekta vadošais partneris, kas atbildīgs par projekta ieviešanas koordināciju un atskaišu sagatavošanu. Projekta Baltic Deal mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, veicinot lauksaimniecības attīstību tā, lai netiktu vājināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste