At­skai­tes punkts da­žā­dām sfē­rām mēdz būt da­žā­dos lai­kos. Zem­nie­kiem tas ir jan­vā­ris. Tas ir laiks, lai pa­ska­tī­tos uz ie­priek­šē­jā ga­dā pa­veik­to, ie­gū­to vai zau­dē­to, tas ir laiks, kad so­li ap­stā­ties un pa­do­māt, kā­da būs nā­kot­ne. Šo­gad šis skais­tais mir­klis bi­ja 20.jan­vā­rī, kad Lo­des kul­tū­ras cen­trā sa­ti­kās Rū­jie­nas no­va­da zem­nie­ki. Bal­les laiks ti­ka iz­vē­lēts die­nas vi­dū, jo vai gan rī­ta ag­ru­mā un va­ka­ra krēs­lā lai­ka bal­lē­ties, tad go­vis jā­slauc, bēr­ni jā­pa­va­da un jā­sa­gai­da no sko­las, ci­ti dar­bi da­rā­mi. Ar krāš­ņām de­jām ska­tī­tā­jus ie­prie­ci­nā­ja jaun­ie­šu de­ju gru­pa „Ne­zā­les”, ar dzies­mām – an­sam­blis „Mald­uguns”. Bet kāds tad ir bi­jis aiz­va­dī­tais gads zem­nie­kiem, lauk­saim­nie­kiem, uz­ņē­mē­jiem un bied­rī­bām? Par to vis­la­bāk va­rē­ja past­ās­tīt Ive­ta Buņ­ķe.

„Ne­ska­to­ties uz da­žā­dām ban­ku „kap­rī­zēm”, re­dza­mu slik­tu ie­spai­du uz saim­nie­cis­ko dar­bī­bu tas nav at­stā­jis. Va­rē­tu pat teikt, ka da­ži saim­nie­ki ir sa­dū­šo­ju­šies un at­jau­no­ju­ši teh­ni­kas par­ku, pa­tei­co­ties Eiro­pas Sa­vie­nī­bas lī­dzek­ļiem – mo­der­ni­zā­ci­jas pro­jek­tiem, ie­gā­dā­ti jaun­i trak­to­ri, sie­na pre­ses, ar­kli. Tas ti­kai no­rā­da, ka saim­nie­ko­ša­na at­tīs­tās. Tā­tad tiek mak­sā­ti lie­lā­ki no­dok­ļi, kas ir at­balsts paš­val­dī­bai. Pa­tei­co­ties ES at­bal­stam māj­ra­žo­tā­jiem, vai­rā­kas saim­nie­cī­bas ir sa­dū­šo­ju­šās uz­sākt sa­vu pār­ti­kas māj­ra­žo­ša­nu – su­kā­des, siers, žā­vē­ju­mi. Kā pie­mērs mi­na­mi Lai­mo­nis un Ine­ta Bo­les Je­ru pa­gas­ta „Aru­mos”.

Ie­priek­šē­jā ga­dā la­bi ie­sāk­ta ir paš­val­dī­bas un uz­ņē­mē­ju tik­ša­nās rei­zi ce­turk­snī, ku­ru lai­kā ti­ka iz­ru­nā­tas sav­star­pē­jās ne­sa­pra­ša­nās, kā arī tik­ša­nās ar kā­du spe­ci­ālis­tu. Uz­ņē­mē­ji iz­rā­dī­ju­ši ļo­ti lie­lu in­te­re­si par iz­glī­to­ša­nos. Pa­tī­ka­mi, ka lie­lā­ko­ties se­mi­nā­ri un ap­mā­cī­bas bi­ja kup­li ap­mek­lē­tas. Ja at­ce­ra­ties, feb­ru­ārī bi­ja se­mi­nārs to­mā­tu audzē­tā­jiem, to ap­mek­lē­ja vis­maz 130 klau­sī­tā­ji. Tā­pat in­te­re­se bi­ja ze­me­ņu die­nās saim­nie­cī­bā Stū­rī­ši pie In­gu­nas Zu­ku­res, upe­ņu audzē­ša­nas pie­re­dze Jaun­bom­jos, dār­zeņ­kop­ju pie­re­dzes brau­ciens uz Ēve­les pa­gas­ta Dārz­nie­kiem un Burt­nie­ku no­va­da Bu­šām. Bi­ja ga­ļas liel­lo­pu audzē­tā­ju se­mi­nārs stei­ka liel­lo­pu audzē­ša­nā. Vi­si se­mi­nā­ri bi­ja in­te­re­san­ti, sais­to­ši un la­bi ap­mek­lē­ti. Tā­tad no­va­da uz­ņē­mē­ju in­te­re­ses ir ļo­ti da­žā­da, kas , pro­tams, ie­prie­ci­na. Rū­jie­nas no­va­da or­ga­ni­zē­ta­jos pa­sā­ku­mos re­gu­lā­ri pie­da­lās arī ci­tu no­va­du uz­ņē­mē­ji. Ķir­bju die­nās pie In­tas Liel­bār­des Le­jas­va­ga­ļos ie­ra­dās ap­mek­lē­tā­ji ne ti­kai no bi­ju­šā Val­mie­ras ra­jo­na, bet arī no daudz tā­lā­kām vie­tām. Tas lie­ci­na, ka mums ir ko rā­dīt. Īpašs prieks, ka ir sa­spa­ro­ju­šies ogu audzē­tā­ji. Pa­ma­zā vei­do­jas ogu audzē­tā­ju ko­ope­ra­tīvs. Pa­tei­co­ties paš­val­dī­bas at­bal­stam, ogu audzē­tā­jiem ie­spē­jams no­or­ga­ni­zēt mā­cī­bas, ku­ras tur­pi­nā­sies arī šo­gad. Iz­rā­dās, ka in­te­re­se ir ļo­ti lie­la.

Ru­de­nī ti­ka aici­nā­ti ko­pā vi­si re­ģi­ona ait­kop­ji uz dis­ku­si­ju par to, kā­das ir pro­blē­mas, kā­di ie­ro­si­nā­ju­mi, ide­jas. Šie ie­ro­si­nā­ju­mi ti­ka ap­ko­po­ti un ie­snieg­ti Latvijas Zem­nie­ku Fe­de­rā­ci­jā, kas, sa­vu­kārt, ap­ko­pos visas val­sts lauksaimnieku viedokļus un ie­sniegs Zem­ko­pī­bas mi­nis­tri­jā gro­zī­ju­miem li­kum­do­ša­nā. Līdz­īga dis­ku­si­ja no­ti­ka arī ogu audzē­tā­jiem.

Jeb­ku­ra saim­nie­ko­ša­na ir sais­tī­ta ar Valsts ie­ņē­mu­ma die­nes­tu, tā­pēc ir pa­tī­ka­mi, ka iz­vei­do­ju­sies la­ba sa­dar­bī­ba ar šo ie­stā­di. Re­gu­lā­ri no­va­dā ie­ro­das spe­ci­ālis­ti, kas iz­skaid­ro vi­sas iz­mai­ņas no­dok­ļu li­kum­do­ša­nā.

Tik­pat ro­sī­gas no­va­dā ir ne­val­stis­kās or­ga­ni­zā­ci­jas. Īpa­ši dar­bī­gas ir "Rū­jie­nas Ie­vas", ku­ras re­gu­lā­ri tie­kas ar da­žā­diem in­te­re­san­tiem cil­vē­kiem, iz­brauc ko­pē­jos te­āt­ra ap­mek­lē­ju­mos, rī­ko te­ma­tis­kus pa­sā­ku­mus. Tik­pat ak­tī­vas ir "Rū­ze­les", ku­ras pēc di­vu ga­du cī­tī­gām mā­cī­bām paš­mā­ju tel­pās, jaun­o se­zo­nu uz­sā­ka ar pie­re­dzes brau­cie­niem tu­vā­kos un tā­lā­kos no­va­dos, sme­ļo­ties ide­jas un gud­rī­bas no re­dzē­tā un dzir­dē­tā.

Ipi­ķu bied­rī­ba "Bal­tās nak­tis" Sa­pra­šas upes kras­tā at­klā­ja at­pū­tas lau­ku­mu – vie­tu, kur ak­tī­vi at­pūs­ties gan vie­tē­jiem ie­dzī­vo­tā­jiem, gan ga­rām­brau­co­ša­jiem tū­ris­tiem. Šis ir labs pie­mērs, kā pie­sais­tīt LE­ADER pie­dā­vā­tās ie­spē­jas – ie­sais­tī­ties pro­jek­tos un par ES lī­dzek­ļiem un brīv­prā­tī­go dar­bu vei­ci­nāt lau­ku vi­des sa­kop­ša­nu. Līdz­īgs pie­mērs Da­bas stū­rī­ši ar spor­ta lau­ku­mu Vir­ķē­nu dzir­na­vu dī­ķa kras­tā, kā arī Lo­des pa­gas­ta bied­rī­bas "Laņ­ģe­zers" re­ali­zē­tais pro­jekts Laņ­ģe­ze­ra at­pū­tas zo­nas sa­kār­to­ša­nai. Ļo­ti brī­niš­ķī­gi strā­dā biedrība "Ole­ru mui­ža", kas ne­pār­trauk­ti mek­lē ie­spē­jas pie­sais­tīt lī­dzek­ļus , lai at­jau­no­tu mui­žu un tās vēs­tu­ris­ko par­ku. Par lie­lo ie­gul­dī­ju­mu Ie­va Zem­īte ti­ka iz­vir­zī­ta San­dras Kal­nie­tes bal­vai „At­dzimt no pel­niem. Ie­va ir vie­na no 15 laureātēm, kas brauks vi­zī­tē uz Bri­se­li - šo brau­cie­nu dā­vā S.Kal­nie­te.

Bied­rī­ba „Pie­ne­ņu pū­ka” jo­pro­jām re­gu­lā­ri tie­kas amat­nie­cī­bas no­dar­bī­bās. Vi­ņām ir la­ba sa­dar­bī­ba ar Mo­isa­ki­las in­va­lī­du bied­rī­bu. Ie­sāk­ta jaun­a tra­dī­ci­ja – ap­mek­lēt in­te­re­san­tus uz­ņē­mē­jus kai­mi­ņu no­va­dos. Blo­mes pa­gas­tā brī­niš­ķī­gu mai­zi cep „Do­na”, tur­pat bla­kus ir saim­nie­cī­ba, kur mā­jās ga­ta­vo ka­zu sie­ru. Kau­gu­ru pa­gas­ta Vīn­kal­nos var ie­pa­zī­ties ar itā­ļu vir­tu­vi un iz­bau­dīt pi­cu da­žā­dī­bu. Pie­re­dzes brau­cie­ni, ie­pa­zī­ša­nās ar pie­re­dzē­ju­šiem sa­va ama­ta pra­tē­jiem ro­si­na uz jaun­ām do­mām, ide­jām, dod ie­ros­mi uz­dro­ši­nā­ties ko jaun­u.”