Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā 2011. gadā ir reģistrēti 28 preparāti, kuru sastāvā darbīgā viela ir glifosāts un kurus drīkst lietot pirms graudaugu ražas novākšanas. Ar šiem augu aizsardzības līdzekļiem graudu ražas nogatavināšana ātrāk nav iespējama, bet, ja tos lieto pirms graudu pilngatavības stadijas, tad tiek pārtraukta graudu briešana, līdz ar to zemnieks var zaudēt ražu.

Tā kā iedzīvotāju interese par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu ražas novākšanas laikā ir liela, Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) 2008. gadā veica pastiprinātu kontroli saimniecībās, īpašu uzmanību pievēršot glifosātu saturošo augu aizsardzības līdzekļu lietošanai graudaugos. Veicot ievākto paraugu analīzi uz glifosātu klātbūtni augos, tika noskaidrots, ka no paņemtajiem paraugiem nevienā netika konstatēts, ka glifosātu saturs pārsniegtu maksimāli pieļaujamo normu – 0,1 mg/kg. Visos paraugos glifosātu saturs bija zemāks par 0,1 mg/kg. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas lauksaimnieki ievēro visus nepieciešamos nosacījumus augu aizsardzības līdzekļu lietošanā.

Pirms katra augu aizsardzības līdzekļa reģistrācijas Latvijā tiek veikti pētījumi par konkrētā līdzekļa ietekmi uz cilvēka veselību, vidi, dzīvniekiem u.c. Arī par glifosātu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem tiek veikti pētījumi, un pašreiz VAAD rīcībā nav pētījumu rezultātu, ka glifosātu atliekas augos (ja ir ievērots nogaidīšanas laiks) pārsniegtu noteiktos 0,1 mg/kg. Savukārt darbīgās vielas glifosāta pussabrukšana augsnē ir atkarīga no apkārtējās vides iedarbības (temperatūras, mitruma daudzuma, Saules ultravioletā starojuma u.c. faktoriem), bet parasti tā notiek 5 līdz 20 dienu laikā. Glifosāta pārvietošanās augsnē praktiski nenotiek, jo šī viela tiek uzskatīta par vāji mobilu vai nemobilu, līdz ar to nav pamata uztraukties, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur darbīgo vielu glifosātu, varētu nonākt gruntsūdeņos. To pierāda arī Apvienotajā Karalistē 1991.-1997. gadā veiktais pētījums, kurā tika noskaidrots, ka glifosātu saturošie augu aizsardzības līdzekļi nav toksiski sliekām. Arī pārējiem augsnes organismiem pat glifosātu deva 18 kg/ha nav kaitīga, lai gan praksē maksimāli lietotā deva ir 6 kg/ha. Šī paša pētījuma ietvaros tika veikta arī aku ūdens analīze, bet nevienā no 2763 noņemtajiem paraugiem glifosātu klātbūtne netika konstatēta.

Lai arī turpmāk izvairītos no nevēlamas augu aizsardzības līdzekļu ietekmes uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību, obligāti jāievēro vides aizsardzības un darba drošības noteikumi. Lai katrs saimnieks varētu būt pārliecināts par iegādāto augu aizsardzības līdzekļu atbilstību marķējumam, tos ir atļauts iegādāties tikai no licencētiem izplatītājiem. Izmantojot glifosātu saturošus augu aizsardzības līdzekļus, tie ir jālieto tikai tiem kultūraugiem un kaitīgo organismu grupām, kas ir norādītas marķējumā. Lietojot glifosātus, nedrīkst aizmirst par blakus esošajiem kultūraugiem. Šādā gadījumā ir jāpiemēro 5 metru plata aizsargjosla un smidzināšana jāveic tikai tad, ja vēja ātrums nepārsniedz 4 metrus sekundē.

Raksts sagatavots, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta datus

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 78