Prasības mērķis: nodrošināt atbilstošu kontroli cūku slimību gadījumos, kad tiek radīts risks sabiedrības un dzīvnieka veselībai.

Mērķa grupa: prasība attiecas uz dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem, kas pretendē uz ES tiešajiem maksājumiem un atsevišķiem Lauku attīstības programmas 2. ass maksājumiem.

Pārvaldības prasības, kas jāievēro

1. Dzīvnieku īpašniekam un turētājam nekavējoties jāziņo praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārajam dienestam:

• ja ir aizdomas par tādu slimību kā vezikulārais stomatīts, govju mēris, mazo atgremotāju mēris, nodulārais dermatīts, rifta ielejas drudzis, aitu un kazu bakas, cūku vezikulārā eksantēma, briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība uzliesmojumu;
• par iespējami slimiem dzīvniekiem, ja ir aizdomas par saslimšanu ar vezikulāro stomatītu, govju mēri, mazo atgremotāju mēri, nodulāro dermatītu, rifta ielejas drudzi, aitu un kazu bakām, cūku vezikulāro eksantēmu, briežu epizootisko hemorāģisko slimību;
• par patologanatomiskās sekcijas rezultātiem, kas netieši norāda uz saslimšanu ar kādu no iepriekš minētajām slimībām.

2. Cūku īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par cūku saslimšanu ar cūku vezikulāro eksantēmu.

Cūku vezikulārās eksantēmas raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• vezikulu veidošanās uz lūpām, šņukura, kājām kronīša apmalē un nagu starpā;
• nervu darbības traucējumi – konvulsijas (reti);
• slimības klīniskās pazīmes ir līdzīgas mutes un nagu sērgas un vezikulārā stomatīta klīniskajām pazīmēm.

3. Cūku, zirgu, aitu, kazu, govju īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar vezikulāro stomatītu.

Vezikulārā stomatīta raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• vezikulu veidošanās mutes gļotādā, uz lūpām, tesmeņa, kāju distālo daļu ādā;
• klibums, sliekalošanās, slikta barības uzņemšana;
• slimības pazīmes līdzīgas mutes un nagu sērgas klīniskajām pazīmēm.

4. Govju, aitu, kazu, īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar govju mēri vai mazo atgremotāju mēri.

Govju mēra un mazo atgremotāju mēra raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• ar govju mēri saslimušajiem dzīvniekiem (govīm, retāk – aitām, kazām, cūkām, bifeļiem) novēro iztecējumus no deguna un acīm, nekrotiskus bojājumus smaganās, aukslējās, vaigu un mēles gļotādā. Pēc dažām dienām parādās ūdeņaina caureja, kolikas.
• ar mazo atgremotāju mēri slimajām aitām un kazām novēro līdzīgas pazīmes kā ar govju mēri slimajiem dzīvniekiem.

5. Govju īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar nodulāro dermatītu.

Nodulārā dermatīta raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• drudzis, siekalošanās, iztecējumi no deguna un acīm. Kakla, muguras, kāju, starpenes, tesmeņa, sēklinieku, galvas ādā parādās blīvi, ieapaļi mezgliņi, 0,5 cm diametrā. Mezgliņu ārējā, malā novēro apsārtumu;
• mezgliņi var saglabāties mēnešiem ilgi. Vairumā gadījumu tie nekrotizējas un sekvestrējas. Jau agri novēro to norobežošanos no veselās ādas. Skartā āda kļūst sausa un cieta, bojājums ieslēgts granulācijas audu gredzenā. Ar laiku ādā veidojas nekrotisku audu korķi, kuriem izkrītot, paliek dziļa krāterveida rēta.

6. Govju, aitu, kazu īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Rifta ielejas drudzi. Ar to slimo galvenokārt aitas un kazas, retāk – govis.

Rifta ielejas dzrudža raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• drudzis, acu un tīklenes iekaisums, smadzeņu iekaisums un tūska;
• smaga asiņošana (hemorāģija);
• grūsniem dzīvniekiem aborti.

7. Aitu, kazu īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Aitu un kazu bakām.

Aitu un kazu baku raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• Sākumā – drudzis, vēlāk ādā parādās sārti laukumi (makulas), kas pārtop par cietiem veidojumiem – papulām, apmēram 0,5 – 1,5 cm diametrā. Papulas ar laiku nekrotizējas – vidū parādās tumši audi. Papulas biežāk veidojas ķermeņa vietās, kur ir mazāk apmatojuma: ap lūpām, uz ausīm, tesmeņa, ingvinālajā apvidū.

8. Briežu īpašniekam/turētājam nekavējoties jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Briežu epizootisko hemorāģisko slimību.

Briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības raksturīgākās klīniskās pazīmes:

• līdzīgas zilās mēles slimības klīniskajām pazīmēm: sākotnēji novēro apetītes zudumu, bailes no cilvēkiem, pakāpeniski pieaug nespēks un pastiprinās siekalošanās;
• pa visu ķermeni parādās plaši asiņojumi, kas noved pie skābekļa bada audos. Slimībai attīstoties mutes dobuma gļotāda kļūst zilgana.

Normatīvie akti:

• MK 2002. gada 19. marta noteikumu Nr. 127 „Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 10. punkts
• MK 2007. gada 11. decembra noteikumu Nr. 862 „Cūku vezikulārās eksantēmas uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība" 14. punkts

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 77