Šajā Lauku Lapas numurā Zemkopības ministrijas sagatavotajā materiālā tiek skaidrotas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas obligātās pārvaldības prasības, kas paredzētas savstarpējās atbilstības noteikumu ietvaros. To nepieciešamību komentē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas konsultants-eksperts veterinārmedicīnā Dainis Arbidāns:

• Savstarpējās atbilstības prasības lauksaimniekiem lopkopības jomā par lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulku, novietņu un dzīvnieku identifikāciju un reģistrāciju mūsu zemniekiem nav nekas jauns un pārsteidzošs, jo tās ir spēkā kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Taču par to ievērošanu nepieciešams periodiski atgādināt, jo lielākā daļa zemnieku saimniecību piesakās uz ES tiešajiem platību maksājumiem un šo savstarpējās atbilstības prasību izpilde gan augkopībā, gan lopkopībā ir kā kontroles mehānisms, lai zemnieks saņemtu maksājumus – pilnā vai daļējā apjomā.

Daļai lauksaimnieku šķiet, ka savstarpējās atbilstības prasības ir Briseles un Latvijas birokrātu iegriba, tomēr to piemērošanai ir sava jēga.

Identifikācijas un reģistrācijas kārtība, kas noteikta katrai dzīvnieku sugai atsevišķi, valsts institūcijām kalpo kā kontroles mehānisms gadījumos, kad ganāmpulki tiek apdraudēti dažādu sevišķi bīstamu infekcijas slimību gadījumos. Tādēļ, lai operatīvi veiktu sevišķi bīstamu slimību apkarošanas pasākumus, precīzs dzīvnieku un dzīvnieku novietņu reģistrs ir vienīgais instruments sekmīgai slimības apkarošanas plānu izstrādei.

Attiecībā uz savstarpējās atbilstības prasību ieviešanu praksē lauksaimniecības konsultantu uzdevums ir palīdzēt zemniekiem vieglāk izprast ES un nacionālo likumdošanu. Taču nevajadzētu lieki uztraukties par LLKC konsultantu ierašanos saimniecībās, jo viņi neveic to pārbaudi. Konsultantu misija ir nevis kontrolēt lauksaimniekus, bet izskaidrot viņiem savstarpējās atbilstības prasības, t.sk., arī lauksaimniecības dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas pasākumu nepieciešamību tā, lai saimnieki saprastu, kāpēc šīs prasības ir saistošas personām, kuras nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu.

Īpaši šobrīd ir aktuāla savstarpējās atbilstības prasību sadaļa par ganāmpulku, dzīvnieku un dzīvnieku reģistrāciju, jo ES un arī citās valstīs periodiski tiek konstatēti TSE – Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas jeb tā sauktās „govju trakuma slimības" gadījumi. Slimība ir bīstama arī cilvēkiem, jo, apēdot ar TSE saslimuša dzīvnieka gaļu, ir novēroti saslimšanas gadījumi ar Kreicfelda-Jakoba slimību, kuru nav iespējams izārstēt.

Jāapzinās, ka arī Latvijā ir iespējami atgremotāju saslimšanas gadījumi, jo notiek plaša tirdzniecība ar ES valstīm. Tādēļ jāpanāk, lai mūsu valstī pārtika būtu iespējami droša. To var veikt, ja tiek nodrošināta lauksaimniecības produkcijas izsekojamība visos ražošanas ķēdes posmos no saimniecības līdz gala patērētājam.

Tāpēc ir nepieciešama ganāmpulku, dzīvnieku novietņu un dzīvnieku reģistrācija saimniecībās, lai tālāk kautuvēs būtu iespēja marķēt liemeņus, bet gaļas pārstrādes cehos – gatavo produktu, kas nonāks veikala plauktā. Līdzīga produktu izsekošanas shēma tiek piemērota piena un piena produktu apritē.

Cūku identifikācijas un reģistrācijas noteikumi ir nedaudz atvieglotāki nekā liellopu, aitu un kazu reģistrācijas noteikumi. Prasība apzīmēt cūkas ar individuālo krotāliju ir tikai šķirnes dzīvnieku audzētājām saimniecībām. Preču saimniecībās cūkas ar krotāliju, kurā norādīts novietnes reģistrācijas numurs, apzīmē gadījumos, kad tās tiek pārvietotas ārpus ganāmpulka vai novietnes (uz kautuvi, uz citu ganāmpulku vai valsti).

PVD īpaši stingri vērtēs neatbilstības saistībā ar dzīvnieku apzīmēšanu, jo nesenais cūku brucelozes uzliesmojums Latvijā, klasiskā cūku mēra uzliesmojums Lietuvā un Āfrikas cūku mēra uzliesmojums dažos Krievijas apgabalos uzliek par pienākumu valsts kontrolējošām institūcijām pasargāt no infekcijas slimību draudiem citas lopkopības saimniecības. Nemaz tālu pagātnē nav Latvijā pēdējais klasiskā cūku mēra gadījums, kas reģistrēts 1996. gadā, bet kaimiņvalstī Lietuvā tikai šā gada jūnijā pabeigti šīs infekcijas uzliesmojuma apkarošanas pasākumi. Tāpēc saimniekiem jāievēro ne tikai minētie reģistrācijas noteikumi, bet īpaši – higiēnas prasības novietnē.

Rezumējot – pret dzīvnieku novietņu, ganāmpulku un dzīvnieku identifikācijas prasībām zemnieku saimniecībām jāizturas ļoti nopietni, jo tas dod iespēju novērst infekciju slimību apdraudējumu un izplatību Latvijā, kā arī ļauj vieglāk valsts institūcijām veikt nepieciešamo kontroli tiešo platību maksājumu piešķiršanai konkrētā saimniecībā.

Sagatavoja LLKC Informācijas nodaļas vecākā speciāliste komunikāciju jautājumos Dace Millere

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 76