| Kas ir savstarpējā atbilstība? |
 |
 |
| Pirmdiena, 13 Jūnijs 2011 | ||
|
Savstarpējās atbilstības mērķis ir veicināt lauksaimniekus ievērot noteiktu prasību izpildi lauksaimniecībā, sabiedrības interesēs attiecībā uz vides aizsardzību, pārtikas nekaitīgumu, dzīvnieku veselību un labturību, sabiedrības veselību, augu veselību, pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumus, kā arī labu lauksaimniecības un vides stāvokli. Savstarpējā atbilstība šobrīd ir centrālais kopējās lauksaimniecības politikas elements, kas nodrošina saikni starp atbalsta saņemšanu un atbilstību normatīvajos aktos noteiktiem nosacījumiem. Pēc būtības – savstarpējā atbilstība ir dažādu normu kopums, kas lauksaimniekam jāievēro, lai saņemtu atbalsta maksājumus.
Savstarpējā atbilstība attiecas uz šādiem atbalsta maksājumiem:
vienoto platības maksājumu, atsevišķo maksājumu par cukuru, īpašo atbalstu par pienu, atbalstu par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām;
maksājumu par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) jeb MLA, „Agrovides” un “Natura 2000” maksājumiem, kā arī maksājumiem, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK un “Natura 2000” maksājumiem mežiem.
Savstarpējās atbilstības ieviešana Latvijā notiek pakāpeniski, kopš 2004. gada. Lai saņemtu vienoto platības maksājumu un atdalītos papildu valsts tiešos maksājumus, lauksaimniekiem ir jāievēro labs lauksamniecības un vides stāvoklis un pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījumi jau attiecīgi no 2004. gada un 2005. gada. Savukārt prasības vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības un labturības jomās tiek iekļautas obligāto pārvaldības prasību sarakstā un tiek sasaistītas ar tiešajiem maksājumiem pakāpeniski, sākot no 2009. gada.
Savstarpējās atbilstības ieviešanas grafiks:
Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi ir savstarpējās atbilstības prasību sastāvdaļa, kas ir jāievēro ikvienam lauksaimniekam, kas piesakās atbalsta maksājumu saņemšanai.
Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi nodrošina:
Pastāvīgo pļavu un ganību saglabāšanas nosacījums Pastāvīgās pļavas un ganības atstāj ļoti labvēlīgu ietekmi uz vidi un tās daudzveidību, tāpēc Eiropas Komisija ir noteikusi, ka katrai dalībvalstij ir jānodrošina pastāvīgo pļavu un ganību un kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes attiecības saglabāšanu. Ja šī attiecība valsts līmenī samazinās, dalībvalstij tas ir jānovērš un jānosaka, ka lauksaimnieki nedrīkst pārveidot savas pastāvīgās pļavas un ganības par zemi citām vajadzībām, bet gadījumā, ja attiecība samazinās vairāk par 10%, lauksaimniekiem ir pienākums pārveidot šādu zemi atpakaļ par pastāvīgajām pļavām un ganībām.
Latvijā pastāvīgo pļavu un ganību attiecība pret kopējo lauksaimniecībā izmantojamo zemi gadu no gada pieaug, tāpēc pagaidām lauksaimniekiem netiek noteikti ierobežojumi lauksamniecības zemes izmantošanai.
Obligātās pārvaldības prasības Savstarpējās atbilstības obligātās pārvaldības prasības ietver konkrētas Latvijas normatīvajos aktos noteiktas prasības, kuras bija spēkā vēl pirms savstarpējās atbilstības ieviešanas Latvijā un tādēļ nav jaunums. Šīs pārvaldības prasības lauksaimniekam ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai tas piesakās atbalsta saņemšanai vai nē.
Obligātās pārvaldības prasības attiecas uz četrām jomām un ietver sevī šādas normas: I. VIDE 1. Savvaļas putnu aizsardzība 2. Gruntsūdeņu aizsardzība no piesārņojošu vielu emisijas ūdenī 3. Vides un augsnes aizsardzība, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas 4. Ūdeņu aizsardzība pret piesārņojumu ar nitrātiem, kuru rada lauksaimnieciskas izcelsmes avoti 5. Dabisko biotopu, savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
II. DZĪVNIEKU IDENTIFIKĀCIJA UN REĢISTRĀCIJA 6. Cūku identifikācija un reģistrācija 7. Liellopu identifikācija un reģistrācija 8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija
III. SABIEDRĪBAS, DZĪVNIEKU UN AUGU VESELĪBA 9. Augu aizsardzības līdzekļu lietošana 10. Hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un beta-agonistu lietošana 11. Droša pārtika 11.1. Pārtikas higiēnas noteikumi 11.2. Prasības svaigpiena ieguvei un pirmapstrādei 11.3. Prasības olu apritei 11.4. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīguma prasības 12. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā un transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilakse, kontrole un apkarošana 12.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā 12.2. TSE profilakse, kontrole un apkarošana 13. Mutes un nagu sērgas kontrole 14. Noteiktu dzīvnieku slimību kontrole un īpaši pasākumi saistībā ar cūku vezikulāro eksantēmu 15. Infekciozā katarālā drudža kontrole un apkarošana
IV. DZĪVNIEKU LABTURĪBA 16. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem 17. Teļu labturības prasības 18. Cūku labturības prasības
Lai palīdzētu lauksaimniekiem saprast un ievērot savstarpējās atbilstības obligātās pārvaldības prasības vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības jomās, Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šīs prasības vienkāršā valodā. Pašreiz ir pieejama 21 informatīva lapa par tām savstarpējās atbilstības prasībām, kas ir stājušās spēkā laika periodā no 2004. līdz 2011. gadam. Informatīvās lapas ir izmantojamas kā palīglīdzeklis lauksaimniekam, un tām nav juridiska spēka.
Savstarpējās atbilstības prasību izpildes kontrole Lauksaimnieks, kurš pretendē uz atbalsta maksājumiem, var tikt izraudzīts pārbaudei. Savstarpējās atbilstības prasību izpildi kontrolē šādas kompetentās kontroles iestādes:
Ik gadu katrai kompetentajai kontroles iestādei ir jāpārbauda vismaz 1% no atbalsta pretendentiem. Latvijā savstarpējās atbilstības kontrolēm katru gadu tiek atlasīti apmēram 1300 lauksaimnieku.
Sekas par savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu Ja lauksaimnieks neievēros laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus vai obligātās pārvaldības prasības, tam tiks piemērots atbalsta daļējs vai pilnīgs samazinājums.
Par savstarpējās atbilstības prasību neievērošanu pirmajā gadā tiek piemērotas sankcijas samazinot atbalsta maksājumus 1–5% apmērā, otrajā gadā par atkārtotu pārkāpumu šī sankcija tiek piemērota trīskāršā apmērā, savukārt 3. konstatēšanas gadā šāds pārkāpums jau tiek uzskatīts par tīšu un maksājums var tikt samazināts pat par 100%.
Informatīvi materiāli par obligātajām pārvaldības prasībām Arī Latvijas Lauku konsultāciju un Izglītības centrs ir sagatavojis informatīvus materiālus lauksaimniekiem (pieejami LLKC mājaslapā www.llkc.lv):
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi 21 informatīvu lapu, kurās ir vienkāršā valodā skaidrotas savstarpējās atbilstības prasības vides, sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības jomās. Informatīvās lapas ir pieejamas Zemkopības ministrijas mājaslapā www.zm.gov.lv sadaļā Savstarpējā atbilstība/Informatīvi materiāli par SA.
Šīs lapas ar turpinājumiem tiks publicētas arī „Lauku Lapā” – šoreiz viss par prasībām vides jomā, kā arī sabiedrības un augu veselības jomā.
|
