Līdz šim lauksaimnieku aktivitāte, iesaistoties risku fondā, ir bijusi salīdzinoši maza, tādēļ 2010. gada rudenī, piedaloties Lauku atbalsta dienesta (LAD) un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem, kā arī lauksaimniekiem un nozares sabiedriskajām organizācijām, tika izvērtēti iespējamie grozījumi tobrīd spēkā esošajos MK noteikumos, lai uzlabotu risku fonda darbību un vairāk motivētu lauksaimniekus tajā iesaistīties.

2011. gada 29. aprīlī stājās spēkā grozījumi MK 2008. gada 18. augusta noteikumos Nr. 669 „Kārtība, kādā administrē un uzrauga lauksaimniecības risku fondu, nosaka iemaksu veikšanu un kompensāciju izmaksu no fonda"", kuri paredz vairākus fonda darbības uzlabojumus, lai vecinātu lauksaimnieku iesaistīšanos fondā.

Pieteikšanās dalībai fondā notiek līdz 15. maijam vienlaikus ar sējumu, kartupeļu un dārzeņu platību pieteikšanu vienotā platības maksājuma saņemšanai.

Būtiskākie grozījumi:

• lauksaimniekiem no 50% uz 80% ir palielināts atbalsta apmērs, kuru atmaksās par fondā iemaksātajiem līdzekļiem;
• paredzēts kompensēt līdz 50% ziemāju pārsēšanas izmaksu (par sēklu, mēslojumu, sējas agrotehniskajiem darbiem), kuras noteiks LLKC (iepriekš noteikumos nebija paredzēts, ka ziemāju pārsēšanas gadījumā tiek maksāta kompensācija par bojā gājušajiem ziemājiem);
• no 30% līdz 50% ir palielināta zaudējumu robeža, no kuras tiek sākta zaudējumu kompensēšana.

Zemkopības ministrija un valdība, ja nepieciešams, varēs lemt par papildu finanšu līdzekļu novirzīšanu fondā atbilstoši normatīvajiem aktiem par ikgadējā valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai, ja fondā veikto iemaksu apmēra nepietiekamības dēļ proporcionālais samazinājums būs lielāks par 25%.

Zemkopības ministrija atgādina, ka saskaņā ar MK 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 105 „Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību" nosacījumiem var pieteikties atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai par sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai iegādātajām polisēm.

ZM vērš uzmanību uz to, ka par nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radītajiem zaudējumiem sējumu un stādījumu platībām un plēsēju nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības dzīvniekiem no valsts budžeta un ZM līdzekļiem netiks sniegts atsevišķs atbalsts zaudējumu kompensācijām, ja lauksaimnieks nebūs izmantojis kādu no iepriekš minētajiem risku mazināšanas un atbalsta pasākumiem.

Pašiem zemniekiem jāvēlas iesaistīties fondā un jājūt pēc tā nepieciešamība

Lauksaimniecības risku fonds darbojas kopš 2008. gada, bet līdz šim nav guvis zemnieku atsaucību. Tāpēc LLKC sadarbībā ar zemnieku organizācijām un saimniecību pārstāvjiem gada sākumā rīkoja diskusiju, lai meklētu risinājumus, kā padarīt efektīvāku fonda administrēšanu – līdz ar to objektīvākus kompensāciju aprēķinus un to saņemšanu iespējami īsā laikā.

Stāsta LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa:

• Zemkopības ministrija ir ieklausījusies lauksaimnieku priekšlikumos un tagad pieņemtas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kuri paredz risku fonda kompensāciju izmaksu kārtību. Tās pieejamas tikai to kultūraugu sējumiem, kas minēti šo noteikumu pielikumā un kas novērtēti un apdrošināti paredzētajā kārtībā. Izmaiņas noteikumos varētu veicināt līdzdalību fondā, taču tā darbība aktivizēsies tikai tad, kad zemnieki paši apzināsies nepieciešamību tajā iestāties. Jo vairāk saimniecību piedalīsies, jo fonda rīcībā būs lielākas naudas summas, un tas varētu efektīvāk palīdzēt lauksaimniekiem sējumu postījumu gadījumā.

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr. 74