Lauku tīkls

Lauku tīkla pasākumi

Kopējā lauksaimniecības politika

Nozares

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Trifeļu audzēšana – jauna nozare Latvijā Drukāt E-pasts:
Piektdiena, 08 Aprīlis 2011

Pēdējos gados ir pieaugusi interese par jaunu saimniekošanas virzienu apguvi un viens no tiem ir trifeļu audzēšana.

 

Delikatese

Latvijā ir labi pazīstamas šokolādes konfektes trifeles, taču tās savu nosaukumu ir ieguvušas pēc līdzības ar slavenajām sēnēm, ko uzskata par delikatesēm. Trifeles kā delikateses ir zināmas no seniem laikiem, un to popularitāte ir vislielākā to dabiskās augšanas vietās – pārsvarā Vidusjūras reģiona valstīs. Galvenā īpašība, kuras dēļ trifeles izmanto, ir to specifiskā smarža – katrai sugai savādāka. Tās negatavo tā, kā mēs esam pieraduši sagatavot gailenes un baravikas. Pāris gramu trifeļu uzrīvē jau gatavam ēdienam, lai tas iegūtu neatkārtojamu aromātu.

 

Trifeles ir sēnes, kuru augļķermeņi ir ieapaļi, tumši vai gaiši, un veidojas augsnes virskārtā 5–30 cm dziļumā. To sēņotne veido ciešu saikni – mikorizu ar to saimniekaugu (koku) saknēm, tādēļ trifeļu audzēšana ir sarežģītāka par tādu sēņu audzēšanu, kuras mikorizu neveido,. Tādas sēnes kā šampinjoni un austeru sānauses augšanai izmanto atmirušas augu valsts atliekas, un dzīvs koks tām nav nepieciešams. Dabā ir sastopamas vairākas trifeļu sugas, bet par delikatesēm atzītas vien nedaudzas no tām.

 

Trifeles Latvijā

Latvijā līdz šim ir konstatētas sešas trifeļu sugas, no tām četru sugu paraugi glabājas Latvijas Universitātes un Latvijas Dabas muzeja herbārijos, savukārt par divām citām ir rakstījuši dažādi autori. Viena no tām ir ziemas trifele, kas ir ēdama. Visi trifeļu atradumi līdz šim ir bijuši gadījuma veiksmes rezultāts, tādēļ būtu jāveic pētījums, lai noskaidrotu, cik un kuras īsti trifeļu sugas aug Latvijā. Tas vairotu mūsu zināšanas un dotu jaunas ierosmes trifeļu audzēšanai un, iespējams, arī pie mums izdotos atrast kādu no ēdamajām trifeļu sugām, par kuras kultivēšanas iespējamību Latvijā tad nebūtu šaubu.

 

Kas ir jāzina, domājot par trifeļu audzēšanu?

Trifeļu kultivēšana pēdējos gados kļūst aizvien populārāka, trifeļu dārzus jau stāda Austrijā, Vācijā un Zviedrijā. Polijā un Somijā ierīkotie dārzi vēl nav devuši pirmo ražu, taču tā gaidāma tuvākajos gados. Zviedrijā (Gotlandes salā) stādītie trifeļu dārzi jau ražo pāris gadu, taču iegūtā raža vēl nav liela un trifeļu bizness Gotlandē attīstās, izmantojot savvaļā augošās trifeles.

 

Domājot par trifeļu audzēšanu, ir jāsaprot, kas nepieciešams, lai šīs sēnes augtu un sekmīgi ražotu mūsu apstākļos. To audzēšanā joprojām ir daudz neskaidrību, taču pamatprincipi ir zināmi. Turpmāk minēšu dažus apstākļus, kas jāievēro, lai audzētu trifeļu dārzus.

 

Lai gan klimats un augsne Latvijā stipri atšķiras no tā, kas ir Francijā vai Itālijā, tomēr mums ir iespējams nodrošināt trifeļu audzēšanai nepieciešamo galveno priekšnosacījumu – augsni ar piemērotu augsnes skābumu. Optimālais augsnes pH trifelēm ir 7,8–7,9. Klimatiskie apstākļi Latvijā ir atšķirīgi, taču vasaras trifeles savvaļā aug Gotlandē un tādās zemēs kā Francija un Austrija trifeles aug kalnos, kur ir krietni vēsāks nekā, piemēram, Vidusjūras piekrastē, līdz ar to temperatūra, zemāka par 0 0C tām nav lielākais drauds. Savukārt mūsu mitrās vasaras varētu būt pat trifelēm labvēlīgas.

 

Svarīga ir trifeļu dārza aizsardzība pret savvaļas dzīvniekiem, tāpēc savlaicīgi ir jādomā par atbilstoša iežogojuma izveidošanu. Vēlams, lai tuvumā būtu ūdenstilpe, no kuras varētu ņemt ūdeni trifeļu saimniekaugu koku stādu laistīšanai, īpaši pirmajos gados. Stādu starpas ir jāuztur brīvas no augāja, līdz ar to trifeļu dārzam jābūt viegli pieejamam ar tehniku, kam ir jābūt pēc iespējas vieglākai, lai nenoblietētu augsni – tai ir jābūt labi aerētai.

 

Trifeļu kultivēšanas veidi

Trifeļu kultivēšana ir iespējama vairākos veidos. Senākais trifeļu stādu iegūšanas veids ir pēc Talona metodes (nosaukta tās izgudrotāja vārdā). Zem kokiem (parasti ozoliem), kur atrastas trifeles, iesēja zīles. Izaugušos mazos kociņus varēja iestādīt citur un cerēt iegūt jaunu trifeļu ražu.

 

Pirms aptuveni 40 gadiem tika ieviesta metode, kuru izmanto arī pašlaik. Laboratorijas apstākļos jaunus, sterilā vidē audzētus koku stādiņus inficē (inokulē) ar vēlamās trifeles micēliju (sēņotni) un pēc veiksmīgas mikorizas nodibināšanās tos stāda laukā, kur koka saknes un sēņotne var turpināt augt un attīstīties.

 

Vairākkārt ir izskanējis jautājums, vai nevar ieaudzēt trifeles jau esošā mežā. Tas ir iespējami, taču ir vairāki iemesli, kādēļ tas ir krietni riskantāk, nekā stādīt kokus klajā laukā. Svarīgākais iemesls ir tas, ka dabā mikoriza ir plaši izplatīta, to veido ļoti daudzas mums labi pazīstamas sēnes – visas bekas, bērzlapes, mušmires un citas sēnes. Mikoriza ir kokiem izdevīga, pat nepieciešama, līdz ar to brīvu sakņu galu jaunas mikorizas veidošanai nav daudz. Ja blakus augošam kokam mēģināsiet ieaudzēt trifeles sēņotni, tā var vienkārši aiziet bojā, jo nevarēs konkurēt ar jau priekšā esošo sēņu sēņotni. Pat veidojot trifeļu dārzu atklātā laukā, iesaka saglabāt pietiekami lielu distanci līdz mežam, lai potenciāli konkurējošo sēņu sēņotnes un sporas nenokļūtu pie stādiem lielākā vairumā.

 

Trifeles dzīves cikls

Trifeles dzīves cikls ir garš. Pēc stāda iestādīšanas ir jāpaiet vairākiem gadiem, kuru laikā gan trifele, gan koka saknes pieņemas spēkā un palielinās apjomā. Pirmos augļķermeņus trifele var sākt veidot tikai piektajā – sestajā gadā. Iespējami arī izņēmumi – rekords ir bijusi trifeļu raža pēc trim gadiem, bet dažkārt arī septītajā un astotajā gadā trifeles vēl neatrod. Toties pēc tam var cerēt uz labāku vai sliktāku ražu daudzus gadus no vietas.

 

„Papildierīces" – dresēts suns vai cūka

Ražas novākšanā neiztikt bez īpašām „papildierīcēm" – dresēta suņa vai cūkas. Lai trifeles dabā varētu izplatīt savas sporas, tām ir „jāpaļaujas" uz to, ka kāds dzīvnieks sēņu augļķermeņus atradīs un apēdīs, tādā veidā aiztransportējot sporas uz citu potenciālu augšanas vietu. Tieši šī iemesla dēļ pazemes sēnēm ir tik izteikta smarža. Trifeles labprāt meklē un ēd daudzi savvaļas dzīvnieki, īpaši mežacūkas. Šo tieksmi uz trifelēm ir mantojušas arī to piejaucētās radinieces – mājas cūkas, kuras bieži izmantoja trifeļu meklēšanai agrāk un dažviet izmanto arī tagad. Ērtības labad tagad biežāk tomēr izmanto suņus, kuru oža ir pietiekami laba, un motivāciju meklēt trifeles tie var saglabāt ilgāk. Suns vai cūka „parāda" tikai nogatavojušās trifeles. Trifeļu meklēšana, vienkārši rokot zem kokiem, nav racionāla, jo tādā veidā tiek sabojāta sēņotne, jaunie augļķermeņi, kurus rokot ievaino un līdz ar to tie nenogatavojas. Tādā veidā ievāktās trifeles var nebūt pilnīgi nogatavojušās un to kvalitāte ir daudz zemāka.

 

Raža

Ražas apjoms var stipri atšķirties no gada uz gadu. Gan literatūras avoti, gan audzētāji paši nereti izvairās minēt pat aptuveno ražu no viena hektāra. Vietām ir rakstīts par pāris simtiem kilogramu sezonas garumā (trifeles novāc katru nedēļu, tām nogatavojoties), taču īstenībai vairāk atbilst dažu desmitu kilogramu vērtējums.

 

Līdzīgi var runāt arī par trifeļu cenu. Latvijā diez vai audzēsim balto trifeli, kuras cena ir augstākā. Vasaras trifele, kuras sekmīgai audzēšanai ir vislabākie priekšnosacījumi, nav vērtīgākā, un tās cena svārstās no vairākiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro par kilogramu. Iespējams, ka Latvijā trifeles izaugtu laikā, kad Vidusjūras reģionā to vēl vai vairs nav, un līdz ar to trifeļu vērtība būtu tuvāka augstākajai.

 

Trifeļu ievākšanas/ražošanas apjoms ir mainījies, tas bijis augstākais 20. gadsimta sākumā. Vēlāk dažādu vēsturisku apstākļu dēļ trifeļu ieguve ir stipri samazinājusies, līdz ar to pieprasījums pēc tām ir šobrīd ir augstāks par piedāvājumu. Salīdzinājumā ar dabā ievāktām trifelēm plantācijās iegūto trifeļu īpatsvars aizvien vairāk palielinās. Pie tam, palielinoties trifeļu popularitātei, arī pieprasījums pēc tām varētu vēl tikai augt. Trifeļu kultivēšana ir uzsākta Ziemeļamerikā, pirmie mēģinājumi tiek veikti Dienvidamerikā. Īpašs stāsts ir par Austrāliju un Jaunzēlandi. Uzsākot trifeļu kultivēšanu dienvidu puslodē, tās aizsācēji bija iecerējuši saražot vērtīgās trifeles sezonā, kas pretēja to ieguves laikam Eiropā, līdz ar to cerot uz labu noieta tirgu Eiropā. Taču dzīvē izrādījās, ka sekmīgi uzsāktās trifeļu audzēšanas rezultāts ir to popularitātes pieaugums Austrālijā un Jaunzēlandē un šobrīd trifeles gandrīz netiek eksportētas ārpus to audzēšanas robežām.

 

Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu

Nobeigumā var teikt, ka jautājumu par trifeļu audzēšanu Latvijas apstākļos ir vairāk nekā atbilžu. Tas ir likumsakarīgi, un vienīgais veids, kā atbildēt uz tiem – uzsākt to audzēšanu Latvijā, ņemot vērā visu līdz šim citās zemēs uzkrāto pieredzi, un izdarīt savus secinājumus.

 

Audzējam arī Latvijā

Interesi par trifeļu audzēšanu Latvijā pierāda tas, ka ir nodibināta Trifeļu apvienība „Latvijas Trifeļu dārzi" Latvijas Mikologu biedrības paspārnē, kā arī Madonas Trifeļu audzētāju biedrība. Vairākiem zemniekiem un uzņēmējiem interese pāraugusi jau praktiskā darbībā un šogad tiks iestādīti pirmie Latvijas trifeļu dārzi. Cerams, ka pēc dažiem gadiem varēsim ievākt pirmo ražu un novērtēt vietējo Latvijas trifeļu kvalitāti.

 

Ja ir kādi jautājumi vai vēlēšanās pievienoties Trifeļu apvienībai, rakstiet uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

 

Sagatavoja Diāna Meiere, MSc Biol, Latvijas Mikologu biedrības apvienība „Latvijas Trifeļu dārzi" Latvijas Dabas muzejs

 

Publikācija informatīvajā izdevumā "Lauku Lapa" Nr. 73.

 

 

Komentāri 

 
#1 Elva Kļaviņa 2012-06-20 07:39
Interesanti. Ir pat iespējas.
Citēt
 
 
#2 vilnis simenovskis 2012-07-09 09:23
labdien!Dēls Skaistkalnes[ pie Lietuvas robežas] iegādajies īpašumu pie kuras apmēram 2000 kv.m. neapgūtas zemes.
Domāju ieteiktšās kultūras audz.
Vai kāds var ieteikt?
Citēt
 
 
#3 vilnis baltgalvis 2012-10-03 18:42
Labdien,sakiet lūdzu vaij liepājas pusē var atrast trufeles un ja audzē tad kādu augsni vajaga trufelēm,piemēr am dārza augsne der trufelēm jeb ir īpaša auksne,ar cieņu vilnis.
Citēt
 
 
#4 Aleksandrs 2013-07-16 16:04
Trifeļu stādi- www.truffland.com
Citēt
 
 
#5 tatjana filipova 2014-03-09 21:28
tas ir forsi es ari gribetu stradat tur kas saistits ar senem
Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

22.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
22.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
22.04.2014 - 18:00
Saimnieks savā mežā - soli pa solim. Jaunaudžu kopšana
23.04.2014 - 10:00
Mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātei "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības...
23.04.2014 - 10:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 13:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 10:00
Deg mežs! Ko darīt vispirms? Ko darīt, lai tā nenotiktu?
24.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.

Jaunākie raksti