Rapsi kā kultūraugu, sākot no tā dīgšanas līdz gatavības fāzei, bojā daudzi kaitēkļi. Lielākā daļa no krustziežu kaitēkļiem pieder pie vaboļu kārtas, kas veido ne mazāk kā ceturto daļu no visām dzīvnieku sugām uz mūsu planētas. Vaboles sastopamas visās pasaules daļās.

Rapša sējumos Eiropā tiek minēti seši postīgākie kukaiņi: krustziežu stublāju spradzis (Psylliodes chrysocephala), krustziežu spīdulis (Meligethes aeneus), krustziežu pāksteņu pangodiņš (Dasineura brassicae), krustziežu stublāju smecernieks (Ceuthorhynchus pallidactylus), krustziežu sēklu smecernieks (Ceuthorhynchus obstrictus) un rapša stublāju smecernieks (Ceuthorhynchus napi). No minētajiem kaitēkļiem Latvijā 2009. gadā novēroti visi, izņemot rapša stublāju smecernieku. Šo kaitēkļu izplatība ar katru gadu palielinās. Pēdējos divos gados rapša sējumos Latvijā palielinās kailgliemeža postījumi, kas ir saistīti ar minimālo augsnes apstrādi. Vairākās Eiropas valstīs, kur tiek audzēts ziemas rapsis, lietojot minimālo augsnes apstrādi un mainoties klimatiskajiem apstākļiem, kā arī palielinoties nokrišņu daudzumos, vērojama kailgliemežu savairošanās, un tie ir pieskaitāmi postīgākajiem rapša kaitēkļiem.

Vairāki rapša sējumos sastopamie kaitēkļi – krustziežu laputs (Brevicoryne brassicae), krustziežu spradzis (Phyllotreta spp.), krustziežu sakņu muša (Delia radicum), ziemas rapša stublāju smecernieks (Ceutorhynchus picitarsi) – zinātniskās publikācijās minēti kā mazāk postīgi rapsim. Atsevišķos gados, kad minēto kaitēkļu attīstībai apstākļi ir labvēlīgi, to postījumi rapša sējumos var būt nozīmīgi. Vairāki minētie rapša kaitēkļi sastopami gan ziemas gan vasaras rapsī, bet citi – tikai vienā no tiem.

1. tabulā apkopota informācija par nozīmīgākiem kaitēkļiem un to kaitējumu rapsī.

1. tabula

Nozīmīgākie rapša kaitēkļi

Minēto postošo kaitēkļu spektrs katrā rapša sējumā ir atšķirīgs, tas ir atkarīgs no augu attīstības stadijas, meteoroloģiskajiem apstākļiem un konkrētā laukā lietotajiem agrotehniskajiem pasākumiem. Informācija par postošāko kaitēkļu iespējamo invāzijas brīdi attiecīgajā rapša attīstības stadijā un bojājuma vietu ir apkopota 2. tabulā

2. tabula

Postošāko kaitēkļu iespējamais invāzijas brīdis attiecīgajā attīstības stadijā un bojājuma vieta rapsī*

*Izmantota Meiera Augu attīstības skala.

Svarīgi ir izzināt katra kaitēkļa attīstību, uzvedību un izplatību, lai spētu izprast tā nozīmi rapša sējumos un sastādītu ierobežošanas pasākumus gūstot kvalitatīvu un kvantitatīvu ražu, tajā pašā laikā mazinot ietekmi uz apkārtējo vidi.

Krustziežu stublāju spradzis

Krustziežu stublāju spradzis ir viens no postošākajiem kaitēkļiem ziemas rapša sējumos, toties vasaras rapsī tas nav novērots. Pieaugušie īpatņi novērojami augusta beigās, septembra sākumā sētajos ziemas rapša sējumos. Vaboles nevar bojāt rapša sēklas, kaut arī tās novāktajā ražā plaši sastopamas. Olas tiek dētas septembra beigās augsnē, rapša sējumu tuvumā. Izšķīlušies kāpuri iegraužas lapu kātos, kur tie izgrauž "ejas". Kāpuri bojā arī stublāju un rapša augšanas punktu. Bojātie augi nespēj attīstīties un iet bojā. Gadā attīstās viena šī kaitēkļa paaudze.

Krustziežu spīdulis

Krustziežu spīduļa imago, kas pārziemo mežmalās un krūmājos, izlido uz ziemas rapša sējumiem agri pavasarī. Tie pārtiek no dažādu augu ziedputekšņiem un bojā ziedu aizmetņus.

Olas dēj tikai krustziežu ziedpumpuros. Kāpurs attīstās divās kāpurstadijās. Pirmajā kāpurstadijā kāpurs bojā ziedpumpuru, iedējot tajā olas. Sasniedzot otro kāpurstadiju, kāpurs pārvietojas un bojā nākamo ziedpumpuru, pēc tam tas nokrīt augsnē, kur veido pupāriju. Iespējamie ražas zudumi var sastādīt pat līdz 50%.

Viens no populārākajiem krustziežu spīduļa ierobežošanas pasākumiem ir insekticīdu, (piretroidu) lietošana, bet pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs novērojama spīduļu rezistence pret tiem.

Krustziežu pāksteņu pangodiņš

Eiropā viens no nozīmīgākajiem rapša kaitēkļiem, kam ir raksturīgs garš bojājumu veikšanas laiks – no rapša ziedēšanas līdz pāksteņu nobriešanai. Imago rapša sējumos novēroti no maija vidus līdz jūlija vidum, visu šo periodu tie izšķiļas no neīstās kūniņas jeb pupārija. Pupāriji diapauzē var atrasties augsnē līdz četriem gadiem. Mātītes tūlīt pēc izlidošanas olas dēj rapša pāksteņos, pa 20–30 olām grupā, dobumos, ko pirms tam izēdis cits kaitēklis, parasti krustziežu pāksteņu smecernieks. Kāpuri barojas no pāksteņu sieniņām un sēklām. Inficētie pāksteņi kļūst dzelteni, ar uzbiezinātu mizu, tie nobriest straujāk un atveras agrāk.

Krustziežu smecernieki

Krustziežu smecernieki Eiropā un Ziemeļamerikā tiek minēti kā vieni no postošākiem krustziežu kaitēkļiem. Īpaši jāatzīmē krustziežu sēklu smecernieks, krustziežu stublāju smecernieks un rapša stublāju smecernieks.

Smecernieki ir relatīvi mazas, 1,3–7 mm (vairākumā 2–3 mm) garas vaboles, kas ir plaši sastopamas pasaulē. Vairāk nekā trešā daļa no smecernieku sugām attiecībā uz krustziežiem ir monofāgi vai polifāgi. Dažas no tām atzīmējamas kā postošas tieši krustziežiem, to kāpuri un pieaugušie īpatņi bojā atsevišķas augu daļas. Latvijā ir sastopamas sugas, kuru kāpuri bojā rapša stublājus, un viena suga – sēklu smecernieki, kuru kāpuri bojā rapša sēklas pāksteņos. Smecernieku pieaugušie īpatņi grauž rapša lapas, stublājus, ziedpumpurus un ziedus.

Sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa

Publikācija informatīvajā izdevumā "Lauku Lapa" Nr. 73.