Lai pretendētu uz atbalstu platību maksājumu saņemšanā, jāievēro laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi, kā arī savstarpējās atbilstības prasības, ko nosaka 01.03.2011. MK noteikumi Nr. 173 „Kārtība, kādā tiek piešķirts Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros", kas stājās spēkā 2011. gada 19. martā. Toties 2011. gada 17. martā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 295 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai". Šajā rakstā pievērsīsimies būtiskākajām izmaiņām, kas skars lauksaimniekus, piesakoties atbalstam 2011. gadā.

PLATĪBU MAKSĀJUMI

Kas precizēts, lai saņemtu Vienoto platības maksājumu (VPM)?

Lai pretendētu uz VPM par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kurā stāda un audzē tādas īscirtmeta atvasāju sugas kā apse (Populus spp.), kārkls (Salix spp.) vai baltalksnis (Alnus incana) ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku, lauksaimniekam

• LAD reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz arī īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājuma kopiju;
• meliorācijas sistēmas vai tās daļas jāuztur vai jānoraksta saskaņā ar normatīvo aktu par meliorācijas kadastru prasībām, ja minētās īscirtmetu atvasāju sugas tiek stādītas un audzētas meliorētās zemēs.

Ja lauksaimnieks apsaimnieko pastāvīgās pļavas un ganības vai aramzemē iesēto ilggadīgo zālāju, ko biškopis izmanto nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, tad lauksaimnieks papildu iesniedz zemes apsaimniekotāja un bišu saimes īpašnieka noslēgtā līguma kopiju par platības izmantošanu nektāra vākšanai biškopības vajadzībām, kā arī ganāmpulka reģistrācijas apliecības kopiju.

Kādas ir izmaiņas papildu valsts tiešo maksājumu (PVTM) saņemšanas nosacījumos?

Tiek pārtraukta pieteikšanās

• atdalītajam PVTM par nokautiem un eksportētiem liellopiem un
• atdalītajam PVTM par lopbarības platībām.

Toties ir jauns pasākums – atdalītais PVTM par liellopiem.

Atdalītajam papildu valsts tiešajam maksājumam par liellopiem atbilst šādi dzīvnieki:

• tele – sieviešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma, kas vēl nav atnesies;
• bullis – nekastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma;
• vērsis – kastrēts vīriešu kārtas liellops no astoņu mēnešu vecuma.

Atdalīto PVTM par liellopiem lauksaimnieks var saņemt par minētajiem dzīvniekiem, ja saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem tie bija:

• reģistrēti un atradās ganāmpulkā uz 2010. gada 31. decembri;
• turēti ganāmpulkā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šī maksājuma likmi valstī attiecīgajā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķinās līdz kārtējā gada 16. oktobrim.

2011. gadā ir pēdējais pieteikšanās gads šādiem atbalsta pasākumiem:

• PVTM par kartupeļu cieti;
• atbalstam par pārstrādei paredzētajām aveņu un zemeņu platībām.

Kas precizēts lauksaimniecībā izmantojamās zemes kritērijos?

• precizēta prasība attiecībā uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes apaugumu – rēķinot uz vienu hektāru, tajā nav vairāk par 50 atsevišķi augošiem kokiem, kā arī nav koku vai krūmu puduru, kas aizņem vairāk nekā 0,01 hektāru lielu platību;
• saistībā ar LIZ mitruma režīmu precizēts, ka lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav vilkvālīšu vai tā nav mitrzeme, kura laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas un kura nav piemērota kultūraugu audzēšanai, lopbarības ieguvei, zāles pļaušanai un lopu ganīšanai.

Kādi nosacījumi jāievēro, lai saņemtu atbalstu par kaņepju platībām?

Ar 2011. gadu vienoto platības maksājumu varēs saņemt arī par kaņepju platību, ja šī platība ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā, ko reģistrē Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus platības maksājuma iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz 15. maijam iesniedz informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu, kā arī katras iesētās kaņepju šķirnes iepakojuma etiķetes oriģinālu, kurā norādītais izsējas daudzums atbilst izsētajam kaņepju sēklu daudzumam un pārsniedz minimālo izsējas normu – 15 kilogramus uz hektāra.

Kas precizēts laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumos?

• precizēts nosacījums saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) apstrādi ar augsnes mitrumam atbilstošu tehniku. Noteikts, ka jānodrošina, lai lauksaimniecības tehnikas riteņu nospiedumu dziļums nepārsniedz 30 cm un garums vienlaidus nepārsniedz 40 metrus;
• noteikts, ka LIZ tiek kopta lauksaimnieka atbildībā esošā meliorācijas sistēma, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu;
• rugaini vai sauso zāli aizliegts dedzināt uz lauka;
• saistībā ar pastāvīgo pļavu un aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apsaimniekošanu, platību, kuru izmanto enerģijas kultūraugu – klūdziņu prosas, miežubrāļa – audzēšanai un kurā enerģijas kultūraugi ziedēšanas fāzi ir sasnieguši iepriekšējā gadā, nopļauj un novāc līdz kārtējā gada 1. maijam;
• papildināts nosacījums zālāju platībām, kuras neizmanto kultūraugu audzēšanā vai kurās ir augļu dārzi vai ilggadīgie stādījumi, tās ir jāappļauj līdz kārtējā gada 15. augustam;
• precizēta prasība attiecībā uz minimālas kultūraugu veģetācijas vai rugaines ievērošanu no 1. oktobra līdz 31. martam LIZ slīpās nogāzēs (slīpums virs 10 grādiem), kur noteikts, ka nogāzes garums ir vismaz 20 m.

SAVSTARPĒJĀ ATBILSTĪBA

Ar šo gadu savstarpējās atbilstības pārvaldības prasības ir jāievēro ne tikai vides, sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā, dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā, bet arī sabiedrības, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības jomā.

Vides jomā šajā gadā papildinātas prasības attiecībā uz pasākumiem kūtsmēslu apsaimniekošanā īpaši jutīgā teritorijā:

• lai nepieļautu gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņošanu, kūtsmēslu un skābbarības sulas novadīšanai, kā arī uzglabāšanai krātuves pamatni un sienas izbūvē no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kas ir izturīgs pret tehnikas ietekmi;
• uzglabājot pakaišu kūtsmēslus kaudzē, pieļaujama to pagaidu uzglabāšana uz lauka kaudzēs. Kaudzes aizliegts turēt uz lauka vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 18 mēnešiem. Veidojot uz lauka pakaišu kūtsmēslu kaudzes pamatni, izmanto materiālu, kas pasargā no kūtsmēslu šķidrās frakcijas noteces. Pakaišu kūtsmēslu kaudzes virsmu un pamatni noklāj ar aizsargslāni, kas aizkavē noteci vai izgarošanu;
• dzīvnieku novietnēs radīto pakaišu kūtsmēslu krātuvju tilpums nodrošina pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus. Šķidrmēslu krātuvju tilpums nodrošina šķidrmēslu uzkrāšanu vismaz septiņus mēnešus. Ja pakaišu kūtsmēslu vai šķidrmēslu krātuvju tilpums neatbilst minētajām prasībām, dzīvnieku novietnes operators slēdz ar citu fizisko vai juridisko personu līgumu par pakaišu kūtsmēslu vai šķidrmēslu glabāšanu vai izmantošanu ārpus dzīvnieku novietnes;
• vircu no vaļējām un slēgtām pakaišu kūtsmēslu krātuvēm savāc atsevišķā krātuvē, kuras tilpums nodrošina septiņos mēnešos savāktā vircas apjoma uzkrāšanu;
• šķidrmēslu krātuves var būt slēgta tipa vai nosegtas ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis vai pārsegs nosedz krātuves virsmu nepārtraukti un, ja nepieciešams, tiek papildināts ar jaunu materiālu.

Papildināti pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti:

• mēslošanas līdzekļus izkliedē ne tuvāk par 50 m no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdens¬teces vai ūdenstilpes pusi ir lielāks par 10 grādiem;
• nogāzē, kuras slīpums ir lielāks par 10 grādiem, mēslošanas līdzekļus izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslošanas līdzeklis nekavējoties tiek iestrādāts tieši augsnē;
• laikposmā no 15. novembra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus;
• slāpekli saturošus minerālmēslus zālājos neizsēj laikposmā no 15. septembra līdz 15. martam, bet pārējiem kultūraugiem, kā arī augļu dārzos jebkuru minerālmēslu izsēja un iestrāde augsnē nav pieļaujama laikposmā no 1. novembra līdz 15. martam;
• lietojot minerālmēslus, nepārsniedz 11.01.2011. MK noteikumu Nr. 33. 2. pielikumā noteiktās maksimāli pieļaujamās slāpekļa minerālmēslu normas kultūraugiem (sk. „Lauku Lapā" Nr. 72 (8.03.2011.)), bet, ja saimniecība veic augu barības elementu bilances aprēķinu, iepriekš minēto noteikumu 2. pielikumā noteiktās maksimālās pieļaujamās slāpekļa normas atļauts pārsniegt, ja bilances intensitāte (plānotā slāpekļa norma pret slāpekļa iznesi ar ražu) konkrētā laukā slāpeklim nav lielāka par 120 procentiem;
• papildināts nosacījums, ka operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzē dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un, lietojot mēslošanas līdzekļus uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu; katru gadu ne vēlāk kā līdz 15. maijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējā gada ražu saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma II nodaļu (sk. „Lauku Lapā" Nr. 72 (8.03.2011.))

Saistībā ar dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību precizēti pasākumi attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām:

• dabas lieguma teritorijā aizliegts:

- dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

- bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

- mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot: dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu uz kategoriju „mežs" vai „krūmājs"; upju dabiskā tecējuma atjaunošanu; ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju: zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā un īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

• dabas parka teritorijā aizliegts:

- dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

- mainīt zemes lietošanas kategoriju.

• aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, par kura veikšanu ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;
• dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu;
• attiecībā uz aizsargājamām augu sugām mikroliegumos, kas izveidoti augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku sugu un biotopu aizsardzībai, aizliegta jebkāda veida darbība, kas ir pretrunā ar mikrolieguma izveidošanas mērķiem un uzdevumiem, iznīcina vai traucē attiecīgo īpaši aizsargājamo sugu, bojā tās biotopu, negatīvi ietekmē ekosistēmas struktūru, tai skaitā minerālmēslu, pesticīdu un citu ķīmisko vielu lietošana; zemju transformācija; zivju saimnieciska audzēšana; grunts uzbēršana, zemes virskārtas nostumšana.

Augu veselības un aizsardzības jomā jāievēro šādi nosacījumi:

• Latvijā atļauts izplatīt vai lietot reģistrētus augu aizsardzības līdzekļus;
• personas, kuras iegādājušās augu aizsardzības līdzekļus, ir atbildīgas par to uzglabāšanu aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem un lopbarības;
• persona lieto augu aizsardzības līdzekļus saskaņā ar norādēm marķējumā;
• augu aizsardzības līdzekļus atļauts lietot tikai to kultūraugu aizsardzībai un tikai pret tiem kaitīgajiem organismiem, kas norādīti marķējumā, precīzi ievērojot norādītās devas, kultūrauga vai kaitīgā organisma attīstības stadiju, apstrāžu skaitu sezonā, nogaidīšanas laiku no pēdējās apstrādes līdz ražas novākšanai un ierobežojumus attiecībā uz cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību;
• pirmās un otrās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļu lietotājs uzskaita iegādātos augu aizsardzības līdzekļus, bet tos, kuri ir saņemti, atrodas tirdzniecības vietā, ir bojāti vai kuriem beidzies derīguma termiņš, norāda reģistrācijas žurnālā. Lietotājs veic apstrādāto kultūraugu uzskaiti, norādot apstrādāto platību, apstrādes datumu, lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukumu un devu;
• augu aizsardzības līdzekļus uzglabā oriģinālā iepakojumā ražotāja noteiktajos uzglabāšanas apstākļos. Personas, kuras iegādājušās augu aizsardzības līdzekļus, ir atbildīgas par to uzglabāšanu aizslēdzamās, bērniem un dzīvniekiem nepieejamās vietās, atsevišķi no pārtikas produktiem un lopbarības.

Izmaiņas savstarpējās atbilstības prasībās sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzības, dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas jomā, kā arī sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības jomā tiks atspoguļotas turpmākajos „Lauku Lapas" izdevumos.

PIETEIKŠANĀS UZ ATBALSTA MAKSĀJUMIEM

Pretendēt uz atbalsta maksājumiem var lauksaimnieks, kas ir reģistrējies Lauku atbalsta dienesta (LAD) klientu reģistrā, kurš apstrādā LIZ, veic lauksaimniecisko darbību vai uztur zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Reģistrēties klientu reģistrā var, aizpildot LAD klienta veidlapu www.lad.gov.lv vai LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP). Veidlapā jānorāda arī e-pasta adrese, lai LAD varētu sazināties ar lauksaimnieku ar e-pasta starpniecību. Iesniegumu un lauku bloku kartes platību maksājumu atbalstam var saņemt RLP, ja iepriekš ir iesniegta informācija par apsaimniekotajām LIZ, norādot kadastra numuru.

Līdz šī gada 16. maijam iesniegums un lauku bloku kartes, kurās atzīmētas apsaimniekotās LIZ platības, jāiesniedz tajā RLP, kuras teritorijā atrodas lielākā daļa apsaimniekotās zemes.

Lauksaimnieki var pieteikties atbalstam arī elektroniski, reģistrējoties elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS). Lai to veiktu, lauksaimniekam ir jābūt reģistrētam LAD klientu reģistrā, kā arī jānoslēdz ar RLP līgums par EPS pakalpojuma izmantošanu, viņam jābūt pieejamam datoram ar interneta pieslēgumu. Līgumā jānorāda e-pasta adrese, uz kuru tiks nosūtīts EPS lietotāja vārds un parole. Līguma paraugs ir pieejams LAD mājas lapā. Aizpildīti divi eksemplāri jānogādā RLP.

Lai uzsāktu lauku bloku karšu aizpildīšanu elektroniski, katram laukam LAD mājas lapā Lauku reģistra ģeogrāfiskās informācijas kartē pēc kadastra numura jāatrod lauku bloka numurs. Ar šo gadu lauku bloku karšu informācija ir papildināta ar iespēju noteikt lauka platību, tomēr lauksaimniekam pašam ir jāpārzina atbalstam pieteikto lauku platības.

EPS nodrošina iespēju aizpildīt platībmaksājumu pieteikumu jebkurā laikā, veikt nepieciešamos labojumus vai papildinājumus. Ar šo gadu EPS var pieteikties ne tikai uz platību maksājuma saņemšanu, bet arī uz akcīzes degvielas atbalstu, kā arī sekot līdz aktivitātēm projektveidīgajos pasākumos. EPS nodrošina iespējas sekot līdzi izmaiņām iesnieguma administrēšanas procesā, izlasīt un saglabāt uz LAD sūtītās un no tā saņemtās vēstules, kā arī redzēt pārskaitītās atbalsta summas un datumus, kad attiecīgā atbalsta summa ir apstiprināta izmaksai, sekot līdzi piešķirtās degvielas izlietojuma daudzumam un atlikumam u.c. iespējas. Tomēr atbilde uz vēstulēm atbalsta pretendentam ir jāsūta pa pastu. Iesniedzot pieteikumu lauksaimnieks varēs izvairīties no kļūdām un citām neatbilstībām pieteikumā, jo sistēma par to brīdinās un ļaus novērst neprecizitātes pirms iesniegšanas.

Sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas vecākā speciāliste Ilze Skudra

PASĀKUMS AGROVIDE

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 295 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" ir mainīti arī daži nosacījumi pasākumā Agrovide.

2011. gadā pārtraukta pieteikšanās atbalstam Lauku attīstības plāna 2004.-2006. gadam pasākuma Agrovide apakšpasākumos – beigušās saistības, kuras lauksaimnieki bija uzņēmušies, piesakoties šim atbalstam līdz 2006. gadam, tāpēc šogad ir iespējams pieteikties Lauku attīstības programmas 2007.-2013. gadam pasākuma Agrovide apakšpasākumos.

Jaunas saistības var uzņemties šādos pasākuma Agrovide apakšpasākumos:

• Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība;
• Buferjoslu ierīkošana;
• Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana;
• Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos – tikai par tiem zālājiem, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem un iekļauti LAD Lauku reģistrā;
• Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana. Šim apakšapasākumam var pieteikties tie, kuri

- pabeiguši 2006. vai 2007. gadā uzņemtās saistības par integrēto audzēšanas metožu izmantošanu valsts atbalsta programmā;

- līdz 2011. gada 1. janvārim ierīkojuši ilggadīgos stādījumus;

• Rugāju lauks ziemas periodā. Uz šo apakšpasākumu var pieteikties tikai tie, kuri 2010. gadā beidza apakšapasākuma „Erozijas ierobežošana" saistības. Jaunas saistības šim atbalstam tiks uzņemtas kopumā līdz 32 000 ha. Pārsniedzot šo limitu, tiks noteikts samazinājuma koeficients.

Nosacījums par lauku vēstures uzturēšanu

Pretendējot uz atbalstu apakšpasākumos „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība", „Integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana", „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos" un „Rugāju lauks ziemas periodā", pretendentam ir jāizveido un jāuztur lauku vēsture.

Jauni Agrovides bloki

2011. gadā ir iespēja izveidot jaunus pasākuma Agrovide blokus, iekļaujot platības, kas nebija labā lauksaimniecības stāvoklī uz 2003. gada 30. jūniju (VPM saņemšanas nosacījums), tomēr jāņem vērā, ka visus pārējos VPM saņemšanas nosacījumus šīm platībām ir jāizpilda. Lai varētu pieteikt jaunos Agrovides blokus līdz 2011. gada 1. maijam LAD

Reģionālajā lauksaimniecībās pārvaldē jāiesniedz:

• Platību maksājumu iesniegums;
• Iesniegums lauku bloku kartes precizēšanai;
• lauku bloku karte, kurā norādītas attiecīgās platības.

Tiem, kuri saistības kādā no pasākuma Agrovide apakšpasākumiem uzņēmušies, šogad tās jāturpina un nevar aizmirst iesniegt pieteikumu!

MAZĀK LABVĒLĪGO APVIDU (MLA) ATBALSTS

Saskaņā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 295 mainīti arī atbalsta saņemšanas nosacījumi MLA atbalstam.

Papuve nevar pārsniegt 30%

Piesakoties MLA atbalstam, deklarēto papuvju platība saimniecībā nevar pārsniegt 30% no kopējās VPM pieteiktās un atbalsta tiesīgās LIZ.

Dzīvnieku blīvums un bišu saimes

Piesakot MLA atbalstam pastāvīgās pļavas un ganības, aramzemē sētos zālājus un nektāraugu platības,

• pretendentam ar īpašumā esošiem dzīvniekiem uz 2011. gada 1. jūliju ir jānodrošina minimālais dzīvnieku blīvums (0,2 nosacītās liellopu vienības uz 1 ha);
• PVD reģistrētiem biškopības produktu primāriem ražotājiem vai medus iekošonas uzņēmumiem uz 3 ha ir jānodrošina vismaz 1 bišu saime, kas atrodas saimniecībā no 15. maija līdz 30. septembrim.

Kur meklēt sīkāku informāciju?

Sīkāka informācija par visiem atbalsta veidiem, kas pieejami 2011. gadā un to saņemšanas nosacījumu jaunumiem atrodamas LAD mājaslapā www.lad.gov.lv sadaļā ES atbalsts/Tiešie maksājumi, kā arī LAD Reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs un pie novadu lauku attīstības speciālistiem.

Sagatavots LLKC Ekonomikas nodaļā pēc MK noteikumiem

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" piedāvā lauku robežu precizēšanu un mērījumu veikšanu ar globālās pozicionēšanas sistēmas uztvērēju "Trimble GeoXT". Mērījumu rezultātā iegūst noteiktu lauku kontūru un aprēķinātu platību hektāros; iegūtos datus var izmantot platībmaksājumu saņemšanai. Informācija: 63050577, 29115730.

Publikācija informatīvajā izdevumā "Lauku Lapa" Nr. 73.