Saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 628 „Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" izstrādāti grozījumi, kas stāsies spēkā pēc publicēšanas „Latvijas Vēstnesī". Noteikumi attiecas uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, ja tās veic dzīvnieku novietnēs, kurās atrodas 10 un vairāk dzīvnieku vienību, kā arī piecas un vairāk dzīvnieku vienību, ja novietne atrodas īpaši jutīgā teritorijā.

Noteikumu izmaiņās precizēti termini kūtsmēslu veidiem atkarībā no sausnas satura, kā arī kūtsmēslu un lagūnas tipa krātuvēm. Kūtsmēslu uzglabāšanai uz lauka noteikts:

• pakaišu kūtsmēsliem, kurus paredzēts uzglabāt kaudzē uz lauka, nodrošina tādu sausnas saturu (ne mazāk kā 25 procentus), lai tos var sakraut kaudzē un no tiem neplūst virca;
• pakaišu kūtsmēslu daudzums kaudzē uz lauka atbilst vienā gadā attiecīgajā laukā iestrādājamam kūtsmēslu apjomam;
• pakaišu kūtsmēslus atļauts uzglabāt kaudzē uz lauka ne ilgāk par 10 mēnešiem (iepriekš 18 mēneši);
• kaudzi veido vietās, kur lauka reljefs nesekmē virszemes noteces veidošanos un noplūdi;
• kaudzi novieto ne tuvāk par 50 m no virszemes ūdensobjektiem un no akas, kurā tiek ņemts ūdens mājsaimniecībai, vai ne tuvāk par 30 m no novadgrāvja krotes un meliorācijas sistēmas būves (akas, virszemes noteces uztvērēja);
• pirms kaudzes veidošanas ierīko absorbējoša materiāla (salmu, kūdras) pamatni, lai tā spētu uztvert kūtsmēslos esošo šķidrumu un pasargātu no noteces. Kaudzi nosedz ar absorbējoša materiāla aizsargslāni, lai mazinātu atmosfēras nokrišņu iedarbību, novērstu noteci un gaistošo vielu iztvaikošanu."

Pakaišu kūtsmēslu, šķidro un pusšķidro kūtsmēslu, vircas krātuves ietilpībai, kā arī skābbarības sulas uzglabāšanai noteikts:

• dzīvnieku novietnē radīto pakaišu kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz sešus mēnešus;
• šķidro un pusšķidro kūtsmēslu krātuves tilpums nodrošina to uzkrāšanu vismaz septiņus mēnešus;
• ja kūtsmēslu krātuves tilpums neatbilst iepriekš noteiktajam, tad dokumentāri ir jāpierāda tā kūtsmēslu daudzuma, kas pārsniedz krātuves tilpumu, nodošana citai personai vai uzglabāšana saskaņā ar iepriekš minētām prasībām.

Šķidro un pusšķidro kūtsmēslu, kā arī vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgi peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nosedz krātuves virsmu nepārtraukti; ja nepieciešams, dabisko segslāni papildina.

Noteikumi ir papildināti ar nosacījumiem, kas attiecas uz lagūnas tipa krātuvēm:

• krātuves pamatnes līmenis ir vismaz 20 cm virs maksimālā gruntsūdens līmeņa; ja nepieciešams, gruntsūdens līmeni pazemina, pamatnē izbūvējot drenāžu.
• krātuves pamatni un sienas hermetizē ar speciālu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, kas ir paredzēts šķidro kūtsmēslu uzglabāšanai un kura malas nostiprina krātuves augšmalā;
• krātuvi norobežo ar nožogojumu.

Savukārt, projektējot jaunu dzīvnieku novietni, būvprojektā paredz izbūvēt kūtsmēslu krātuvi vai iekārtu kūtsmēslu tālākai pārstrādei.

Kūtsmēslus, tai skaitā vircu, izmanto saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.

Publikācija no informatīvā iizdevuma "Lauku Lapa" Nr. 74