Lauku tīkls

Lauku tīkla pasākumi

Kopējā lauksaimniecības politika

Nozares

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Aitkopība kļūst par ienesīgu nodarbi Drukāt E-pasts:
Piektdiena, 02 Decembris 2011

30. novembrī VLT pasākuma “Apmācības” ietvaros notika SIA LLKC Jēkabpils nodaļas rīkotās apmācības “Netradicionālo dzīvnieku audzēšana ( aitas, truši).  Interesenti no Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas pagastiem pulcējās Aknīstes novada z.s. “Liepas”, lai praktiski iepazītos ar veiksmīgu pieredzi aitkopībā un arī citās nozarēs. Z.s. “Liepas” saimnieki  Evija un Nikolajs Curikovi labprāt dalās pieredzē, viņi ir uzņēmuši pie sevis konkursa “Sakoptākais pagasts” komisijas, 2011. g. piedalījušies konkursā “Sējējs”, pie viņiem viesojās arī laikraksta “Jaunais Vēstnesis” žurnāliste Sandra Mikanovska.

 

 

Aitkopība kļūst par ienesīgu nodarbi

Aknīstes novada bioloģiskā zemnieku saimniecība “Liepas” atrodas netālu no mazpilsētas robežas. Tuvojoties tai, jau iztālēm ap­lokos redzams aitu un govju ganāmpulks, kas lieliski harmonizē ar lauku ainavu. Jāatzīst, ka ganāmpulki Latvijas laukos nav bieži sa­stopami. Biežāk redzam atmatā atstātas vai aizaugušas te­ritorijas un dzirdam stāstus, ka lauki palikuši tukši, jo lielākā daļa cilvēku devušies prom labākas dzīves meklējumos. Tāpēc priecē tikšanās un saruna ar cilvēkiem, kas atraduši iespējas veiksmīgi saimniekot.

Bioloģiski sertificētā saimniecība „Liepas” nodarbojas ar šķirnes aitu audzēšanu un piena lopkopību, kā arī attīsta jaunu darbības virzienu - tūrismu. Tās īpašnieks Nikolajs Curikovs sagaida mūs pagalmā un vedina pastaigā pa aplokiem, kur šobrīd atrodas viņa ganāmpulki.

“Mēs strādājam trīs virzienos – aitkopība, lopkopība un tūrisms. Kā šķirnes aitu „Latvijas tumšgalves” audzētāji esam jau trešo gadu,” tā savu stāstījumu sāk Nikolajs Cu­rikovs.

Ar aitkopību un piena lopkopību Nikolajs un Evija Curikovi nodarbojas jau sešus gadus. Pirms tam tika izmēģinātas citas iespējas.

„Zemnieku saimniecība „Lie­pas” dibināta 1991.gadā, un toreiz te bija 11 hektāri zemes un divas dāvinātas govis. Par aitkopību un lopkopību toreiz vēl nedomājām. Pēc pirmās krīzes nolēmām audzēt kartupeļus, taču tas neatmaksājās, jo Latvijas dārzeņu audzētājus ar ze­mām cenām izkonkurē poļu zem­nieki. Tāpat kā daudziem Latvijā, arī mums bija doma doties peļņā uz ārzemēm. No šīs idejas atteicāmies, jo valsts piedāvāja lauksaimniekiem atbalsta maksājumus. Sākotnēji bija doma nodarboties ar gaļas liellopu audzēšanu, bet tiem vajag daudz vai­rāk ganību un barības. Tāpēc priekš­roku devām piena lopkopībai un aitkopībai. Saimniecībā nodroši­nām darbu trīs strādniekiem. Divi no tiem dzīvo uz vietas un, ja vajadzīgs, jebkurā diennakts laikā var būt ganāmpulkā,” par sākumu stāsta Ni­kolajs Curikovs.

Viņš atzīst, ka laukos var saim­niekot veiksmīgi, ja pareizi veic aprēķinus izdevumiem un ieņēmu­miem, saplāno un organizē darbus. Nikolajs Curikovs praksē ir pār­liecinājies, ka būvēt ēkas un barotavas paša spēkiem ir daudz izdevīgāk, nekā iesaistoties Eiropas Savienības atbalstītos projektos. Toties atzinīgus vārdus viņš teic par Eiropas Savienības atbalsta maksā­jumiem, ko arī veiksmīgi izmanto. Par saviem līdzekļiem, aptuveni 2000 latu, Nikolajs Curikovs ir uzbūvējis standartiem atbilstošu aitu kūti, taču, ja šī pati būve būtu tapusi ES finan­sētā projektā, tad izmaksas būtu ap 20 000 latu. Laukos esot ne mazums piemēru, kad šādu kredītu un izmaksu dēļ saimniecības piedzīvo bankrotu. Arī viņa labs paziņa, aitkopis no Preiļu puses. „Liepās” kūtī barotavas veidotas no veciem siena grābekļiem, tos nedaudz pār­veidojot un pielāgojot. Barotavas izmaksājušas līdz desmit latu, sa­vukārt veikalā tās var nopirkt par 200 latiem gabalā. Sākotnēji Nikolajs saimniecībā pats darīja visus darbus, strādnieki pieņemti darbā tikai pēdējos gados, tāpēc viņš lieliski zina, kā kurš darbs veicams un cik daudz laika tas prasa, lai veiksmīgi saplānotu darāmo. Saimniecībā ir divi traktori – MTZ82 un T25, ar kuriem tiek paveikti visi mehanizētie darbi.

„Vadot saimniecību, man paliek brīvs laiks savām vajadzībām. Esmu novērojis, ka dažs labs saimnieks ar trim govīm un divām aitām vairāk noskrienas un ir daudz aizņemtāks nekā es ar saviem ganāmpulkiem, jo nav pareiza darba plānošana. Esmu iekārtojis tā, ka gandrīz visus darbus, ieskaitot kūts tīrīšanu, var veikt mehāniski. Tas ekonomē laiku,” atzīst Nikolajs Curikovs un mudina apskatīt savu saimniecību.

Vispirms dodamies uz tūristiem atvēlēto teritoriju. Tās labiekārtošana vēl rit pilnā sparā, taču jau šobrīd te ir gaidīti atpūtnieki, kas ciena lauku idilli. Te vasarā tiek piedāvātas ap­tuveni 100 telšu vietas un atpūta pie ūdens ar makšķeri rokās vai vizino­ties ar laivu. Dīķī ir nozvejojamas karpas, līņi un līdakas. Savukārt ziemā iespējams slēpot, braukt no kalna ar ragaviņām un nodarboties ar zemledus makšķerēšanu. Ir arī ziemas māja atpūtniekiem, ja ir vēlme atpūsties vai svinēt svētkus laukos. Saimnieki viesiem piedāvā jēra gaļas vai zivju zupu un gardu lauku pienu. Lai izveidotu atpūtas vietu, no kokiem un krūmiem ir attīrīta un purvam atkarota vairāku hektāru liela te­ritorija. Mākslīgi veidotā dīķa vidū ir saliņa, uz kuras iekārtota piknika un ugunskura vieta. Netālu no šīs atpūtas vietas ir Aknīstes sēravots, un strauts no avota tek cauri arī šai teritorijai. Tā ūdens ir rūsgans, ar izteiktu sēra smaržu un, iespējams, tikpat dziedniecisks kā sēravotā.

Aitu un govju ganības ir iežogotas un ierīkotas četru kilometru radiusā visapkārt saimniecības ēkām un dzīvnieki ir ērti pārdzenami no citas citā. Govis aplokā notur elektriskais gans, savukārt aitas – žogs, kura ierīkošanai izmanto  režģi, ko saim­nieks iegādājas pa tiešo no ražotāja Beļģijā. Viens metrs žoga izmaksā 68 santīmus, kas ir vairākas reizes lētāk, nekā tas maksā veikalā Lat­vijā.

“Aitām ir izstrādājies noteikts pārvietošanās ritms dienas gaitā no aploka uz aploku. Pat pulkstenī nav jāskatās, redzu, kur ir aitas, zinu, cik ir pulkstenis, jo viņas savu dienas kārtību nemaina un ir precīzas,” stāsta Nikolajs Curikovs.

Viņš atzīst, ka teiciens “dumjš kā aita” neiztur kritiku, jo tās ir gudri un atjautīgi dzīvnieki. Pie saimniecības ēkām ir neliels ābeļdārzs un kādu brīdi aitām bija atļauts tajā mieloties ar āboliem, pēc tam aizliegts. Taču cilvēku lēmums neietekmēja dzīv­nie­ku kāri uz augļiem un tās atrada visus iespējamos veidus, lai tiktu pie kāruma.

“Kā es aizbraucu, tā aitas uzreiz ābeļdārzā un mielojas uz nebēdu, taču, kolīdz tuvojos ar mašīnu ie­braucamā ceļa galam, tās aši dodas prom. Tāpat arī strādājot saimniecībā. Es uzgriežu muguru – aitas dārzā, eju uz dārzu – aitas prom. Viņas lieliski visu pamana un ātri reaģē,” atzīst Nikolajs Curikovs.

Aitām atvēlētie aploki ir vairāku hektāru platībā un tās pārvietojas bez gana palīdzības, sekojot barvedei, kuras loma joprojām ir aitai Rozītei. Tā ir visvecākā ganāmpulkā, un saimnieks atzīst, ka vecuma dēļ bū­tu izbrāķējama, taču kā ciltsmātei, kas ganāmpulkam devusi 13 jērus, tai tiek izrādīts gods, un Rozīte jo­projām tiek patu­rēta. Šī aitiņa saim­niecībā ir jau 12 gadu un iegādāta no slavenā aitu audzētāja Roberta Sīmansona Smil­tenē. Sākumā saimniecībā visām aitām tika doti vārdi, taču tagad, kad tās skaitāmas simtos, tas netiek darīts, taču katram dzīvniekam ir savs numurs un pase, kurā apkopota visa nepieciešamā informācija.

“Ikdienā aitas no aploka uz aploku pārvietojas rindā aiz barvedes Rozītes, un, kad pirmā aita ieiet aplokā, pēdējā atrodas vēl tālu pļavā. Aitas no aploka uz aploku pārvietojas ierindā cita aiz citas un dienas gaitā apiet plašu loku, bet vakarā visas sa­pulcējas pie ieejas kūtī,” novēro­jumus klāsta Nikolajs Curikovs.

Viņa ganāmpulkā patlaban ir 313 aitas, saimnieka mērķis ir to attīstīt līdz 500 aitām. Ganāmpulkā ir 130 aitu mātes un četri vaislas teķi. Daļu no jēriem saimniecība pārdod citiem aitu audzētājiem Latvijā.

“Labs vaislas teķis ir 50 procenti no biznesa. Tie tiek ganīti atsevišķā aplokā un pie ganāmpulka pielaisti tikai lecināšanas periodā,” uzsver Nikolajs Curikovs.

Viņš teic, ka ar vienu hektāru ganību pietiek, lai nodrošinātu ga­nāmpulku ar desmit aitu mātēm un jēriem. Saimniecības vajadzībām tiek izmantoti 150 hektāri zemes. Šī platība nodrošina gan ganības, gan sienu un skābsienu, gan dārzeņu un graudu audzēšanu. Aitu un govju vajadzībām pusotra hektāra platībā tiek audzēti burkāni, rutki un kar­tupeļi, nelielā platībā graudaugi – auzas un mieži. Saskaņā ar bioloģis­kās saimniecības principiem lopba­rības ražošanā netiek izmantotas ķimikālijas. Laukus mēslo ar orga­nisko mēslojumu.

Darba cikls te ir nepārtraukts visu gadu. Rudenī aitas tiek šķirotas, kvalitatīvākās šķirnes pārstāves grupētas baros pa 30 aitām, jo tik lielu aitu māšu ganāmpulku var aplecināt viens vaislas teķis. Savukārt marta sākumā ir aitu atnešanās laiks, kad “skrien” jēri.

“Tad īpaši rūpīgi sekojam līdzi aitu mātēm un vienu mēnesi mums ir negulētas naktis,” smaidot saka Nikolajs Curikovs.

Viens no pavasara lielākajiem darbiem ir aitu cirpšana. To pa­veic ser­tifi­cēti šī dar­ba pro­fe­sionāļi, kas uz pāris die­nām iero­das aitu fer­mā. Vilna tiek nodota ap­maiņā pret segām, kas noder gan  mājsaim­niecībā, gan ir ekskluzīva dāvana radiem, draugiem un sa­darbības partneriem no aitu au­dzētājiem.

Aitas “Liepās” augu gadu at­rodas ārā vai neapkurināmā kūtī. Nesen uzbūvēto jauno kūti ziemā apsilda kūtsmēslu kārta. Rudenī tos uzaudzē līdz vienam metram. Kūtī  ievērotas visas prasības barošanai un dzirdināšanai un saskaņā ar stan­dartiem katrai aitai atvēlētā teritorija ir 2,5 kvadrātmetri un pieejami seši kubikmetri gaisa.

“Aitas labi pārziemo āra apstākļos un neapkurinātā kūtī. Svarīgi tām nodrošināt labu barību, tīru ūdeni, sausu guļvietu un aizvēju, ar laika apstākļiem viņas tiek galā,” saka Nikolajs Curikovs.

Saimniecībā ar aitas gaļas ra­žošanu nenodarbojas, tāpēc izbrā­ķētās aitas netiek kautas uz vietas, bet gan pārdotas gaļai uz Vāciju, savukārt jēri un teķi pārdoti Latvijas aitu audzētājiem.

Nonākot aitu aplokā, vērojam, kā tās pulcējas ap savu saimnieku, trinas gar viņa kājām, glaužas klāt, baksta ar purniņiem saimnieka ro­kas, lūdzot kādu gardumu. Šoreiz Nikolaja rokās ir viens no aitu ie­cienītākajiem našķiem – saplaci­nātas auzas, un līdzatnestais spainītis tiek ātri iztukšots. Nikolajs teic, ka viņam pietiek ar lāpstiņu uzsist pa spainīti un aitas, lai cik tālu arī būtu aiz­klīdušas ganībās, sadzirdot šo skaņu, no visām pusēm traucas pie viņa. Nikolajam ir tālejoši mērķi – attīstīt ganāmpulku līdz 500 aitām. Viņš atzīst, ka šī nozare ir pelnoša un neprasa lielus ieguldījumus, lielas rūpes no saimnieku puses.

Arī nozares speciālisti uzskata, ka  aitkopība Latvijā kļūst par iene­sīgu nodarbi, jo Eiropā strauji pieaug pieprasījums gan pēc jēra gaļas, gan vaislas dzīvniekiem.  Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekš­sēdētāja Daina Kairiša norāda, ka pēdējo desmit gadu laikā aitu skaits pieaudzis no 28 000 līdz 80 000 aitu. Lauksaim­niecībā šī nozare ir viena no vis­straujāk augošajām pēdējo des­mit gadu laikā. Aitkopības biznesu var dalīt divās saimnieciskās ie­virzēs, no kā atkarīgs nepiecieša­mais aitu skaits ganāmpulkā. Ja tā ir šķirnes saimniecība, kas nodarbojas ar šķirnes materiāla audzēšanu un pavairošanu, pietiek arī ar 100 aitu mātēm. Savukārt saimniecībai, kura nodarbojas ar gaļas ražošanu, tas nebūs liels ga­nām­pulks - vajadzēs 500 un vairāk aitu māšu, lai gaļas ra­žošana at­maksātos. Lai sāktu darboties aitkopības biznesā, ir jārēķinās ar zināmu ieguldīju­mu un to, ka peļņa nāk tikai pēc pāris gadiem. Lai sāktu biznesu,  aitas jāiepērk vidēji septiņu mēnešu vecumā. Šajā vecumā aitas cena ir apmēram divi lati par dzīvmasas kilogramu. Tātad, ja dzīvnieks sver 40 kilogramu, tie būs 80-100 latu atkarībā no līguma. Iesākumā vajadzētu iegādāties apmēram 40-50 dzīvnieku. Uz desmit aitu mātēm ar jēriem vajadzētu vienu hektāru ganību, kas nav daudz salīdzinājumā ar citu mājdzīvnieku vajadzībām.  To­mēr lielākie izde­vumi saistīsies ar spēkbarības ie­gā­­di vai ražoša­nu, kas ir vajadzī­ga ru­dens un zie­mas periodā apmēram 200 dienām. Ar zāli vien aitām ne­pietiks, nepiecie­šama arī barība ar augstu proteīna saturu. Vienai aitai ziemas periodā jāplāno apmēram 700 gramu spēk­barības dienā, tātad tie būs 140-200 ki­logramu uz vienu dzīvnieku. Diemžēl kombinētā spēkbarība ir ļoti dārga. Gada laikā cenas uz­kāpušas līdz 20 santīmiem par kilogramu. No Vācijas atvesta ļoti laba barība, piemēram, maksā 50 santīmus. Lai saražotu vienu kilo­gramu gaļas, vajag trīs kilogramus spēkbarības, tātad  1,50 latu uz vienu kilogramu gaļas. Līdz ar to vienam 45 kilogramus sma­gam dzīvniekam vajadzētu spēkbarību vairāk nekā 60 latu vērtībā. Ja ganāmpulkā ir 100 aitas, izmaksas nav no mazajām. Savukārt inves­tīciju atdevi varot gaidīt pēc diviem gadiem, kamēr nopirktās aitas tiks pie pēcnācējiem. Speciālisti arī norāda, ka  ir divi aitu realizācijas veidi - vai nu dzīvās aitas eks­portam, kas ir izteiktāks bizness, vai gaļai, ar ko nodarbojas tikai dažas saimniecības. Iepirkuma cena ir viens lats bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) par dzīv­svara kilogramu. Svaru uzpircēji pieprasa 35-45 kilogramu robežās. Ja bijušas labas ganības, šādus jērus rudenī nodot nav nekādu problēmu. Ja dzīvnieks tiek nodots gaļai, pieprasīti smagāki un labāk nobaroti jēri. Te iepirkuma cena ir vidēji 2,50 latu bez PVN par ga­ļas kilogramu. Patlaban interese par aitām no Rie­tumiem, jo īpaši Vācijas, pieaug strauji. Tur trūkst jēra gaļas, jo pēdējos gados saistībā ar imigrācijas vilni no Austrumiem parādījusies pilnīgi cita ēšanas kultūra. Praktiski tirgus nav iero­bežots, jautājums ir par preces daudzumu,  rezumēja Lat­vijas Aitu au­dzētāju asociācijas valdes priekš­sēdētāja Daina Kairiša.

Līdzās aitu aplokiem ir govju ganības, kas iežogotas ar elek­trisko ganu. Tāpat kā aitas, arī govis gada lielāko daļu uzturas ārā un uz telpām dodas tikai divas reizes dienā – slaukšanas laikā. Patlaban ganāmpulkā ir 33 slaucamas govis, savukārt kopumā tajā ir vairāk nekā 50 liellopu. Nikolaja Curikova plānos ir izaudzēt ganāmpulku līdz 50 slaucamām govīm, tāpēc visas telītes tiek paturētas ganāmpulkā un audzētas. Savukārt bullīši jau divu nedēļu vecumā tiek pārdoti uzpircējiem no Holandes.

„Tas ir izdevīgi. Uzpircēji at­brauc uz saimniecību pēc teļiem un maksā labi, aptuveni 130 latu par katru,” stāsta Nikolajs Curikovs.

Pienu saimniecība nodod lie­tuviešiem -  „Rokiškio sūris”. Pa­šu spēkiem ir uzbūvēta piena māja, kurā atrodas lietuviešu uz­ņēmēja bez maksas dotais piena dzesētājs.

„Sadarbība ar lietuviešiem ir laba. Maksā regulāri un palīdz ar piena dzesēšanu, uzstādot  dzesē­tāju, savukārt, pieaugot ganāmpul­kam, to nomainīja pret lielāku. Pienu nododam katru otro dienu,” saka Nikolajs Curikovs.

Z/s „Liepas” tiek saražotas ap­tuveni 130 tonnas piena gadā. Pie­nīgākā govs ir Lora, kas gadā dod ap deviņām tonnām piena. Gov­ju lai­­darā ieejam ap pusdienas laiku, kad daļa no brūnaļām nogū­lušas dien­­dusas snaudā. Taču, ieraugot saim­­nie­ku, slienas kājās un,  ziņ­kārīgi staipot kaklus, nāk uz mūsu pu­si. „Liepās” priekšroku dod šķir­nēm „Latvijas brūnā” un „Holandes sar­kanā”, tikai pāris ir melnraibās.

No z/s „Liepas” aizbraucam ar at­ziņu, ka darbīgi un lietišķi cilvēki prot būt veiksmīgi tepat Latvijā un tiem neatliek laika gausties par krīzi vai me­klēt labākas iespējas ārze­mēs. Do­doties prom, saņemam uzai­ci­n­ājumu atbraukt uz „Liepām” pavasarī jēru dzimšanas laikā, ko arī solām izpildīt.

Sandra Mikanovska

 

Komentāri 

 
#1 Madars Razdovskis 2012-01-24 19:03
Labdien!

Vēlējos pajautāt, vai nav tādu iespēju kā Seminārs aitkopības nozarē.
Citēt
 
 
#2 Aiva un Rimants 2013-04-01 15:44
paldies, bija tiešām ļoti noderīga informācija.
Citēt
 
 
#3 Margarita Ozola 2013-09-21 08:18
vai ir iespeja latvija kaut kur macities par aitkopibu:)?
Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

22.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
22.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
22.04.2014 - 18:00
Saimnieks savā mežā - soli pa solim. Jaunaudžu kopšana
23.04.2014 - 10:00
Mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātei "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības...
23.04.2014 - 10:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 13:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 10:00
Deg mežs! Ko darīt vispirms? Ko darīt, lai tā nenotiktu?
24.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.

Jaunākie raksti