Lauku tīkls

Lauku tīkla pasākumi

Kopējā lauksaimniecības politika

Nozares

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Ko mēs zinām par smiltsērkšķiem Drukāt E-pasts:
Piektdiena, 07 Maijs 2010

Šā gada 21. aprīlī SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” filiāle „Ziemeļkurzemes Lauku attīstības birojs” Tukumā, Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros organizēja bezmaksas mācības „Vīnogu un smiltsērkšķu audzēšana”.

 

Apmācībās lektori – Vīnkopju biedrības priekšsēdētājs Gvido Dobelis un Latvijas Smiltsērkšķu audzētāju apvienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Brūvelis – 24 interesentiem stāstīja par vīnogu un smiltsērkšķu audzēšanu.


Andrejs Brūvelis saimnieko Tukuma novada Sēmes pagasta saimniecībā „Granti”. Viņš ir pirmais smiltsērkšķu ieviesējs Latvijā, ar to audzēšanu nodarbojas jau 27 gadus. Andrejs Brūvelis nenodarbojas ar smiltsērkšķu komercaudzēšanu, bet gan ar to šķirņu īpašību vērtēšanu, dažādu ražas vākšanas tehnoloģiju izstrādi un ne tikai... Smiltsērkšķi ir viņa vaļasprieks un sirdslieta. Viņš līdzdarbojas arī SIA „Orvilks”, kas audzē smiltsērkšķu stādus.

 

 

Mācību laikā uzzinājām ļoti daudz par smiltsērkšķu audzēšanu un kopšanu, šķirņu izvēli, audzēšanas perspektīvām un nozīmi tautsaimniecībā.

 

Viens no svarīgākajiem nosacījumiem, stādot smiltsērkšķu dārzu, ir rūpīga vietas izvēle. Smiltsērkšķi ir tikai vējapputes augi, tādēļ tos stāda vējainās vietās. Tie ir arī gaismasprasīgi augi, kam patīk auglīgas augsnes. Savukārt neražas gadu smiltsērkšķiem nav. Smiltsērkšķiem nepatīk Latvijas atkušņainās ziemas. Savukārt, ja gribam iegūt bioaktīvas ogas, augi ir attiecīgi jāmēslo. Ražas ir atkarīgas no audzēšanas veida, vietas un apstākļiem.

 

Viens no selekcijas pamatuzdevumiem ir radīt tādas smiltsērkšķu šķirnes, kurām ir pēc iespējas mazāk ērkšķu. Pasaulē ir ap 500 smiltsērkšķu šķirņu, bet vēl līdz šim nav izdevies iegūt šķirni, kas būtu pavisam bez ērkšķiem.

 

Lai spētu paciest aukstumu un sausumu, smiltsērkšķi ir klāti ar matiņiem. No saimnieciskā viedokļa, šī bioloģiskā īpašība ir negatīva. Novācot ražu, zvaigžņmatiņi var nokļūt acīs un tās kairināt. Spiežot sulu, tie nokļūst sulā, kas vizuāli neizskatās labi.

 

Smiltsērkšķu augli tautā sauc par ogu. Bioloģiski tā īsti nav oga, bet gan riekstiņš, kam vērtīgākais ir augļapvalks, kas ir ap sēkliņu.

 

Smiltsērkšķus audzē ļoti labā bioķīmiskā sastāva dēļ. Tie satur 10 vitamīnu (eļļā un ūdenī šķīstošos), nepiesātinātās taukskābes, 12 neaizvietojamas aminoskābes. Visvērtīgākā ir svaiga smiltsērkšķu sula. Arī saldētos smiltsērkšķos saglabājas lielākā daļa vērtīgo vielu. Jāievēro, ka, ēdot smiltsērkšķu ogas var uzņemt pārāk daudz vitamīnu!

 

Ogas ar biezu mizu var nokratīt no zariem nesasaldētā veidā. Tas ir lētāk. Latvijā smiltsērkšķiem ogas ir lielākas, ar mīkstāku miziņu. Zarus ar ogām nogriež un pirms ogu nokratīšanas sasaldē (–18 °C). Audzējot smiltsērkšķus, jāņem vērā, ka tas ir energoietilpīgs kultūraugs. Attiecībā uz zaru griešanu pasaulē nav izstrādātas noteiktas tehnoloģijas.

 

Smiltsērkšķi ir divmāju augi. Stādīšanas shēma ir 1:8 – viens vīrišķais augs uz 8 sievišķajiem augiem. Plantācijas uztur, regulāri pļaujot zāli. Atkarībā no tā, kāda tehnika ir saimniecībā, smiltsērkšķus stāda 3 x 2 m (1700 stādi uz 1 ha) vai 4 x 2 m (1250 stādi uz 1 ha) attālumā.

 

Pavairo ar spraudeņiem, ko ņem martā, tur ledusskapī –1 līdz –2 °C temperatūrā un sprauž maija vidū. Smiltsērkšķi pavairojas arī ar sakņu atvasēm, ko var izmantot kā stādāmo materiālu, taču šādi tiek savainota mātesauga sakne, kur var iekļūt sakņu infekcija. Smiltsērkšķus uzpotēt līdz šim vēl nav izdevies.

 

Smiltsērkšķu šķirnes noteikt ir ļoti grūti. Tās atšķir galvenokārt pēc krāsas. Katrai šķirnei ir savas priekšrocības un savi trūkumi.

 

Latvijā visvairāk stādītā šķirne ir „Botaņičeskaja Ļubiķeļskaja”. Tā dod lielas ražas (4–5 t no hektāra), ogas ir visgaršīgākās, taču bioloģisko vielu koncentrācija tajās ir mazāka un ogas ātri (12 dienās ) jānovāc.

 

Šķirnes „Tatjana” un „Marija” ir izveidojis Andrejs Brūvelis. Komercdārzos (~3 ha) apmēram pusi no platības vajadzētu apstādīt ar šķirni „Marija”, kuras ogu novākšanas laiks ir ilgāks.

 

 

Vēl pazīstamas šķirnes ir „Krasnoplodnaja”, „Lučistaja”, „Prozračnaja” u.c.

 

Andreja Brūveļa audzētos stādiņus visas vasaras garumā var iegādāties Siguldā, stādaudzētavā „Pīlādži” un Zaļeniekos, stādaudzētavā „Aptiekas”, bet komercdārziem stādus var pasūtīt pie A. Brūveļa.

 

Izplatītākās smiltsērkšķu slimības:

  1. sakņu vīte (sēne, kas mīt augsnē), to nav iespējams apkarot atklātā laukā;
  2. pumpuru bakterioze (viss augs neaiziet bojā). Lai novērstu šīs slimības izplatību, smiltsērkšķus nav vēlams stādīt blakus kārkliem, apsēm, ozoliem.

Līdz šim smiltsērkšķu audzēšana bijusi rentabla. Ja pārdod tikai ogas, smiltsērkšķus ir izdevīgi audzēt 10 ha platībā, bet, ja ogas pats pārstrādā, tad dārza platība varētu būt no 1 līdz 3 ha.

Smiltsērkšķu ogas ir pieprasītas. Vēl jāpaiet diezgan ilgam laikam, līdz tirgus ar tām būs piesātināts.

 

Sagatavoja Sarma Rotberga

 

Komentāri 

 
#1 ilmārs, M. 2011-01-04 20:25
Sakiet lūdzu, kāda pašreiz ir cena smiltsērkšķu ogām tonnā?
Citēt
 
 
#2 Aija P. 2012-02-26 19:07
Smiltsērkķu audzēšana man šķiet ļoti interesanta lieta. Vai iespejams, ka šaja pavasarī būs pieejams kāds seminārs vai mācības par šo tēmu?
Citēt
 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

22.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
22.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
22.04.2014 - 18:00
Saimnieks savā mežā - soli pa solim. Jaunaudžu kopšana
23.04.2014 - 10:00
Mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātei "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības...
23.04.2014 - 10:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 13:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 10:00
Deg mežs! Ko darīt vispirms? Ko darīt, lai tā nenotiktu?
24.04.2014 Lauksaimniecības produkciju ražojošo saimniecību konkurētspējas palielināšana.

Jaunākie raksti