Nīderlandes pieredze

Turpinājumā par savu pieredzi stāstīja Nīderlandes LT vadītāja Marga de Jonga un komunikāciju speciālists Robs Jans Māts.

Nīderlandes LT kodolu veido piecu neatkarīgu partneru organizācija.

Par šī gada nozīmīgākajām aktualitātēm Nīderlandes LT uzskata to, ka: Lauksaimniecības ministrijas uzdevumā sagatavota mājaslapa, kurā lauku iedzīvotāji var paust viedokli par nākamo plānošanas periodu; kopā ar visām VRG sagatavots manifests par LEADER metodes pielietošanu nākamajā periodā; organizētas diskusijas lauku reģionos par demogrāfiskajām izmaiņām; veiktas konsultācijas ar lauku iedzīvotāju pārstāvjiem par svarīgākajām tendencēm lauku teritorijās – apzinātas jaunas idejas un jauni dalībnieki, bet negatīvas ir tas, ka tiek saņemts mazāks valsts atbalsts, mazāk iespējams piesaistīt arī citu finanšu.

Nīderlandes LT 2012.-2013. gadam izvirzījis sekojošus uzdevumus:

• Zināšanu un pieredzes apkopošana;
• Inovatīvu risinājumu meklēšanu finanšu piesaistes jomā;
• Attīstot līdzšinējo pozitīvo pieredzi, jāpalielina tīkla autoritāte un ietekme;
• Teritoriju attīstībā jāizmanto vietējās un reģionālās partnerības;

Nīderlandes LT pievērš lielu nozīmi komunikācijai ar sabiedrību. Šajā jomā tiek īstenotas sekojošas aktivitātes:

• Četras reizes gadā tiek izdots žurnāls 16 lappušu apjomā (pašlaik 1500 abonentu), kuru plānots paplašināt līdz 24 lapām;
• Tiek uzturēta un regulāri papildināta mājaslapa;
• Sešas reizes gadā tiek sagatavota un izsūtīta e-pasta avīze (pašlaik 1000 abonentu);
• NLT sagatavo publikācijas medijiem par dažādiem aktuāliem tematiem – jaunieši laukos, finansējums, atjaunojamā enerģijas izmantošana;
• Reģionos tiek rīkotas diskusijas, kurās pieaicināti valsts un vietējās varas pārstāvji. Piemēram, uz diskusiju par atjaunojamo enerģiju tika uzaicināti divi parlamenta deputāti;
• Izveidojusies tradīcija organizēt Lauku parlamentu – tas notiek reizi gadā Nīderlandes parlamenta ēkā, un pasākumā piedalās 6-10 parlamenta pārstāvji, kuri izsaka savu viedokli par lauku attīstību. Pasākumā piedalās vairāk nekā 300 dažādu lauku teritoriju un organizāciju pārstāvji;
• NLT veido videomateriālus par pieredzes braucieniem. 2011. gadā tika filmēti seši pieredzes braucieni, kuru rezultātā uzfilmētas 22 intervijas. Daļu videomateriālu veido paši tīkla darbinieki, bet lielāka apjoma darbiem piesaista arī speciālistus. Izveidots arī iknedēļas videoblogs;
• Nīderlandē aktīvi strādā ar sociālo mediju starpniecību. Lai gan tas prasa laiku, tas uzskatīts par ļoti svarīgu darbinieku pienākumu, jo tā nav vienvirziena, bet divvirzienu komunikācija (LinkedIn, Twitter, Youtube, Flicker, Facebook un Yammer konti);
• NLT sadarbojas ar kaimiņvalstu, lielākoties Vācijas VRG, brīvi runājot katrs savā valodā.

Somijas pieredze

Turpinājumā tika dots vārds Hansam Bergstromam no Somijas LT. Viņš izteica priekšlikumu izdot grāmatu par inovācijām lauku uzņēmējdarbības veicināšanai. Grāmata varētu sastāvēt no desmit rakstiem, kuriem vajadzētu analizēt un ilustrēt veiksmīgu jaunu ideju realizēšanas piemērus laukos, kā arī uzsvērt lauku attīstības programmu svarīgumu.

Somijas LT varētu uzņemties rakstu sagatavošanas koordinēšanu, Somijas zinātniskais institūts Rurlia nodrošinātu redakcijas pienākumu veikšanu. Citiem lauku tīkliem būtu jāorganizē rakstu tapšana un finansēšana no autoriem savās valstīs. Savukārt ELT būtu jāpalīdz aktivizēt citus tīklus piedalīties šajā procesā un konsultēt to.

Darbības plāns paredz 2012. gada novembrī izdot grāmatu, bet decembrī organizēt grāmatas iznākšanai veltītu semināru.

Francijas pieredze

Francijas LT pārstāvis Kristofs Bufē iepazīstināja ar tematiskās iniciatīvas Īsās pārtikas ķēdes aktualitātēm. Žurnāla Rural Review 2012. gada maija numurā paredzēts publicēt plašu rakstu par šo tēmu. Par nākamajiem soļiem tika atzīmēti: konkrētu iniciatīvas realizēšanas piemēru izpēte un statistikas apkopošana. Jāmeklē veiksmīgi un radoši piemēri, kuri saistīti ar LAP (Lauku attīstības programmu).

Eiropas Lauku tīkla aktualitātes

Donalds Akvilina (ELT) turpinājumā iepazīstināja ar tematiskās iniciatīvas Lauku finanses realizāciju, kuras vadošais partneris ir Zviedrijas LT. Iniciatīvas plāns paredz četras galvenās aktivitātes: alternatīvās finansēšanas piemēru apkopošanu; apmācības; kopīgas valodas veidošanu ar finansētājiem; izpratnes palielināšanu par lauku tīkla aktivitātēm ministrijās un finansētāju vidū.

Līdz šim sešas dalībvalstis iesniegušas 11 finansēšanas piemērus, tajā skaitā divus - Latvija.

Vēl šī gada decembrī plānots sagatavot ziņojumu par alternatīvo finanšu instrumentu izmantošanu dalībvalstīs. Šai tematiskajai iniciatīvai ir jāvelta liela nozīme tieši šobrīd, jo nākamo trīs, četru mēnešu laikā ziņojumā ietvertos secinājumus vēl var iekļaut nākamā plānošanas perioda instrumentos.

Marks Redmans (ELT) informēja par tematisko iniciatīvu – Lauku uzņēmējdarbības sociālie aspekti. Tās ietvaros sagatavota filma par jaunajiem zemniekiem, kurā iekļautas intervijas ar 12 lauksaimniekiem no astoņām valstīm, tajā skaitā arī diviem no Latvijas. Filmu būs iespējams noskatīties ELT mājaslapā.

Tā tika veidota ar mērķi, lai filmu noskatītos kopā ar citiem jaunajiem zemniekiem, rīkojot tikšanās un rosinot diskusijas. Pastāv ideja izveidot atsevišķu sadaļu ELT mājaslapā par lauku jaunatni un jaunajiem zemniekiem. Kā papildu iniciatīva tika ierosināta VRG projektu labo piemēru apkopošanu tieši lauku jaunatnes jomā.

Turpinājumā Robs Peters no DG Agri (Eiropas Komisijas Lauksaimniecības direktorāts) prezentēja idejas par nacionālo lauku tīklu nozīmi un attīstību laika posmā pēc 2013. gada.

Kopējās tendences: jāturpina uzturēt Eiropas Lauku tīkls (ENRD); jāveic divu specifisku tīklu aktivizēšana - EIP (European Innovation Partnership) un EEN (European Evaluation Network); jāpalielina nacionālo tīklu loma.

Par ELT galvenajiem mērķiem tiek izvirzīti: uzlabot LAP kvalitāti; palielināt lauku sabiedrības dalībnieku iesaistīšanos LAP ieviešanā; informēt plašāku sabiedrību.

EIP tīkla mērķis ir kā ar tiltu vienot zemniekus un zinātniekus, un šajā procesā liela nozīme būs nacionālajiem konsultāciju centriem.

EEN tīklā darbosies vērtētāji un eksperti, kuri palīdzēs uzraudzīt LAP ieviešanu.

Par nacionālo LT uzdevumiem tiek nosaukti: iesaistīt visu lauku teritoriju pārstāvjus LAP izstrādē; atbalstīt monitoringu; nodrošināt apmācības; sekmēt inovācijas lauksaimniecībā.

Nākamie uzdevumi lauku tīkliem šajā periodā ir: izvērtēt esošo darbības efektivitāti – tās pievienoto vērtību; sagatavoties ENRD II.

Anja Haijesa (ELT) informēja par pievienotās vērtības noteikšanu nacionālajos tīklos. Pašlaik ir izveidota mājaslapas sadaļa ar pašnovērtējuma rīkiem. Vairāk par šo tēmu diskusijas notiks Somijas LT organizētajā sanāksmē maijā.

Tika nolemts, ka nākamās ELT sanāksmes notiks februārī Grieķijā un 7.-9. maijā - Somijā.

Sanāksmes turpinājumā tika veidotas darba grupas ar mērķi identificēt LT aktivitāšu veiksmes stāstus un pētīt to ietekmi uz lauku teritoriju attīstību.

Darba grupu apspriežu rezultātā tika noteiktas piecas galvenās jomas, kurās LT var dot lielāko ieguldīju lauku attīstībā. Tās ir: pieredzes apmaiņa; darbības kapacitātes paaugstināšana (VRG, zemnieku organizācijas); komunikāciju instrumentu veidošana; dažādu lauksaimniecības un citu nozaru „spēlētāju" apvienošana kopējai sadarbībai; panākt efektīvāku informāciju starp ES un vietējām struktūrām.

Gūtās atziņas, secinājumi un pieredze, kuru noderīgi pārņemt Latvijā

• Pārņemt Nīderlandes LT pozitīvo pieredzi attiecībā uz:

Tematisko publikāciju izdošanu, piemēram – jaunieši, finanses, atjaunojamā enerģija. Publikācijas sasaistīt ar tematiskajām darba grupām;

Lauku parlamenta organizēšanu sadarbībā ar lauksaimnieku un lauku organizācijām, ZM, VARAM un Saeimu;

Plašāku videomateriālu veidošanu par VLT aktivitātēm, piemēram, pieredzes apmaiņas braucieniem;

Iesaistīties sociālajos tīklos.

• Turpināt līdzdarboties tematiskajā iniciatīvā Lauku finanses, nodrošinot ar papildu piemēriem no Latvijas un komentējot kopējā ziņojuma redakciju;
• Izmantot jaunizveidoto filmu par jaunajiem zemniekiem jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanas aktivitātēs.
• Apzināties nacionālā tīkla lomu nākamajā plānošanas periodā attiecībā uz inovāciju veicināšanu, uzsākot aktīvāku kontaktu veidošanu ar zinātniekiem un konsultantiem.
• Izmantot idejas un piemērus no ELT radītā pašnovērtējuma instrumenta, vērtējot īstenoto aktivitāšu pievienoto vērtību lauku attīstībā.

VIDEOFILMA PAR JAUNAJIEM LAUKSAIMNIEKIEM

Latvijas Valsts lauku tīkls (VLT) piedalījās Eiropas Lauku tīkla pasākumā Video par jauno lauksaimnieku. Videofilmas tika veidotas ar mērķi tās turpmāk izmantot kā uzskates materiālu ar mērķi: lai radītu priekšstatu par jauno lauksaimnieku dzīvi dažādās Eiropas valstīs; lai piesaistītu jauniešu uzmanību, parādot dažādās iespējas laukos; lai parādītu kopējo lauksaimniecības situāciju Eiropā un to, kā tieši jaunie lauksaimnieki attīstās un tiek galā ar izaicinājumiem un problēmsituācijām dažādās Eiropas valstīs.

Visu valstu iesūtītajiem video materiāliem bija jāatbilst vienotam formātam: intervija ar jauno lauksaimnieku (līdz 40 gadu vecs); video līdz trim minūtēm, vienots intervijas formāts - stāstījums par sevi, savu saimniecību konkrētas tēmas ietvaros, izmantojot savu pieredzi.

VLT veidotajos video stāstos piedalījās divi jaunie lauksaimnieki, kuri katrs pārstāv savu nozari un reģionu. Madara Stūrmane (21 gadu veca, Tukuma novads), kura nodarbojas ar puķu stādu un tomātu audzēšanu, stāstīja par izglītības nepieciešamību savā darbībā. Raitis Pastars (29 gadus vecs, Preiļu novads), kurš nodarbojas ar graudkopību un gaļas liellopu audzēšanu, stāstīja par savas lauksaimnieciskās darbības uzsākšanu.

Stāsta LLKC Lauku attīstības nodaļas speciāliste Liene Liniņa:

- Jāsaka liels paldies jauniešiem par atsaucību un drosmi piedalīties. Filmēšana bija kā jauns izaicinājums gan mums, gan viņiem, jo nelielā stāstā (trīs minūšu garumā) ir jāietver pēc iespējas vairāk informācijas gan par sevi, gan konkrēto tēmu, lai doma būtu viegli uztverama un video radītu pozitīvu iespaidu. Video stāsti jau tiek un arī turpmāk tiks izmantoti LLKC apmācībās kā praktiskie piemēri, kā arī labo prakšu piemēri VLT pasākumā Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanā.

Publicēšanai sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste