Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības zinātnisko organizāciju un universitāšu zinātnieki parakstījuši un ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačanam Čološam nosūtījuši kopīgu deklarāciju, kurā prasa pēc 2013. gada ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Baltijas valstu pētnieki iestājas par vienlīdzīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Deklarācijā Baltijas pētnieki pauž bažas par lauku teritoriju nākotni Baltijas valstīs.
Baltijas valstu pētnieki iestājas par vienlīdzīgu KLPLasīt tālāk... Pievienot komentāru
Baltijas valstu lauksaimnieki paraksta Saprašanās memorandu, lai apvienotos kopīgai cīņai par taisnīgiem tiešmaksājumiemValsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros šī gada 5. janvārī Siguldā notika Baltijas valstu lauksaimnieku NVO tikšanās, kurā tikās visas Latvijas un Igaunijas, kā arī trīs no četrām Lietuvas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas ir COPA/COGECA dalīborganizācijas. No Latvijas piedalījās COPA/COGECA dalīborganizāciju- Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija (LSA) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) – deleģētie pārstāvji. Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā sadarbība un kopīgi paveiktie darbi, kas saistīti ar Kopējās Lauksaimniecības Politikas reformu. Baltijas valstu pārstāvji dalījās pieredzē par pozitīviem un veiksmīgiem piemēriem, pārrunāja un analizēja turpmāko sadarbības modeli. Janvārī noslēdzās otrā Kopējās lauksaimniecības politikas apspriešana2011. gada janvārī noslēdzās otrais posms Eiropas Komisijas rīkotā apspriešana par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, kurā piedalījās arī Latvijas lauku iedzīvotāji. Apspriešanas laikā no 2010. gada 18. novembra līdz 2011. gada 24. janvārim Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts Lauku tīkls uzrunāja lauku iedzīvotājus – uzņēmējus, nevalstisko organizāciju, pašvaldību pārstāvjus visā Latvijā, diskutējot par kopējās lauksaimniecības nozīmi, būtību un nākotni tuvojoties 2020. gadam. Apspriešanas laikā iedzīvotāji tika uzrunāti individuāli un diskusijās, apkopojot vairāk kā 260 iedzīvotāju izteiktus viedokļus. Eiropas LEADER asociācijas lauku attīstībai (ELARD) viedoklis par Kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada
Eiropas LEADER asociācija lauku attīstībai (ELARD) ir starptautiska bezpeļņas organizācija, kuru 1999. gadā izveidoja Francijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas un Spānijas Nacionālie LEADER tīkli.
Šobrīd ELARD pārstāv vairāk nekā 450 vietējās rīcības grupas, kas darbojas LEADER, Kopienas iniciatīvas un/vai valsts lauku attīstības programmas ietvaros, un citās programmās vai iniciatīvās, kas nav tieši saistītas ar lauku attīstību (piemēram, INTERREG, EQUAL, URBAN u.c.).
Vairāk informācijas: http://www.elard.eu/ Latvija – ceturtā aktīvākā ES kopējās lauksaimniecības politikas apspriešanā11. jūnija naktī noslēdzas divus mēnešu ilgā sabiedrības aptauja par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014. gada 1. janvāra. Kopumā par to visā Eiropas Savienībā līdz 8. jūnijam izteikušies 5000 iedzīvotāju, starp tiem – 417 no Latvijas, kas aktivitātes ziņā ir visaugstākais rādītājs starp 27 dalībvalstīm. Ņemot vērā sabiedrības lielo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku, Eiropas Komisija KLP apspriešanu bija pagarinājusi līdz 11. jūnijam. Eiropas Komisijas aicināja arī Latvijas iedzīvotājus piedalīties lauku politikas veidošanā un izteikties, kādus laukus vēlas redzēt pēc 2013. gada. Latvijas Valsts Lauku tīkla apkopotais sabiedrības viedoklis par KLP pēc 2013. gadaLatvijas VLT mērķauditorija viedokļa apzināšanā bija lauku iedzīvotāji. Lai apzinātu viedokli tika izstrādāta anketa un ievietota VLT mājaslapā – to aizpildīja 264 respondenti, kā arī noorganizētas 48 diskusijas novados. Rezultātā savu viedokli pauda 954 Latvijas lauku iedzīvotāji. Lauku iedzīvotāju viedoklis par Kopējās lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada
Lauku iedzīvotāju viedokļu apzināšanai, tika izstrādāta anketa ar sešiem jautājumiem:
Lauku iedzīvotāju viedokļus par katru jautājumu var skatīt atsevišķi pielikumos. Zemnieku saeimas apkopotais sabiedrības viedoklis par KLP pēc 2013. gadaZemnieku saeima (ZSA) ir stiprākā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizācija. Šobrīd mūsu biedri ir 851 aktīvākie un mērķtiecīgākie Latvijas zemnieki no visām lauksaimniecības nozarēm. Organizācijas mērķis ir aizstāvēt biedru intereses, aktīvi iesaistoties likumdošanas veidošanas un pilnveidošanas procesos, veidot ilgtspējīgu uz attīstību orientētu lauksaimniecības politiku Latvijā un popularizēt lauksaimniecību kā vienu no Latvijas valsts prioritārajām nozarēm. Šobrīd ZSA ir 3. nozīmīgākā lobija organizācija Latvijā. Zemnieku saeima ir COPA/COGECA biedrs.
Zemnieku saeima dibināta 1999. gadā. Biedri ir produkciju ražojoši uzņēmumi, pārsvarā ģimenes saimniecības. Biedri saražo 54% no Latvijā izaudzētā rapša, 46% graudu, apsaimnieko ap 422 348 ha, nodarbina 3807 darbiniekus. Strauji aug biedru – lopkopēju skaits. Patlaban lopkopībā specializējušies jau 33% no biedriem. Aktīvi strādā ZSA mājaslapa www.zemniekusaeima.lv, kur publicējam aktuālu informāciju un galvenos darbus pie kuriem strādājam attiecīgajā nedēļā. |
|
|
















