Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros Latvijas Zemnieku Federācija (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija (LSA) organizēja starptautisku konferenci "Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības Politikas veidošanā", kas notika šī gada 6. - 7. oktobrī Siguldā. Konferencē piedalījās 83 dalībnieki no Bauskas, Jelgavas, Preiļiem, Krāslavas, Daugavpils, Aizkraukles, Limbažiem, Cēsīm, Siguldas, Rīgas un citiem Latvijas novadiem, kā arī no Lietuvas un Ungārijas, pārstāvot Eiropas Parlamentu, valsts institūcijas, 12 Latvijas nacionālās lauksaimnieku organizācijas, 8 reģionālās lauksaimnieku biedrības un zemnieku saimniecības.

Pārtikas sistēmas mūsdienās ir sašaurinātas līdz noteiktam industriālās lauksaimniecības modelim, ko kontrolē dažas transnacionālās korporācijas kopā ar nelielu apjomīgu mazumtirgotāju grupu. Šāds modelis izveidots, lai radītu peļņu, un tādēļ pilnībā nepilda savas funkcijas. Tā vietā, lai ražotu pārtiku, kas ir veselīga, pieejama patērētājiem un dod reālu labumu arī tās tiešajiem ražotājiem, industriālais modelis arvien vairāk koncentrējas uz izejvielu ražošanu, piemēram, biodegviela, lopbarība u.c. No vienas puses, tas ir radījis milzīgu lauku saimniecību skaita samazinājumu, un samazinās arī cilvēku skaits, kuriem šāda saimniekošana ir dzīvesveids un vienlaikus arī iztikas avots, bet, no otras puses, tas veicina veselībai kaitīga un nepilnvērtīga uztura patēriņa pieaugumu, kurā nav pietiekams augļu, dārzeņu un graudaugu saturs.

Tas tikai bija notikums Salacgrīvas novadā! Mēnesi iepriekš mums pajautāja, vai nezinām līdz 3 km rādiusā no Rīga-Tallina šosejas kādas vidēji lielas normālas saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Pat nenojautu, cik nopietna vizīte gaidāma mūsu puses zemniekiem, kas izrādījās interesanta, noderīga un laba.

Latvijā 30. aprīlī pirmo reizi ieradās Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs. „Vēlos iepazīties ar dalībvalstu lauksaimnieku reālo saimniekošanu, patieso situāciju, tālab arī esmu ieradies vizītē Latvijā. Un arī šīs saimniecības apmeklējums man ir pietiekami efektīvs veids, lai saprastu, kādas ir Latvijas lauksaimnieku kopējās problēmas. Un šeit tās es arī saskatu”, viņš sacīja.

Lai nodrošinātu garantētu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai 1957. gadā tika izstrādāti pamatprincipi kopējā tirgus izveidei un tos nosauca par kopējās lauksaimniecības politiku (turpmāk – KLP).

Ar Romas līgumu, kurā ir definēti KLP mērķi sešas dalībvalstis (Francija, Vācija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Luksemburga) nodibināja Eiropas ekonomisko kopienu un šis līgums stājās spēkā 1958. gada 1. janvārī.

Pielikumi:

Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrojums

484 Kb