|
Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības zinātnisko organizāciju un universitāšu zinātnieki parakstījuši un ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačanam Čološam nosūtījuši kopīgu deklarāciju, kurā prasa pēc 2013. gada ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
Baltijas valstu pētnieki iestājas par vienlīdzīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Deklarācijā Baltijas pētnieki pauž bažas par lauku teritoriju nākotni Baltijas valstīs.
Pētnieki norāda uz Baltijas valstu un ES valstu attīstības vēsturiskajām atšķirībām – to 50 gadu laikā, kad Baltijas valstis atradās PSRS sastāvā, lauksaimniecības zemes izmantošana Baltijas valstīs bija neefektīva un lauksaimniecības nozares attīstība galvenokārt balstījās uz gaļas un piena liellopu audzēšanu Sanktpēterburgas un Maskavas tirgum, citu Eiropas valstu lauksaimniecība strauji attīstījās, radot pārmērīgu piedāvājumu un nosakot dažādus ierobežojumus lauksaimnieciskajai ražošanai.
Jaunākie pētījumi par lauku attīstību Baltijas valstīs liecina, ka saistībā ar dalību ES un tās īstenoto Kopējās lauksaimniecības politiku, tikai daļa Baltijas valstu cerību ir īstenojušās. ES atbalsta maksājumu aprēķina metodes 2007. – 2013. gada periodam radīja nevienlīdzību ES dalībvalstu starpā – Baltijas valstu lauksaimnieki saņēma 2 – 4 reizes mazākus atbalsta maksājumus kā citas ES valstis. Pētnieki norāda, ka līdz šim izmantotās metodes pielietošana, aprēķinot atbalsta maksājumu sadalījumu arī 2014. – 2020. gada periodam, atkārtoti diskriminētu Baltijas valstis.
Pētījumu rezultāti un aprēķini liecina, ka tiešajiem atbalsta maksājumiem Baltijas valstu lauksaimniekiem ir jābūt 90% apmērā no ES vidējā maksājuma lieluma. Taisnīgas atbalsta sistēmas izveidošana nodrošinās vienlīdzīgākas un taisnīgākas attīstības iespējas Baltijas valstīm Eiropas Savienībā un ļaus veiksmīgāk pārvarēt Padomju režīma ekonomikas sekas.
Deklarācijas pilnu tekstu skatieties pielikumā.
|