Tas tikai bija notikums Salacgrīvas novadā! Mēnesi iepriekš mums pajautāja, vai nezinām līdz 3 km rādiusā no Rīga-Tallina šosejas kādas vidēji lielas normālas saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību. Pat nenojautu, cik nopietna vizīte gaidāma mūsu puses zemniekiem, kas izrādījās interesanta, noderīga un laba.

Latvijā 30. aprīlī pirmo reizi ieradās Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs. „Vēlos iepazīties ar dalībvalstu lauksaimnieku reālo saimniekošanu, patieso situāciju, tālab arī esmu ieradies vizītē Latvijā. Un arī šīs saimniecības apmeklējums man ir pietiekami efektīvs veids, lai saprastu, kādas ir Latvijas lauksaimnieku kopējās problēmas. Un šeit tās es arī saskatu”, viņš sacīja.

Pa ceļam uz Igauniju zemkopības ministra Jāņa Dūklava, lauksaimniecības pārstāvju un daudzu reportieru pavadībā D. Čološs Svētciemā apmeklēja Sandrim Eizenbergam piederošo z/s „Robežnieki”, kas nodarbojas ar piena lopkopību un apsaimnieko 350 hektāru zemes. Tajā ir 100 liellopi, to skaitā 50 slaucamas govis. Saimniecība ir piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības „Trikāta” biedrs, tā nesen ir iestājusies Vidzemes Agroekonomiskajā kooperatīvajā sabiedrībā. Saimniecība ir īstenojusi divus Eiropas Savienības projektus.

Būt kopā ar Sandri un viņa dzīvesbiedri Ievu Alpu-Eizenbergu, lauksaimniekiem tik atbildīgā brīdī bija ieradušies vēl citi zemnieki: Maija un Einārs Andersoni, liepupietes Kristīne Mauliņa un Sandra Auziņa.

Eiropas lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs, zemkopības ministrs un viņus pavadošā delegācija apskatīja fermu un ganāmpulku, nogaršoja „Robežniekos” slaukto pienu. Par fermā padarīto stāstīja gan bijusī saimniecības īpašniece (līdz 2002. gadam) Dzintra Eizenberga, gan tās tagadējie saimnieki Sandris un Ieva. Kopīgi ar komisāru zemnieki pārrunāja sev ļoti sāpīgu jautājumu par Eiropas Savienības tiešajiem platību maksājumiem, kas Latvijā ir viszemākie. Tas kavē mūsu lauksaimnieku konkurētspēju. Šobrīd lauksaimnieki ir ieinteresēti komisāra iecerētajā ES subsīdiju reformā. Komisārs vēlas izprast, ko no Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) gaida sabiedrība un kādi ir lauksaimnieku ierosinājumi. „Tas vairs nav apstrīdams ne ar kādiem argumentiem, ka pašreizējais nevienādais atbalsta apjoms starp dalībvalstīm ir netaisnīgs un diskriminējošs. Tagad mūsu zemniekiem nereti trūkst motivācijas turpmākajam darbam. Latvija šajā jautājumā vienmēr ir paudusi savu nelokāmu pozīciju – atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un apjomiem visās ES dalībvalstīs ir jābūt līdzvērtīgiem un adekvātiem atbilstoši ieguldītajam  darbam laukos”, sacīja zemkopības ministrs J. Dūklavs.

Tas arī bija galvenais šīs vizītes mērķis – parādīt Eiropas Savienības komisāram, cik nevienādā stāvoklī esam ar ES atbalsta likmēm, tādējādi nespējot konkurēt ar vecajām Eiropas valstīm. Patīkami, ka šoreiz Zemkopības ministrija apmeklējumam neizvēlējās ļoti modernu fermu, kur viss ir atbilstoši ES prasībām; tas tikai parādītu, ka mums viss ir kārtībā. Šoreiz komisāram bija izdevība paskatīties uz vidēja lieluma saimniecību, kurā strādā izglītoti un zinoši jaunieši, kam šobrīd ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja ražot konkurētspējīgu produkciju.

Šajā tikšanās reizē ES lauksaimniecības komisārs vēl nesniedza  atbildi par konkrētiem atbalsta nosacījumiem pēc 2013. gada, jo vēl nav uzklausīts arī pārējo dalībvalstu  viedoklis. Tomēr ir sākušās aktīvas diskusijas par šiem jautājumiem, un tā ir iespēja arī Latvijas lauksaimniekiem paust savu viedokli un argumentus, lai, reformu īstenojot, palielinātos lauksaimnieku konkurētspēja kopējā Eiropas Savienības tirgū. ES komisārs aicināja arī Latvijas lauksaimniekus izteikt savas domas un piedalīties publiskajās debatēs, kuras organizē Eiropas Komisija. Viņš informēja, ka līdz 3. jūnijam gaidīs dalībvalstu lauksaimnieku viedokļus, bet pēc tam informēs sabiedrību par šīs diskusijas rezultātiem. Iesniegtos priekšlikumus apkopos neatkarīga organizācija, kas 2010. gada 19. un 20. jūlijā īpašā konferencē sabiedrību un  Eiropas Komisiju informēs par Kopējās lauksaimniecības politikas apspriešanas rezultātiem. Eiropas Komisija priekšlikumus apkopos un sagatavos paziņojumu par KLP nākotni 2010. gada beigās.

Šis ir īstais brīdis, kad pašiem lauksaimniekiem vajadzētu aktīvi iesaistīties šajās diskusijās un paust savu viedokli, pierādot, ka arī Latvija var un grib, lai pastāv pašu zemē ražota produkcija. Mums pašiem ir jācīnās, lai mēs paši būtu saimnieki savā zemē!

Pēc sarunām un fermas apskates notika draudzīga fotografēšanās un sirsnīgas atvadas. Cerēsim, ka šī vizīte rosinās pozitīvas pārmaiņas!

Sandra Muskare, Salacgrīvas novada lauku speciāliste

Ilga Tiesnese, Salacgrīvas novada Informācijas nodaļas vadītāja