Paldies visiem, kas aktīvi iesaistījās parakstu vākšanas kampaņā, gan vācot parakstus, gan parakstoties arī pašiem, tādējādi atbalstot Baltijas lauksaimniekus kopējā cīņā par tiešmaksājumu līmeņa izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm. Maksājumu izlīdzināšana ir nepieciešama, lai palielinātu Baltijas lauksaimnieku konkurētspēju vienotajā tirgū, iedzīvotāji varētu iegādāties savā valstī ražotu pārtiku par zemākām cenām, lauksaimnieks varētu maksāt lielāku atalgojumu saimniecībā nodarbinātajiem strādniekiem un cilvēkiem nevajadzētu braukt prom no Latvijas, lai strādātu citu ES valstu saimniecībās par laukstrādniekiem.

Lai sekotu līdzi nozaru aktualitātēm Eiropas Savienības (ES) mērogā un paustu Latvijas viedokli par Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) nākamā plānošanas perioda izstrādātajām regulām, dažādu nozaru eksperti piedalās COPA/COGECA un Eiropas Komisijas rīkotajās darba grupās un semināros Briselē.

SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" (LLKC) 2011. gada jūlijā izveidoja ES (Eiropas Savienības) Lauksaimniecības un lauku attīstības lietu biroju sadarbībai ar Eiropas lauksaimnieku organizācijām. Tas darbojas Rīgā, Zemkopības ministrijas ēkā. Birojā strādā Nora Lapiņa un Viktorija Reine.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimniecības zinātnisko organizāciju un universitāšu zinātnieki parakstījuši un ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Dačanam Čološam nosūtījuši kopīgu deklarāciju, kurā prasa pēc 2013. gada ieviest taisnīgus tiešos maksājumus visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

Baltijas valstu pētnieki iestājas par vienlīdzīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Deklarācijā Baltijas pētnieki pauž bažas par lauku teritoriju nākotni Baltijas valstīs.

Pielikumi:

Baltijas valstu pētnieku deklarācija par taisnīgu KLP (angļu valodā)

910 Kb

Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros šī gada 5. janvārī Siguldā notika Baltijas valstu lauksaimnieku NVO tikšanās, kurā tikās visas Latvijas un Igaunijas, kā arī trīs no četrām Lietuvas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas ir COPA/COGECA dalīborganizācijas. No Latvijas piedalījās COPA/COGECA dalīborganizāciju- Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Zemnieku saeima (ZSA), Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija (LSA) un Latvijas Zemnieku federācija (LZF) – deleģētie pārstāvji.

Tikšanās laikā tika pārrunāta līdzšinējā sadarbība un kopīgi paveiktie darbi, kas saistīti ar Kopējās Lauksaimniecības Politikas reformu. Baltijas valstu pārstāvji dalījās pieredzē par pozitīviem un veiksmīgiem piemēriem, pārrunāja un analizēja turpmāko sadarbības modeli.

24.novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Jelgavā, norisināsies diskusiju cikls "Pārtikas drošība un Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotne: Eiropas Parlamenta skatījums". Pasākumu organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs, lai diskutētu par aktuālajiem jautājumiem pārtikas drošības jomā, kā arī Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības politiku pēc 2013. gada.

Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros Latvijas Zemnieku Federācija (LZF) un Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācija (LSA) organizēja starptautisku konferenci "Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības Kopējās Lauksaimniecības Politikas veidošanā", kas notika šī gada 6. - 7. oktobrī Siguldā. Konferencē piedalījās 83 dalībnieki no Bauskas, Jelgavas, Preiļiem, Krāslavas, Daugavpils, Aizkraukles, Limbažiem, Cēsīm, Siguldas, Rīgas un citiem Latvijas novadiem, kā arī no Lietuvas un Ungārijas, pārstāvot Eiropas Parlamentu, valsts institūcijas, 12 Latvijas nacionālās lauksaimnieku organizācijas, 8 reģionālās lauksaimnieku biedrības un zemnieku saimniecības.

Pārtikas sistēmas mūsdienās ir sašaurinātas līdz noteiktam industriālās lauksaimniecības modelim, ko kontrolē dažas transnacionālās korporācijas kopā ar nelielu apjomīgu mazumtirgotāju grupu. Šāds modelis izveidots, lai radītu peļņu, un tādēļ pilnībā nepilda savas funkcijas. Tā vietā, lai ražotu pārtiku, kas ir veselīga, pieejama patērētājiem un dod reālu labumu arī tās tiešajiem ražotājiem, industriālais modelis arvien vairāk koncentrējas uz izejvielu ražošanu, piemēram, biodegviela, lopbarība u.c. No vienas puses, tas ir radījis milzīgu lauku saimniecību skaita samazinājumu, un samazinās arī cilvēku skaits, kuriem šāda saimniekošana ir dzīvesveids un vienlaikus arī iztikas avots, bet, no otras puses, tas veicina veselībai kaitīga un nepilnvērtīga uztura patēriņa pieaugumu, kurā nav pietiekams augļu, dārzeņu un graudaugu saturs.

2011. gada janvārī noslēdzās otrais posms Eiropas Komisijas rīkotā apspriešana par kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2013. gada, kurā piedalījās arī Latvijas lauku iedzīvotāji.

Apspriešanas laikā no 2010. gada 18. novembra līdz 2011. gada 24. janvārim Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valsts Lauku tīkls uzrunāja lauku iedzīvotājus – uzņēmējus, nevalstisko organizāciju, pašvaldību pārstāvjus visā Latvijā, diskutējot par kopējās lauksaimniecības nozīmi, būtību un nākotni tuvojoties 2020. gadam. Apspriešanas laikā iedzīvotāji tika uzrunāti individuāli un diskusijās, apkopojot vairāk kā 260 iedzīvotāju izteiktus viedokļus.

Šobrīd ELARD pārstāv vairāk nekā 450 vietējās rīcības grupas, kas darbojas LEADER, Kopienas iniciatīvas un/vai valsts lauku attīstības programmas ietvaros, un citās programmās vai iniciatīvās, kas nav tieši saistītas ar lauku attīstību (piemēram, INTERREG, EQUAL, URBAN u.c.).

ELARD mērķis ir atbalstīt lauku attīstību saskaņā ar LEADER filozofiju, veicinot tā locekļu un partneru pieredzes apmaiņu, tīklošanos un sadarbību ar starptautisko projektu starpniecību.

Vairāk informācijas: http://www.elard.eu/

Pielikumi:

ELARD viedoklis par KLP pēc 2013. gada

642 Kb