Saskaņā ar Darba likumu (DL) darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu.

Ar darba līgumu katra no pusēm apņemas izpildīt noteiktas saistības:

• darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem;
• darba devējs uzņemas maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba līgumu sagatavo darba devējs. Lai līgumu varētu sagatavot, darbiniekam ir pienākums uzrādīt personu apliecinošu dokumentu (pasi). Sagatavojot darba līgumu tāda darba veikšanai, kuram nepieciešamas īpašas zināšanas vai prasmes, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai pretendents uzrāda dokumentus, kas apliecina viņa izglītību vai profesionālo sagatavotību.

Ja darbinieks attiecīgo uzņēmumu izvēlas par savu pamatdarba vietu (t.i., vēlas, lai tieši šajā darba vietā viņam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus), tad viņš iesniedz arī algas nodokļa grāmatiņu.

Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. Darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem.

Saskaņā ar DL 40. pantu darba līgumā norāda:

1. darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, darba devēja vārdu, uzvārdu (nosaukumu), reģistrācijas numuru un adresi;

2. darba tiesisko attiecību sākuma datumu; Darba tiesisko attiecību sākuma datums var atšķirties no darba līguma noslēgšnas datuma. Piemēram, darba līgums tiek noslēgts 2011. gada 29. augustā, bet darbinieks darbu sāk ar 2011. gada 1. septembri.

3. darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu (ja darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku); Jāņem vērā, ka Darba likums nosaka atsevišķus gadījumus, kad darba līgumu drīkst slēgt uz noteiktu laiku. Vispārējā gadījumā darba līgums ir noslēdzams uz nenoteiktu laiku.

Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, ar to saprotot:

• sezonas rakstura darbu (sezonas rakstura darbi ir noteikti ar MK 25.06.2002. noteikumiem Nr. 272 „Noteikumi par sezonas rakstura darbiem");
• darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu (darbi ir noteikti ar MK 06.08.2002. noteikumiem Nr. 353 „Noteikumi par darbiem jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku");
• promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks;
• gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts;
• noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu;
• neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
• bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;
• profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.

Ja ar kapitālsabiedrības (SIA, AS) valdes locekļiem tiek slēgts darba līgums, tad šāds līgums ir slēdzams uz noteiktu laiku.

Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma termiņš nevar būt ilgāks par trim gadiem. Termiņš, uz kādu noslēgts darba līgums, lai veiktu sezonas rakstura darbu, nevar būt ilgāks par 10 mēnešiem viena gada laikā.

4. darba vietu (ja darba pienākumu veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, to, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās);

5. darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu;

Ir svarīgi ievērot šo likuma normu un pievērst uzmanību tam, lai līgumā tiktu norādīts ne tikai amata nosaukums, bet arī kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram.

6. darba samaksas apmēru un izmaksas laiku;

Likums paredz, ka darba samaksa izmaksājama skaidrā naudā ne retāk kā divas reizes mēnesī. Ja darbinieks piekrīt, darba līgumā var noteikt, ka darba samaksa tiek izmaksāta vienu reizi mēnesī. Ja darbinieks piekrīt, tad darba līgumā puses var vienoties par darba samaksas izmaksu bezskaidrā naudā. Darba samaksas laiks ir jānorāda kā konkrēts kalendārā mēneša datums.

7. nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku;

8. ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu;

9. darba līguma uzteikuma termiņu;

10. uz darba koplīgumu, darba kārtības noteikumiem, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētā darba veikšanai. Ja pārbaudes noteikšana nav norādīta darba līgumā, tas uzskatāms par noslēgtu bez pārbaudes. Pārbaudes termiņš nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem.

Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja.

Darba devējam ir pienākums gādāt par darba līgumu noslēgšanu rakstveidā un veikt noslēgto darba līgumu uzskaiti. Darba likumā nav noteikts, kā uzņēmumā ir jāveic līgumu uzskaite, un tas nozīmē, ka katrs darba devējs var izveidot sev piemērotāko sistēmu. Loģiski būtu darba līgumus reģistrēt hronoloģiskā secībā. Reģistrā var norādīt līguma noslēgšanas datumu, līguma numuru, darbinieka vārdu, uzvārdu, amatu, darba līguma termiņu u.c. informāciju pēc darba devēja ieskatiem.

Sagatavoja LLKC Grāmatvedības un finansu nodaļas vadītāja Linda Puriņa

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr.80