| Pieņem noteikumus, kas skaidro likuma par PVN normu piemērošanu |
|
|
| Piektdiena, 07 Oktobris 2011 |
|
2011. gada 27. septembrī, Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos, kas paredz normu piemērošanas kārtību likumam par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai nodrošinātu vienotu izpratni par likuma normu piemērošanu un novērstu to dažādas interpretācijas iespējas.
Līdz ar grozījumiem noteikumi ir papildināti par punktiem, kas nosaka, kādu informāciju ir jāiegūst tiesu izpildītājam, lai noskaidrotu, vai mantas pārdošana izsolē ir apliekama ar PVN, un konstatētu, kāda ir ar PVN apliekamā vērtība. Šajos punktos tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs informāciju iegūst, izmantojot noteiktus informācijas avotus (publiskus reģistrus, uzskaites sistēmas u.tml.). Tā kā tiesu izpildītājam praksē ir sarežģīti objektīvi noskaidrot, vai nekustamais īpašums ir izmantots, ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav sniedzis informāciju, tad ar grozījumiem tiek noteikts, ka tiesu izpildītājs var uzskatīt, ka nekustamais īpašums ir izmantots, ja tiek iegūta šāda informācija:
Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības MK noteiktajā kārtībā izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām" ir apturēta personas saimnieciskā darbība.
Pēc VID ierosinājuma noteikumi ir papildināti arī ar normām, kas paredz iespēju atsevišķos gadījumos saīsināt izslēgšanas procedūru no apliekamo personu reģistra. Tādējādi grozījumi nosaka, kādos gadījumos personu izslēdz no apliekamo personu reģistra, nosūtot brīdinājumu, bet neveicot pārbaudi, un kādos – bez brīdinājuma nosūtīšanas un pārbaudes veikšanas. Šādu normu iekļaušana atļautu taupīt VID administratīvos resursus un sekmētu negodprātīgo komersantu iespējamo krāpniecisko darījumu veikšanas savlaicīgu ierobežošanu.
Tāpat līdz ar grozījumiem fiskālajam pārstāvim (apliekamajai personai, kura, pamatojoties uz noslēgto līgumu, pārstāv citas dalībvalsts apliekamo personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu un maksā PVN valsts budžetā) ir rasta iespēja apliecinājumā norādāmo iespējamā nodokļa parāda segšanai paredzamo apmēru samazināt par 50% vai saņemt atbrīvojumu no šā apliecinājuma iesniegšanas. Noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka kritērijus, atbilstoši kuriem fiskālajam pārstāvim var samazināt apliecinājumā norādāmā iespējamā PVN parāda segšanai paredzamo apmēru, kā arī ar punktu, kas nosaka gadījumus, kuros šis apliecinājums nav jāiesniedz.
Grozījumi paredz arī papildu punktus noteikumos, kas nosaka, ka priekšnodoklis par saņemtajiem pakalpojumiem, par kuriem PVN valsts budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemti pakalpojumi un saņemts PVN rēķins, vai par šiem pakalpojumiem veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu. Tāpat arī nosaka, ka priekšnodoklis par precēm, kas iegādātas saskaņā ar likumu, atskaitāms tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad ir saņemtas preces un saņemts PVN rēķins, vai par šīm precēm veikta samaksa avansā saskaņā ar rēķinu.
Noteikumu projektā precizēts, ka apliekamā persona, kura 10 gadu laikā pēc nekustamā īpašuma iegādes vai nodošanas ekspluatācijā pārdod nekustamo īpašumu vai tā daļu, izbeidz priekšnodokļa korekcijas veikšanu par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu ar nākamo taksācijas gadu pēc tā gada, kurā noformēts pirkuma līgums. Savukārt citā punktā noteikts, ka taksācijas gadā, kurā noformēts pirkuma līgums, apliekamā persona veic priekšnodokļa korekciju par pārdoto nekustamo īpašumu vai nekustamā īpašuma daļu proporcionāli mēnešu skaitam no taksācijas gada sākuma līdz pirkuma līguma noformēšanas mēnesim.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums īpaši attiecināms uz šādām personu grupām:
Detalizētu noteikumu projektu skatīt grozījumos MK 2006. gada 14. novembra noteikumos Nr. 933 „Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība".
Finanšu un Labklājības ministrijas informācija Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr.79 |












