2011. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par grāmatvedību". Grozījumi ir publicēti 2011. gada 27. aprīļa „Latvijas Vēstnesī" un galvenokārt nosaka izmaiņas attiecībā uz attaisnojuma dokumentu noformēšanu.

Likuma „Par grāmatvedību" 7. pants nosaka, ka attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šādi rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu:

• dokumenta autora nosaukums (firma), bet ja dokumenta autors ir fiziska persona, – vārds un uzvārds;
• dokumenta autora reģistrācijas numurs (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē), bet, ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – personas kods (ja personai tāds piešķirts);
• ārējam attaisnojuma dokumentam – arī juridiskā adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adrese (ja dokumenta autors saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja dokumenta autors ir fiziskā persona, – arī personas norādītā adrese vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adrese;
• dokumenta veida nosaukums;
• dokumenta datums;
• dokumenta reģistrācijas numurs;
• paraksts (izņemot likuma 7.1 pantā minētos gadījumus);
• atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem – arī citi tiesību aktos noteiktie obligātie dokumenta rekvizīti;
• saimnieciskā darījuma dalībnieki, norādot katra saimnieciskā darījuma dalībnieka nosaukumu (firmu), reģistrācijas numuru (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē), juridisko adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu jāreģistrē) vai adresi (ja saimnieciskā darījuma dalībnieks saskaņā ar likumu nav jāreģistrē), bet ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziskā persona, – norādot vārdu un uzvārdu, personas kodu (ja personai tāds piešķirts), personas norādīto adresi vai, ja tāda nav norādīta, deklarētās dzīvesvietas adresi;
• saimnieciskā darījuma apraksts, pamatojums un mērītāji (daudzumi, summas), bet tiesību aktos noteiktajos gadījumos – arī cita informācija par saimniecisko darījumu.

Likums arī precizē, ko saprot ar terminu „ārējs attaisnojuma dokuments". Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam. Visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

Attiecībā uz dokumentu parakstīšanu likums nosaka: ja attaisnojuma dokuments ir papīra formā, šajā dokumentā rekvizīts „paraksts" ir noformējams, ievērojot Dokumentu juridiskā spēka likuma prasības, bet elektroniskajā attaisnojuma dokumentā rekvizīts „paraksts" noformējams, ievērojot Elektronisko dokumentu likuma prasības.

Likums ir papildināts ar jaunu 7.1 pantu, kas skaidro vairākus jautājumus saistībā ar dokumentu parakstiem. Saskaņā ar šī panta normām par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kuru cits uzņēmums izsniedz uzņēmumam – preces vai pakalpojuma saņēmējam – samaksāšanai, ja tas nesatur rekvizītu „paraksts", bet šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību pamato cits ārējs dokuments, kam ir juridisks spēks Dokumentu juridiskā spēka likuma izpratnē (ja šo nosacījumu nevar izpildīt, tad likums paredz dokumentu uzskatīt par ārēju attaisnojuma dokumentu arī tad, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā).

Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī dokuments, kurš nesatur rekvizītu „paraksts" un kuru pēc uzņēmuma – maksājuma pakalpojuma izmantotāja – pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē) par to, ka uzņēmuma – maksājuma pakalpojuma izmantotāja – maksājuma rīkojums (uzdevums) ir izpildīts, ja šajā dokumentā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma – maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arī neapliecināts uzņēmuma – maksājuma pakalpojuma izmantotāja – konta izraksts, kuru pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), ja šajā izrakstā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (uzņēmuma – maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā.

Ar grozījumiem ir precizēts gada pārskatu glabāšanas laiks – turpmāk tie ir glabājami līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ja uzņēmums tiek reorganizēts vai tā darbība tiek izbeigta, turpmāko uzņēmuma arhīva glabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija (likvidators) vai uzņēmuma vadītājs, saskaņojot to ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

Publikācija no informatīvā izdevuma "Lauku Lapa" Nr.74