COPA-COGECA, CEMA, ESA un ECPFE kopīgi organizētā darba grupa norisājās 25. septembrī Briselē, kurā Latviju pārstāvēja Agnese Hauka.
Produktivitātes paaugstināšana ir pamats lauksaimniecības konkurētspējas palielināšanai un tās devumam kopējā ekonomikā un nodarbinātībā, tādēļ risināt produktivitātes kāpuma problēmas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem ES nākamajā plānošanas periodā.
Par izaugsmes iespējām un nozares produktivitāti septembra beigās sprieda COPA-COGECA darba grupa, kurā no Latvijas piedalījās Latvijas Zemnieku federācijas eksperte Agnese Hauka.
Darba grupas sēdē Eiropas sēklu asociācijas (ESA) ģenerālsekretārs Garlihs Essens uzsvēra, ka, spriežot par lauksaimniecību, daudz tiek runāts par videi draudzīgu saimniekošanu, dzīvnieku labturības prasībām un citiem jautājumiem, bet par lauksaimniecības produktivitāti un ilgtspēju Eiropā nākošā KLP plānošanas periodā no 2014. – 2020. gadam tiek runāts maz. Viņaprāt, jāveido aktīvāka sadarbība ar Eiropas sabiedrību par lauksaimniecības jautājumiem, jo jaunā paaudze arvien mazāk izprot lauksaimniecības specifiku un nozīmi.
ES Lauksaimniecības ģenerālidrektorāta analītiķis Tasos Haniotis norādīja, ka ekonomistu analīzes apliecina – pasaules attīstītajās valstīs produktivitātes izaugsme samazinās un krietni lielāks izaugsmes potenciāls ir attīstības valstīm. Globālajos tirgos samazinās pieprasījums pēc gaļas, palielinās pieprasījums pēc augu eļļas, saglabājas un nedaudz palielinās pieprasījums pēc graudiem, bet strauji aug pieprasījums pēc piena. Neskatoties uz lauksaimniecības politikas centieniem subsidēt nozari, globāli pārtikas cenas ir divas līdz trīs reizes augstākas, nekā pirms 10 gadiem. Analītiķis uzsver, ka ASV lauksaimniecības produkcija ir konkurētspējīgāka nekā ES ražotā, jo ASV enerģijas cenas ir 2,5 reizes zemāka nekā ES. Saimniecību skaits ES turpina samazināties par 3,7% gadā – tās kļūst lielākas platības un ekonomiskā lieluma ziņā. Vērtējot ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), analītiķis norāda, ka tajā ir pretrunas: pastāv tendence saimniecībām kļūt arvien lielākām, tomēr demogrāfiskie rādītāji liecina par problēmām saistībā ar jaunās paaudzes vēlmi un iespējām pārņemt un atjaunot saimniekošanu. Ir ļoti atšķirīgs saimniecību lielums dažādos ES reģionos un arī to produktivitāte ir atšķirīga. Darbaspēka samazināšanās lauksaimniecībā nerisina darbaspēka trūkumu lauku reģionos.
OECD Tirdzniecības un lauksaimniecības departamenta pārstāve Katrīna Moredu uzsvēra – lai vairotu produktivitāti, nepietiek ar zemes platību palielināšanu (zeme lielākoties jau ir apgūta), bet ir jāveicina inovācijas, jāoptimizē izmaksas un jāveic citas darbības.
Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju asociācijas pārstāvis Euros Džones aizrādīja – kamēr pasaules valstis palielina finansējumu zinātnei un pētījumiem augu aizsardzības jomā, ES pēdējos 10 gados finansējums ir samazinājies par 15%, reālā dzīvē – pat par 30%. E.Džones norādīja, ka pastāv būtiski šķēršļi inovāciju apstiprināšanas procesos un ieviesti jauni ierobežojumi regulās. Speciālists jautā – vai KLP patiesais mērķis ir sekmēt inovācijas? Viņš atgādina, ka ES ir 170 miljoni ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) un 28 milj. ha tā sauktais LIZ imports (citu valstu zemes izmantošana ES lauksaimniecības produkcijas ražošanai). Nelauksaimniecības zemes ES ir 267 milj.ha. Lai efektīvi izmantotu šīs zemes, ir nepieciešama inovāciju ieviešana reālajā dzībvē.
Daudzi runātāji uzsvēra, ka inovācijas un produktivitātes veicināšana ir pamats, lai uzlabotu lauksaimnieku ienākumus un motivētu darbam nozarē pievērsties arī jauno paaudzi.
Būtisks bija OECD eksperta Gerija Mehona ziņoums par darbaspēka produktivitāti, kurā viņš uzsvēra ļoti atšķirīgos ienākumus no lauksaimniecības dažādās ES dalībvalstīs. Visaugstākie ienākumi sektorā strādājošajiem ir Dānijā, Somijā, savukārt viszemākie – Rumānijā. No Baltijas valstīm vislabākie ienākumi sektorā nodarbinātajiem ir Igaunijā, bet Latvijā – viszemākie ienākumi. Secinājums – valstīs, kur ir liels skaits mazu saimniecību, ražošanā tiek izmantot lielāks darba spēka ieguldījums un vienlaikus ir mazāki ienākumi uz vienu nodarbināto.
Darba grupas eksperte A.Hauka, izvērtējot runāto, secina, ka Latvijas lauksaimniekiem kopīgi ar Zemkopības ministrijas pārstāvjiem būtu nepieciešams izstrādāt mērķtiecīgu, loģisku un vienlaicīgi ambiciozu ilgtermiņa lauksaimniecības nozares attīstības stratēģiju, izvērtējot valsts lauksaimniecības nozares konkurējošās priekšrocības ES un globālā mērogā. Lai ES KLP ir rīks Latvijas mērķu sasniegšanai, nevis Latvija – rīks ES mērķu sasniegšanai.
Pēc COPA-COGECA ekspertu darba atskaitēm informāciju publicēšanai sagatavoja
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja
Iveta Tomsone
Vairāk par darba grupā diskutēto lasiet Agneses Haukas atskaitē.
Informācijai:
CEMA - Eiropas lauksaimniecības tehnikas industrijas pārstāvji;
ESA - Eiropas sēklu asociācija;
ECPFE - European Crop Protection un Fertilizers Europe - Eiropas mēslošanas līdzekļu ražotāju
asociācija;
Pievienot komentāru