Lauku tīkls

Lauku tīkla pasākumi

Kopējā lauksaimniecības politika

Nozares

Tīkla informācija

Autorizācija

           | 

Sadarbības partneri

Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Reklāmkarogs
Skaidu brikešu, granulu un kokogļu ražošana un realizācija Latgalē Drukāt E-pasts:
Pirmdiena, 19 Decembris 2011

SIA ,,Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” Madonas nodaļa sadarbībā ar Meža īpašnieku apvienību „Madona” 2011. gada 2. decembrī Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros organizēja pieredzes apmaiņas braucienu ,,Skaidu brikešu, granulu un kokogļu ražošana un realizācija” uz Krāslavas novadu, lai apskatītu skaidu brikešu, granulu un kokogļu ražošanu un realizācijas iespējas. Maršruts tika izvēlēts, ņemot vērā potenciālo dalībnieku intereses un ar mērķi apskatīt un iepazīt maksimāli daudz un dažādu ražošanas objektu. Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija rast vietējo izejvielu ekonomisko pamatojumu.

Braucienā piedalījās 36 dalībnieki no Meža īpašnieku apvienības „Madona”, kā arī Madonas, Varakļānu, Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Gulbenes novada mežu īpašnieki.


SIA „Latgran” nodarbojas ar industriālo biomasas granulu ražošanu un realizāciju galvenokārt eksportam. Iepazīšanās ar SIA „Latgran” Krāslavas ražotnes darbību un produkcijas veidiem, to tirgus iespējām. SIA „Latgran” Krāslavas ražotnes menedžeris Mārtiņš Zvejnieks iepazīstināja ar ražošanas procesu, izejvielu daudzveidību un produkcijas realizācijas iespējām. Uzņēmums dibināts 2004. gada 31. martā Jaunjelgavā un ir viens no vadošajiem granulu ražotājiem Eiropā. Tas nodarbojas ar industriālo biomasas granulu ražošanu un realizāciju galvenokārt eksportam. Latvijā tapušās granulas izmanto elektrības ražošanai lielajās spēkstacijās un siltuma un elektrības ražošanai koģenerācijas stacijās Zviedrijā un Dānijā. Uzņēmums aktīvi strādā pie tirgus segmenta paplašināšanas.
SIA „Latgran”   produkts ir ražošanas procesā no zāģu skaidām vai citiem mežistrādes atlikumiem iegūtas granulas, izejmateriālus saspiežot zem liela spiediena. Ražošanā netiek izmantota līme vai citas saistvielas. Tāpēc ražotais produkts ir videi draudzīgs kurināmais, kas nesatur ķīmiskas piedevas. Kā augsti standartizētam un augsta blīvuma pakāpes kurināmajam, granulām ir raksturīgs līdz trīs reizes augstāks enerģijas daudzums uz masas vienību nekā malkai un šķeldai. Turklāt tām ir labvēlīgāka tilpuma un masas attiecība. Granulu apkure ir vieglāk automatizējama, sasniedzot gandrīz identisku komforta līmeni gāzes apkurei.
Līdz šim SIA „Latgran” bija divas biomasas granulu rūpnīcas: Jaunjelgavā un Jēkabpils rajona Kūku pagastā. Kopējais rūpnīcu saražotās produkcijas daudzums bija 230 tūkst. tonnu granulu gadā. Bet Krāslavas novadā tika uzbūvēta SIA „Latgran” trešā  granulu ražošanas rūpnīca, kas palielinās ražošanas apjomus līdz 380 tūkstošiem tonnām gadā.

Krāslavas ražotne darbību uzsāka 2011. gada oktobrī. Tā ir uzņēmuma trešā rūpnīca, kuras projektēšanas un celtniecības procesā ir apkopota līdz šim gūtā pieredze un zināšanas. Plānotā ražošanas jauda  - 150 tūkst. tonnas gadā. Krāslavas ražotne atrodas dzelzceļa pievada tuvumā, kas pavērs iespēju biomasas granulas transportēt uz ostu dzelzceļa vagonos. Izejvielu plānots piegādāt galvenokārt ar autotransportu. Rūpnīcā plānots nodarbināt 30 darbinieku, nodrošinot ražošanas procesu 24 stundas diennaktī. Kaut gan pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki pārliecinājās, ka patreiz Krāslavas ražotnē strādā 3 darbinieki, jo viss ir automatizēts. Viens darbinieks sēž pie monitora - pārredz un kontrolē, vada visu ražošanas procesu ražotnē.

SIA „Latgran”  ražotā produkcija ir videi draudzīgs biokurināmais un, rūpējoties par vides aizsardzību, ir svarīga izejmateriālu izcelsme un dabas resursu tālredzīga apsaimniekošana. Uzņēmuma saņemtais FSC sertifikāts apliecina, ka tas  sadarbojas tikai ar piegādātājiem, kuri nodrošina sociāli atbildīgu, videi draudzīgu un ilgspējīgu mežu apsaimniekošanas politiku un var būt pārliecināti par likumīgu koksnes izejmateriālu izcelsmi.


Otrais ražošanas objekts, kuru apmeklējām, bija Krāslavas linu rūpnīca, kur darbojas  SIA „Zalers”. Īpašnieks  Sergejs Zakrevskis pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus iepazīstināja ar šķiedras kaņepju pārstrādi un vietējo resursu izmantošanas dažādošanu. Notika Krāslavas linu rūpnīcas apmeklējums, izveidotās kaņepju pārstrādes ražotnes apmeklējums. Iepazināmies ar industriālo kaņepju, linu audzēšanas iespējām, pārstrādi un realizācijas iespējām. Uzzinājām par kaņepju šķiedras patreizējo pielietojumu.

SIA „Zalers” īpašnieks cer , ka Latgales ainavai tradicionālo zilo linu tīrumu vietā jau drīzumā līgosies zaļi kaņepju lauki ar brūnām ziedu vālītēm. Krāslavas rajona zemnieki ir pievērsušies šķiedras kaņepju audzēšanai un cer ar katru gadu platības palielināt. Krāslavas linu rūpnīcas direktors un zemnieku saimniecības īpašnieks Sergejs Zakrevskis uzskata, ka šim lauksaimniecības veidam būs liela nākotne, jo kaņepju šķiedra pasaulē ir pieprasīta, turklāt to pārstrādē faktiski nav atkritumu.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki aktīvi iesaistījās debatēs par linkopības vēsturi Latvijā. S. Zakrevskis dalījās savās pārdomās- 2007. gadā linkopībai no valsts tika piešķirts pēdējais atbalsta maksājums par iesētajām platībām. Samazinājās arī linu šķiedras noiets. Krāslavas rajona zemnieki vairs nesēja linus, bet pievērsās labības un rapša audzēšanai. SIA „Zalers" īpašnieks, lai nodrošinātu linu pārstrādes rūpnīcas darbību, meklēja jaunus risinājumus tehnisko kultūru audzēšanai. Sergejs Zakrevskis stāsta: „2007. gadā krāslavieši brauca pieredzes apmaiņas braucienā un apskatīja rūpnīcu Vācijā, kurā tiek pārstrādātas kaņepes. Pārsteigums bijis par to, ka pārstrādes rezultātā faktiski nav nekādu atkritumu. Radušies putekļi tiek presēti nelielās briketēs kurināmajam, spaļus izmanto pakaišiem zirgu un kažokzvēru fermās. Tad 2008. gadā krāslavieši devušies pieredzes apmaiņas braucienā un jaunu kontaktu dibināšanas nolūkā uz Angliju, Poliju un Čehiju, kur redzējuši, kā no kaņepju šķiedrām ražo siltumizolācijas materiālus, ar ko tiek siltinātas mājas." Iedvesmojies no redzētā, SIA „Zalers" iesējis šķiedras kaņepes piecu hektāru platībā- izaudzēto šķiedru veiksmīgi izdevies pārstrādāt savā rūpnīcā ar linu pārstrādes iekārtām. Izrādījās, ka pārstrādes procesā spaļi labi atdalās no šķiedras. Sadarbības partneri Francijā palīdzējuši realizēt šķiedru tālākai pārstrādei papīra ražošanai. Savukārt spaļi tika sadedzināti krāsnīs. Tika domāts par briketētāja iegādi spaļu un putekļu briketēšanai. Tad S. Zakrevskis riskējis paņemt bankā kredītu un palielināt kaņepju sējumu platību līdz 87 hektāriem. Tikušas  iesētas Polijā izaudzēta  šķirne šķiedras ieguvei. Produkciju plānots realizēt Francijā un Čehijā. SIA „Zalers" ir lielākais kaņepju audzētājs Krāslavas novadā. S. Zakrevskis ir kļuvis par īstu kaņepju audzēšanas entuziastu un var aizgūtnēm stāstīt par šī kultūrauga priekšrocībām. Kaņepe ir pieticīga, augsnes ziņā nav izvēlīga, tai nav dabisko kaitēkļu, tā pati uzlabo augsnes struktūru un ar savu biomasu nomāc nezāles. Sējumā vispār nav nezāļu, kaut arī tas nav miglots ne ar kādiem preparātiem: kaņepju lapas aug stāviem un ir pietiekami lielas, lai aizēnotu citus augus. Tās ir ātraudzīgas (+20 oC temperatūra), diennaktī izaug par 5 cm. Sezonā no viena hektāra iespējams novākt 7–12 tonnu stublāju. Kaņepe ir izturīgs augs, tās pamat­sakne var sasniegt pat divus metrus, bet sānu saknes aug 30 cm dziļumā un ļoti labi uzirdina augsni. Kaņepes aug ļoti strauji un ņem no zemes daudz barības. Taču tas nenozī­mē, ka zeme tiek noplicināta. Pēc kaņepēm labi aug graudaugi, rapsis. Pir­majā gadā pēc kultūraugu nomai­ņas ik pēc kādiem desmit metriem var atrast pa palikušai kaņepei.  

Kaņepe ir ļoti ātraudzīga kultūra, sezonas laikā augs var izstiepties pat 5 m augstumā, stublājs var būt pat 4 cm diametrā. Jo retāk kaņepes aug, jo resnāki stublāji un vairāk spaļu. Tāpēc kaņepes ir jāsēj sabiezinātā sējumā, lai iznākumā būtu tievāki stublāji-vairāk šķiedras iznākuma, lielāka atdeve no hektāra.

Kaņepju sēklas ir dārgas – 3 eiro/kg un vairāk, vienam hektā­ram vajag aptuveni 50 la­tus.  Lai varētu gūt peļņu un teikt, ka kaņepju audzēšana ir rentabls un pastāvīgs ienākumu avots, Latvijā ar kaņepēm būtu jāapsēj vismaz 1000 ha zemes.

Kaņepju audzēšana un novākšana neprasa roku darbaspēku, nopļautās kaņepes var pat ziemā atstāt uz lauka un savākt pavasarī, jo tās klimatisko apstākļu ietekmē nebojājas. No kaņepju pelavām gatavotās briketes labi saglabājas un nepiesūcas ar mitrumu
Sergejs Zakrevskis uzskata, ka šo tehnisko kultūraugu izaudzēšanai būs liela nākotne, jo kaņepju šķiedra pasaulē ir pieprasīta, turklāt to pārstrādes procesā faktiski nav atkritumu.

 Šobrīd visvairāk kaņepju šķied­ras pasaulē izmanto papīr­rūp­nie­­cībai, galvenokārt cigarešu pa­­pī­ram un naudas zīmēm, gal­venās šķiedras pircējvalstis ir Vā­cija un Francija, kur to izmanto arī autobūvē, būvmateriālu ražo­šanā. Latvijā šīs kultūras audzēšanai ir sena un bagāta vēsture, bet mūsdienu prasībām atbilstoša tehnoloģija un pārstrāde ir sākumstadijā, par šīs nozares plusiem un mīnusiem runāt pāragri. Arī S. Zakrevskis sa­­­ka, ka šā gada ražas pārstrāde un realizācija parādīs, cik tas būs izdevīgi.

Tas, vai Latvijas zemnieki iein­teresēsies par kaņepju audzē­šanu, ir atkarīgs gan no finansēm, gan no katra zemnieka vēlēšanās un drosmes uzsākt ko jaunu.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki atcerējās arī TV rādītos sižetus par Latvijas kaņepju audzēšanas vēsturi un vienu no tiem minēja-Rīgā 2006.gadā viesojās Lielbritānijas karaliene Elizabete II, savā runā Melngalvju namā viņa teica arī šādus vārdus: "Pirms gada šajā laikā Lielbritānija svinēja divsimto gadskārtu kopš Karaliskās kara flotes uzvaras Trafalgaras kaujā, kas varbūt bijusi viena no pašām izšķirīgākajām kaujām mūsu nācijas vēsturē. Britu kuģus tajā laikā pret ūdens iedarbību aizsargāja ar Rīgas darvu, aptakelēja ar Rīgas kaņepāju tauvām un mastus tiem būvēja no Rīgas priedēm." Ir patīkami ko tādu uzklausīt un vērts aizdomāties.

S. Zakrevskis stāsta: „Eiropā kaņepes sāk izmantot durvju un flīžu ražošanai: flīzēm vidū liek spaļus, var tos jaukt betonā. Siltināt ēkas varētu nevis ar ievesto akmens vati vai līdzīgiem materiāliem, bet ar Latvijas dabiskajām izejvielām. No kaņepju šķiedras veido mākslīgās matu bizes, armijā ar kaņepju šķiedru tīra ieročus, izplatīta ir kaņepju filca ražošana. Virves, aukliņas, tauvas, materiāli logu aizdrīvēšanai, somas, pēdiņas kurpēm un zābakiem, aizkari, lopkopības pakaiši - iespēju ir ļoti daudz. Var ražot standarta celtniecības izolācijas materiālus, presētas plātnes. Par kaņepēm maksā labi. Kaņepju šķiedras cena Eiropā svārstās no 250 līdz 600 eiro tonnā. Spaļu cena ir 120-600 eiro, atkarībā no tīrības pakāpes. Raža ir aptuveni divas tonnas šķiedras no hektāra un četras tonnas spaļu no hektāra, ar nosacījumu, ka var iegūt sešas līdz astoņas tonnas stiebru no hektāra.

SIA „Zalers” īpašnieks  Sergejs Zakrevskis pieredzes apmaiņas dalībniekiem bija sarīkojis kaņepju eļļas un linu eļļas degustāciju- rupjmaize tika mērcēta eļļā un nobaudīta. Madoniešiem ļoti garšoja un visi salīdzināja kaņepju un linu eļļas garšas īpašības. Maizīte ātri vien pazuda kārajās mutēs. Bija iespēja arī iegādāties kaņepju un linu eļļu un aizvest mājiniekiem garšošanai.


Trešais objekts ko apmeklējām – Ozolu audzes apskate. Jānis Bogdāns, Ozolu audzes īpašnieks, pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus iepazīstināja ar ozolu stādu audzēšanas saimniecības darbības un attīstības virzieniem  Izvaltas pagastā, Krāslavas novadā .

Jānis Bogdāns pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekus veda rādīt savu kokaudzētavu. Saimniecība mūs visus pārsteidza ar stādu daudzveidību, prasmi apieties ar katru koku sugu, ar izdomu un paveikto darbu. Uzreiz var redzēt, ka Jāņa Bogdāna ģimene domā par ļoti smagas nozares attīstību. Darba ir ļoti daudz, bet atdeve ir tikai pēc daudziem gadiem.

Sīkāk apskatījām ozolu audzēšanas pamatprincipus saimniecībā. Saimnieks pāstāstīja kā tiek iegūti kvalitatīvi stādi . Jānis Bogdāns  kopā ar domubiedriem ozolzīles vāc no pašiem raženākajiem, veselīgākajiem ozoliem. Tiek noskatīti ozoli, bet vienīgi savākt zīles vajag paspēt pirms mežacūku un citu meža zvēru mielošanās pie izraudzītajiem ozoliem. Kad zīles vajadzīgajā daudzumā savāktas- notiek sēšanas darbi. Zīles sēj rudenī tādās kā kartupeļu vagās. Atkal ir jācīnās ar mežazvēru postījumiem, jo citreiz iznāk tā, ka no vienas puses lauku sēj, bet no otras jau mežacūkas mielojas. Pavasarī skatās, kas dīgst un uzmanīgi jāsargā stādījumi no nezālēm. Ozols ir koku suga, kurai raksturīga ir izteikta mietsakne. Šī iemesla dēļ, audzējot ozola stādmateriālu, pastiprināta uzmanību pievēršama stādu virszemes daļas un sakņu attīstībai, veidojot kompaktu sakņu sistēmu, kura būtu piemērota kociņu pārstādīšanai un nodrošinātu to strauju augšanu jau pirmajā sezonā pēc iestādīšanas paliekošā vietā. Jānis Bogdāns dalījās savā pieredzē kā viņš „Ozolstādus skolo”. Viengadīgos sējeņus pārstāda 20-25 cm attālumā, atstarpe starp rindām 70-80 cm. Tad divus gadus kopj stādījumus un trešā gadā vēlreiz pārstāda ozolstādu, lai veidotos kompakta sakne. Šādus stādus iegādājas tie, kuri jau grib stādīt ātri augošus, ar stipru sakņu sistēmu esošus kokus pilsētā vai apstādījumos. Cena, protams, arī atbilstoša stāda izmēram.

Stādus no „Ozolu audzes” iegādājas aleju, stādījumu atjaunošanai arī pašvaldības, biedrības, iniciatīvas grupas- dažādu projektu ietvaros. Sanāk, ka pašvaldības atbalsta vietējo uzņēmēju un stādi nav jāved no tālienes. Jāņa Bogdāna saimniecība arī ziedo  stādus dažādiem projektiem, mazpulcēnu, skolu, labdarības ideju realizēšanai.

Madoniešiem ļoti patika un iedvesmojošs šķita Jāņa Bogdāna stāstījums par nākotnes vērtību-ozolu mežu veidošanu. Ozolus izaudzēt ir grūti. Plaši tiek izmantota ozola koksne, taču pašreiz tiek izmantoti pirms 100 un vairāk gadiem stādītie ozoli. Tāpēc ir jādomā arī tālu uz priekšu un jau tagad jāiegulda nākotnē. ”Ozolu audzes” īpašnieks ir aprēķinājis koksnes iznākumu no hektāra ozolu meža un pārrēķinājis mūsdienu cenas izteiksmē. Saimnieks mūs sagaidīja un pavadīja ar saukli-„Palīdzi savam mazdēlam kļūt par miljonāru. Iestādi 1 ha ozolu.”


Pieredzes apmaiņas brauciens bija ļoti lietderīgs. Brauciena dalībnieki šajā pasākumā guva daudz jaunu ideju, daudz praktisku padomu un ierosmju. Saimniecību īpašnieki brauciena dalībniekiem stāstīja par savu praktisko pieredzi, par saimniekošanas izdevīgumu un ieguldījumiem.


Katrā no apmeklētajām saimniecībām ir savs profils, atšķirīgas nozares un saimniekošanas metodes.Bet visus saimniekus vieno tas, ka viņiem ir idejas, mērķtiecība, darba mīlestība, vēlme mainīties un attīstīt savu saimniecību.


Ieklausoties šajos radošajos cilvēkos, katrs no brauciena dalībniekiem saņēma impulsu   uzsākt  kādu biznesu, ņemot vērā savas intereses un iespējas. Katrs uzskatāmi redzēja labas prakses piemērus lauku ekonomikas dažādošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai laukos.


Aprakstu sagatavoja SIA LLKC Madonas nodaļas Lauku Attīstības speciāliste Anita Briška

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt

Izmanto iespēju!

Vai arī es varu saņemt ES atbalstu?

Reklāmkarogs

Atceries, lauku uzņēmēj!

Notikumu kalendārs

<<  Aprīlis 2014  >>
POTCPSS
    

Tuvākie notikumi

18.04.2014 - 09:00
Mājražotāju un amatnieku produkcijas Lieldienu tirdziņš
22.04.2014 - 10:00
Interaktīva programma jauniešiem „Tu vari vairāk” mācības
22.04.2014 - 10:00
Aizaugusī lauksaimniecības zeme – kā to izmantot lietderīgi. Kādu atbalstu mežam v...
22.04.2014 - 18:00
Saimnieks savā mežā - soli pa solim. Jaunaudžu kopšana
23.04.2014 - 10:00
Mācības Valsts Lauku tīkla aktivitātei "Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības...
23.04.2014 - 10:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 13:00
Aktualitātes lauku iedzīvotājiem nodokļu likumdošanā un ES atbalstā lauksaimniecīb...
23.04.2014 - 10:00
Deg mežs! Ko darīt vispirms? Ko darīt, lai tā nenotiktu?

Jaunākie raksti