Bioloģiskā lauksaimniecība ir ilgtspējīga, jo pamatojas uz dabas procesu izpratni, apzināšanos, ka katrs augs ar kādu savu īpašību ir vajadzīgs augsnes mikro- un makroorganismiem, citiem augiem, arī cilvēkam. Tiem visiem ir sava, šķiet, mērķtiecīgi paredzēta vieta harmoniskas vides veidošanā.

Bioloģiski ražotos produktus iegūst, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, nelietojot ķīmiskos pesticīdus un minerālmēslus, bet gan veicinot auga dabisko barošanos no ūdens, gaisa un augsnes ar Saules enerģijas un mikroorganismu starpniecību. Tādēļ veiksmīgas saimniekošanas galvenais priekšnoteikums ir veselīga augsne, jo tikai veselīgā augsnē var izaudzēt veselīgus augus un iegūt veselīgu pārtiku.

Ražas palielināšana

Bioloģiskajā lauksaimniecībā ražas palielināšanai baro nevis augus, bet ar dažādiem paņēmieniem rosina dzīvības procesus augsnē. Dabiskais mēslojums veicina augsnes mikroorganismu darbību, kas savukārt uzlabo augsnes struktūru. Augsnes mikroorganismu darbības rezultātā atbrīvojas lielākā daļa barības vielu, un augiem tās ir izmantojamas pakāpeniski visā veģetācijas periodā. Tiek veicināta augu dabiskā spēja izmantot Saules enerģiju, kā arī augsnē un ūdenī esošās barības vielas. Veselā augsnē augiem attīstās plaša un dziļa sakņu sistēma, kas nodrošina tiem lielāku izturību pret dažādiem augšanai nelabvēlīgiem apstākļiem, arī slimībām un kaitēkļiem.

Augseka

Obligāts priekšnosacījums, lai radītu un uzturētu veselu un dzīvu (mikroorganismiem bagātu) augsni, ir augsekas ievērošana. Augseka nodrošina kaitēkļu un slimību izplatību ierobežošanu, paaugstina augu imunitāti, ierobežo nezāļu izplatību un to kaitīgumu kultūraugiem, kā arī saglabā un palielina augsnes auglību, tādējādi nodrošinot kultūraugus ar barību, it īpaši radot apstākļus slāpekļa izmantošanai no gaisa. Veidojot augseku, jāvadās pēc augšņu kvalitātes, vēlamajiem kultūraugiem, tehniskā nodrošinājuma, nepieciešamā lopbarības daudzuma un citiem faktoriem.

Uzmanība ir jāpievērš tam, lai tiktu nodrošināta pozitīva organisko vielu bilance. Pozitīvas bilances nodrošināšanai augsekā noteikti ir jāiekļauj tauriņzieži. Lielākā sakņu masa tauriņziežiem ir izvietota līdz 1,5 m dziļi, tātad irdina augsni, ar sakņu izdalījumiem šķīdina grūti šķīstošos kalcija, magnija, fosfora un kālija savienojumus, kā arī ar gumiņbaktērijām no gaisa piesaista slāpekli. Dāņu zinātnieku pētījumu rezultāti rāda, ka, iearot āboliņu sējas gadā, ar augu atliekām augsnē iestrādā 20–60 kg/ha slāpekļa; pēc pirmā izmantošanas gada – 100–150 kg/ha; pēc otrā izmantošanas gada – 200–300 kg/ha. Lai izmantotu vislielāko āboliņa efektu, jāveido vismaz septiņlauku augseka. Audzēšanas starplaiku – četrus gadus – vēlams ievērot arī citiem tauriņziežiem un pākšaugiem pašiem aiz sevis, kā arī iesaka tos neaudzēt kā vienas dzimtas augus vienu aiz otra.

Nezāļu ierobežošana

Lai veiksmīgāk novērstu nezāļu izplatību, augsekā der iekļaut arī rudzus, kas ar saviem sakņu izdalījumiem ļoti labi nomāc un kavē nezāļu augšanu. Labi nezāļu ierobežotāji ir arī zaļmēslojuma augi, kas ar savu blīvo zelmeni nomāc nezāles un īsā veģetācijas perioda dēļ neļauj nezālēm nogatavināt sēklas.

Labākie priekšaugi ziemājiem

Dažādās augsnēs veiktie pētījumi parāda, ka labākie priekšaugi ziemājiem ir āboliņa vai lucernas mistri ar stiebrzālēm. Āboliņa mistri ar stiebrzālēm sienam ir piemērotāki vieglākā augsnē, bet lucernas mistri – smagākā augsnē. Labus rezultātus bioloģiskajā lauksaimniecībā uzrādījusi āboliņa pasēja zem ziemājiem pavasarī.

Labākie priekšaugi vasarājiem

Vasarāju labībām labākie priekšaugi ir sakņaugi, kartupeļi, daudzgadīgie zālaugi un pākšaugi. Pēc zālaugiem visbiežāk audzē ziemājus, tāpēc vasarāji ir jāizvieto pēc ziemājiem.

Starpkultūras un zaļmēslojuma augi

Lai novērstu barības vielu izskalošanos un augsnes eroziju, augsni vēlams, izmantojot starpkultūras un zaļmēslojuma augus, uzturēt zaļu visu gadu. Rudenī kā starpkultūras ļoti labi var izmantot krustziežu dzimtas augus: eļļas rutkus un baltās sinepes. Eļļas rutki ir ātraudzīgi: 35–40 dienās pēc iesēšanas tie veido 25–30 t/ha zaļmasas. Tie sāk dīgt +2 °C temperatūrā un iztur līdz –5 °C salu. Arī baltās sinepes ir ātraudzīgas un siltummazprasīgas, tām nekaitē pat līdz –6 °C aukstums.

Arī ziemas rudzu izmantošana zaļmēslojumam nodrošina zaļu augsnes virskārtu visu ziemu. Lai iestrādātu augsnē pietiekami lielu zaļo masu, pavasarī ir jāgaida, kamēr rudzi izaug, tāpēc labs priekšaugs tie būs tikai vēlu stādāmiem kultūraugiem, piemēram, kartupeļiem.

Ļoti svarīgi ir neveidot sabiezinātus stādījumus un sējumus. Sēja vai stādīšana jāveic tā, lai starp augiem cirkulētu gaiss un tos apspīdētu saule. Tas palielina augu imunitāti un samazina to saslimšanas iespēju.

Informācija Lauku Lapā Nr. 59

Sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas speciāliste bioloģiskajā lauksaimniecībā Laura Ludevika