SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Krāslavas birojs 26. augustā rīkoja demonstrējumu semināru par tēmu Noteikt optimālāko un efektīvāko šķiedras kaņepju izsējas normu un popularizēt šķiedras kaņepju audzēšanu Latgales reģiona agroklimatiskajos apstākļos.

Pasākums notika SIA Zalers īpašumā Krāslavas novada Piedrujas pagasta Paterniekos. Sākumā SIA Zalers vadītājs Sergejs Zakrevskis iepazīstināja ar saimniecību un pastāstīja par savu pieredzi kaņepju audzēšanā. Šī demonstrējuma zinātniskā vadītāja SIA Latgales lauksaimniecības zinātnes centrs agronomijas doktore Veneranda Stramkale plaši izklāstīja kaņepju kultūras audzēšanas līdzšinējo pieredzi Latvijā un Eiropā, kā arī iezīmēja nozares perspektīvas, dalījās pieredzē par zinātnes centrā veikto pētījumu rezultātiem. Savukārt LLKC Krāslavas biroja augkopības speciālists Valērijs Kairāns vadīja demonstrējuma lauku apskati, informējot par demonstrējuma variantiem un kaņepju audzēšanas agrotehniku un gūtajiem rezultātiem.

Stāsta LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists Andris Skudra:

- Šis demonstrējuma seminārs pulcēja salīdzinoši lielu dalībnieku skaitu – ap 50 dalībniekiem, kuri jau sākuši kaņepju audzēšanu vai tikai vēlas nodarboties ar šo salīdzinoši rentablo nozari. Latvijā kaņepju audzēšana, sējot ražošanas laukos, notiek tikai trešo gadu. Tā ir jauna nozare, tāpēc svarīgi izpētīt tās agrotehniskās īpatnības. Šī demonstrējuma uzdevums ir noteikt optimālākās izsējas normas, un jau tagad redzam, ka optimālā izsējas norma ir 50-60 kg uz hektāru, jo veidojas blīvāks sējums, un samazina iespēju attīstīties nezālēm. Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd Latvijā kaņepēm nav oficiāli reģistrētu herbicīdu.

Konkrētajā saimniecībā demonstrējumam tika atvēlēts vienu hektāru liels lauks, kas sadalīts četrās daļās un katrā no tām lietota atšķirīga izsējas norma: 30, 40, 50, 60 kg uz hektāra.

Andris Skudra:

- Kaņepju audzēšana var kļūt par perspektīvu nozari, jo iespējams izmantot gan auga sēklas, gan šķiedru. Turklāt iespējams gūt salīdzinoši lielu peļņu. Piemēram, sējumu iekārtošanas izmaksas, rēķinot arī tehnikas izmantošanu, ir aptuveni 350 lati uz hektāru. No hektāra iespējams iegūt aptuveni 6 tonnas šķiedras un 0,5 tonnas kaņepju sēklu. Šķiedras realizācijas cena ir aptuveni 70 latu tonnā, bet sēklām 2000 latu tonnā. Šobrīd Latvijā ir jau divi kaņepju pārstrādes punkti – Krāslavā un Rēzeknē, kur iespējams nodot izaudzēto produkciju. Un tās pielietojums ir ļoti plašs. Piemēram, sēklas var izmantot lopbarībā, pārtikas un kosmētikas ražošanā, eļļas ieguvei, kā proteīna avotu pārtikas piedevās un citur. Savukārt šķiedras var lietot kā celtniecības materiālu, kā arī audumu ražošanā. Semināra dalībniekiem tika demonstrēti visdažādākie izstrādājumu veidi – gan tradicionālais kaņepju sviests, gan auklas un šķiedru rituļi, gan arī no augstas kvalitātes auduma šūtas žaketes ar zīda oderi...

LLKC Augkopības nodaļas vecākā speciāliste Ilze Skudra:

- Tekstilrūpniecībā Latvijas kaņepju audzētāji noteikti nevarēs konkurēt ar lēto Āzijas džutu, bet mēs varētu piedāvāt kaņepju šķiedru celtniecībā, lai ar dabīgu izejmateriālu aizstātu dažādus plastikāta materiālus. Tagad par ekoloģiju tiek domāts gan pārtikā, gan daudzās ražošanas nozarēs, kā arī celtniecībā, tāpēc redzam kaņepju audzēšanas perspektīvu. Taču katram lauksaimniekam jau sākotnēji jāizvēlas, kādai nozarei viņš vēlas kaņepes audzēt, jo no tā atkarīga šķirņu izvēle un agrotehnikas pasākumi. Latgalē kaņepes aug labi, mazliet problemātiska ir novākšana, jo mums nav tādu dabas apstākļu kā vienā no kaņepju audzētājām valstīm Francijā, kad mēneša garumā rudenī ir silts, sauss un stabils laiks.

Patīkami, ka, popularizējot kaņepju audzēšanu, iesaistās arī nevalstiskās organizācijas. Seminārā piedalījās biedrības Linu un kaņepju pārstrādes klasteris un Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas pārstāvji.

Andis Skudra:

- Demonstrējuma seminārā piedalījās gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas rūpējas par kaņepju audzēšanas popularizēšanu, gan Zemkopības ministrijas pārstāvji. Patīkami, ka bija ieradušies zemnieki no visas Latvijas, kuri vēlas uzsākt kaņepju audzēšanu, tajā skaitā jauni cilvēki, kuri meklē jaunas perspektīvas. Mums visiem kaņepju audzēšana vēl ir neizpētīta nozare, un katrs, kurš tajā iesaistīts, vēlas sev atklāt ko jaunu, izmantojot katru pieredzes gūšanas iespēju. Tāpēc zemnieki aktīvi interesējās par to, vai arī turpmāk būs pieejama informācija par demonstrējuma rezultātiem, kā arī cita aktuāla informācija Latgales lauksaimniecības zinātnes centrā. Pagaidām, kā jau minējām, ir daudzi neskaidri jautājumi agrotehnikā, tiek diskutēts par novākšanas termiņiem – rudens vai pavasaris. Mēs uzskatām, ka kvalitatīvāku ražu iespējams novākt rudenī, jo pavasarī, pabijusi ziemā zem sniega, kaņepju šķiedra noderēs tikai mazāk kvalitatīvam pieprasījumam. Vēl rūpīgi jāpēta arī mēslojuma īpatnības un tā apjoms, lai nodrošinātu ražas līmeņa un kvalitātes paaugstināšanas iespējas, kā arī novākšanas tehnoloģijas, lai iegūtu iespējami kvalitatīvāku šķiedru.

Demonstrējumā iegūtie rezultāti tiks atspoguļoti noslēguma seminārā, kas notiks gada beigās LLKC, kā arī speciālā izdevumā.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste