SIA Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) Gulbenes nodaļa Valsts Lauku tīkla pasākums Demonstrējumi saimniecībās.

Lauku dienas ietvaros 25. augustā Gulbenes novada Litenes pagasta kooperatīvā Klēts rīkoja lauksaimnieku pieredzes apmaiņas demonstrējumu Dažādu agrovides pasākumu, lauka malu apsaimniekošanas paņēmienu un rugāju lauka ziemas periodā ieviešana intensīvi ražojošā saimniecībā.

Ar saimniecības pieredzi vispirms iepazīstināja kooperatīvās saimniecības Klēts vadītājs Aldis Dukurs. Informāciju par šo demonstrējumu sniedza LLKC Gulbenes nodaļas augkopības speciāliste Ingrīda Šteinberga, bet Priekuļu Laukaugu selekcijas institūta agronomijas doktore Līvija Zariņa stāstīja par intensīvās lauksaimniecības radīto vides noslodzi un tās samazināšanas iespējām. Sekoja demonstrējuma lauku apskate un brauciens uz Pededzes pļavām, kurās saglabāti bioloģiski vērtīgi zālāji.

Stāsta LLKC Augkopības nodaļas vecākā speciāliste Ilze Skudra:

- Šajā lauku dienas pasākumā Gulbenes novadā piedalījās gandrīz divdesmit interesenti – konsultanti, zemnieki, lauku attīstības speciālisti. Demonstrējuma mērķis ir parādīt, kā intensīvi ražojošā saimniecībā iespējams ieviest jaunus agrovides pasākumus, kas pierādītu, ka var vienlaikus gan intensīvi saimniekot, gan arī rūpēties par vides aizsardzību.

Demonstrējumā analizēti trīs agrovides pasākumi. Pirmais no tiem ir „buferjorslas" izveidošana, lai ierobežotu augsnes un ūdens piesārņojumu no intensīvas lauksaimnieciskas darbības. Realizējot šo pasākumu, iespējams saņemt valsts atbalstu īpaši jutīgā teritorijā (kādreizējos Rīgas, Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonos), ar mērķi, lai šajā teritorijā, kur ir īpaši liels augsnes un ūdeņu piesārņojuma risks, tiktu veikti pasākumi tā ierobežošanai. Minētā saimniecība Klēts ierīkojusi „buferjoslu" – t. i. 10 metru platā joslā iesējusi daudzgadīgo zālāju līdz Apkārtupītes krastam, atdalot kultivējamo kultūru, šajā gadījumā, rapša sējumus. To darot, saimniecība vēlas pievērst citu lauksaimnieku uzmanību tam, ka nepieciešams ūdeņus aizsargāt no potenciālā piesārņojuma, kas rodas, izmantojot augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus. Demonstrējumā tiek pētīta uztvērējauga, šajā gadījumā – ganību airenes un pļavas auzenes maisījuma, efektivitāte barības elementu piesaistīšanā laikā, kad galvenā kultūra ir nokulta, tā mazinot minerālvielu izskalošanos. Īpaši jutīgā teritorijā, par šādu buferjoslas ierīkošanu iespējams saņemt finansējumu Ls 0,18 par metru, un šajā saimniecībā 0,3 ha platībā tie būtu Ls 54 gadā. Valsts piedāvātais atbalsts ir kā kompensācija neiegūtajai kultūraugu ražai, kas šajā platībā būtu rapsis.

Otrais pasākums, kas tiek realizēts saimniecībā, ir bioloģiski vērtīgo zālāju apsaimniekošana, nodrošinot augu sugu daudzveidību un īpaši aizsargājamo sugu saglabāšanu, piemēram, dzegužpirkstītes. Ievērojot pļavas pļaušanas termiņus, vienlaikus tiek domāts arī par to, kā netraucēt ligzdošanas apstākļus dažādiem putniem, piemēram, griezēm. Tāpēc šajās Pededzes palieņu pļavās appļaušana notiek tikai laika posmā no 1. augusta līdz 15. septembrim, tā nodrošinot dažādu savvaļas augu un dzīvnieku sugu dabiskās dzīves vides saglabāšanu. Līdz ar to šajās pļavās netiek iegūts siens, bet nodrošināta augu sēklu nobriešana. Šajā gadījumā, kā stāsta Ilze Skudra, par vienu hektāru pēc 2010. gada likmes iespējams saņemt 87,24 latu kompensāciju.

Trešā pieredzes joma – rugaines. Arī šajā gadījumā lauksaimnieki var saņemt atbalstu, ja ievēro visus nosacījumus agrovides attiecīgo pasākumu veikšanai noteiktos laika posmos. Tātad saimnieks var atstāt rugaines neapartas rudens, ziemas periodā pēc ražas novākšanas. Lai pārliecinātos par šīs metodes efektivitāti, saimniecībā 9 ha liels lauks sadalīts trīs daļās katrā no tām pielietojot attiecīgu metodi: saglabājot rugaini līdz nākamā gada 1. martam, to aparot rudenī un augsni lobot. Demonstrējuma laikā tiks novērtēta augsnes struktūra un tās izmaiņas, kā arī nākamajā gadā iegūtā raža, pielietojot vienādus agrotehnikas pasākumus. Piesakot lauksaimniecībā izmantojamo zemi uz Agrovides maksājumu atbalstu apakšpasākumā Rugāju lauks ziemas periodā, iespējams saņemt atbalstu Ls 61,71 apmērā par hektāru pēc 2010. gada likmes.

Ilze Skudra apkopo secinājumus:

- Lai intensīvi ražojošā saimniecībā domātu vienlaikus par tās attīstību nākotnē, ir nepieciešami efektīvi agrovides pasākumi. Šajā demonstrējumā atzīstama ir gan paša saimnieka līdzdalība, rādot pieredzes secinājumus citiem, gan arī zinātniskās konsultantes Līvijas Zariņas ieguldījums. Varam secināt to, ka, lai saimniekotu videi draudzīgi, nepieciešams Eiropas Savienības vai valsts lielāks atbalsts, jo pašreizējās kompensācijas nespēj dot pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem par „buferjoslas" veidošanu vai citiem pasākumiem, aizstājot neiegūto peļņu.

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste