Šobrīd veikalos tiek piedāvātas dažādas sēņu audzētavās audzētas sēnes. No tām populārākās un pazīstamākās ir šampinjoni, bet dažkārt veikalu plauktos parādās arī austersēnes, un retāk - šitakē. Visas šīs sēnes tiek audzētas speciālās audzētavās visu gadu, tāpēc izkonkurējušas tik iecienītās meža sēnes, kas dabā atrodamas tikai rudenī. Tāpēc daudzi cilvēki interesējas par šo sēņu uzturvērtību, kā arī vēlas sākt to audzēšanu. Tāpēc LLKC Ogres nodaļa martā Lielvārdes novada domes ēkā sarīkoja semināru Austersēņu audzēšanas tehnoloģijas un realizācijas iespējas, kurā par šo tēmu stāstīja SIA Mūsu māja 2 pārstāves. Semināru apmeklēja salīdzinoši liels interesentu skaits, un pēc tam ilgākā laika periodā Ogres nodaļa elektroniskajā pastā saņēma lūgumus palīdzēt ar padomiem un informāciju. Piemēram, kā sākt austersēņu audzēšanu, kur var nopirkt micēliju u. c.

Turpmāk nedaudz plašāk par austersēnēm, kas cilvēkiem pirmo reizi izdzirdot šo nosaukumu, asociējas ar austerēm, taču tas nav viens un tas pats! Citi saka: „Piepes, paliek piepes, kas tur tik īpašs"! Faktiski austersēnes ir ekoprodukts, kas izaudzēts no dabiskiem materiāliem. Tā kā šobrīd modē nācis viss, kas saistīts ar vārdiem „ekoloģisks" un „bioloģisks", vēlos arī VLT mājaslapas lasītājus iepazīstināt ar šo produktu un tā labajām īpašībām.

Sēnes bieži salīdzina ar dārzeņiem, jo tām ir līdzīgs uzturvielu daudzums, bet pēc ķīmiskā sastāva tās vairāk līdzinās gaļai, ko var teikt arī par austersēņu garšas īpašībām. Vārot tās kļūst gaļīgas, bet sacepot tās garšo pēc cūkgaļas. Var sacīt, ka šīs sēnes ir gaļas aizstājējs cilvēkiem, kuri ir veģetārieši, ievēro speciālas diētas vai kādu citu iemeslu dēļ nevar uzturā lietot gaļu. Piemēram, 100 gramu austersēņu satur tikai 11 kaloriju. Vācijā austersēni dēvē par teļa cepeša sēni, bet Francijā to izcilās garšas dēļ uzskata par delikatesi.

Vērtīgākā ir sēnes cepurīte, kas satur daudz B grupas (B1, B2, B5), D un C vitamīnus, karotīnu. Tieši cepurītes arī tiek tirgotas dažādos Latvijas veikalos, bet to izskats un līdz ar to kvalitāte bieži vien ir zema. Tas izskaidrojams ar to, ka šīs sēnes slikti pārcieš transportēšanu un uzglabāšanu. Ideāli būtu, ja novāktu sēni varētu pārdot triju dienu laikā, bet pēc tam tā jau ir zaudējusi svaru, gaiši pelēko krāsu, kā arī kopējo sākotnējo izskatu. Bieži sēņu cepurītes ir saspurojušās, bet fasētās sēnes, kas galvenokārt tiek vestas no Lietuvas, ir viegli brūnas ar apkaltušām malām, tāpēc neizskatās diez ko „uzticamas".

Taču austersēnēs ir labs aminoskābju sastāvs, tās satur daudz dzelzs un olbaltumvielas, kā arī kalciju, nātriju un fosforu.

Daudzas sēnes uzsūc no apkārtējās vides kaitīgās vielas, bet austersēnes tieši pretēji - tās noārda. Vairāku pasaules valstu zinātnieku pētījumi liecina, ka austersēnes veicina radioaktīvo vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma, samazina holesterīna daudzumu asinīs, kavē ļaundabīgo audzēju šūnu attīstību. Japānā austersēņu ekstraktu izmanto ļaundabīgo audzēju ārstēšanai un profilaksei, kā arī sirds un asinsvadu slimību profilaksei. Specifisko smaržu un īpatnējo garšu sēnēm piešķir ēteriskās eļļas, sveķi, terpēni un citas aromātvielas. Ja nepatīk šo sēņu garša, to pilnībā var nomākt ar garšvielām. Austersēnes, tāpat kā gaļu, var grilēt, cept, šmorēt, vārīt, marinēt un sālīt. Tās ir ļoti ērtas gatavošanai, jo nav jātīra, pēc sagriešanas nekļūst melnas, krāsu zaudē tikai karsējot. Ja tās cep ilgāk par 2–3 minūtēm, iztvaikojot ūdenim, sēnes saraujas, jo ūdens, precīzāk mitrums, ir viens no svarīgiem četriem komponentiem, lai šīs sēnes varētu izaugt. Pārējie divi ir: gaisma, siltums un ļoti laba ventilācija.

Šo sēņu audzēšana patiesībā ir vienkārša, un visi nepieciešamie materiāli ir pieejami. Visu nosaka telpa, kurā var izveidot labu apgaismojumu, ventilācijas sistēmu un kas labi notur siltumu un mitrumu – ideāla vieta ir pagrabs. Ventilācijas, apgaismojuma un mitruma nodrošinājuma sistēmu ir iespējams automatizēt, un tas nemaksā dārgi. Audzējot austersēnes, jāievēro nosacījumi par optimālo temperatūru un nepieciešamo gaisa mitrumu. Tām nepieciešams svaigs gaiss. Micēlijs attīstās blokos - maisos, kas pildīti ar sasmalcinātiem kviešu salmiem vai lapu koku smalkām zāģu skaidām, vislabāk der griķu sēnalas, var audzēt pat makulatūrā – visā, kas satur celulozi. Sākumā sēnes aug pilnīgā tumsā un siltumā līdz +25 grādiem, - vasaras stadijā. Vēlāk tām nepieciešama arī gaisma – dienas un nakts imitācija, mitruma līmenis ap 80% un temperatūra ap +20 grādiem, tātad - rudens. Darba process pilnībā ir nodrošināms mājas apstākļos, bet ne dzīvojamās telpās, jo no sēnēm izdalās sporas, kas var izraisīt arī smagas elpošanas ceļu saslimšanas. Sēņu audzēšana prasa daudz uzmanības un regulāru kontroli pār augšanas procesiem. Ja ir vēlme, var audzēt arī nodošanai, un var sanākt labs papildinājums ģimenes budžetam. Taču šajā jomā daudz kas atkarīgs no paša cilvēka un viņa prasmes atrast noieta tirgu. Austersēņu audzēšanas nozarei ir tādas pašas attīstības iespējas kā citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tāpēc ir tikai jāstrādā!

Raksts tapis, izmantojot personisko pieredzi un arī žurnāla Veselība materiālus.

Sagatavoja SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Ogres nodaļas lauku attīstības speciālists Jānis Plūģis