Viens no Latvijā atzītākajiem šefpavāriem Ēriks Dreibants DEMO FARM zemniekiem rīkotās mācībās aicināja viņus meklēt sadarbību un piedāvāt savus produktus restorāniem un pavāriem, jo aizvien aktuālāka kļūst vietēji ražotu un tīru produktu izmantošana ēdiena gatavošanā.
Projektā DEMO FARM iesaistītajiem zemniekiem sniegtie ieteikumi var noderēt arī citiem saimniekiem, kas ražo kvalitatīvus produktus un apsver iespēju tos realizēt restorāniem.
Ē. Dreibantam ir vairāk nekā 20 gadu pavāra darba pieredze, viņš vairāk nekā astoņus gadus strādājis restorānā „Kaļķu vārti" Rīgā. Pašlaik šefpavārs ir pārcēlies uz laukiem un vada restorānu „Kannas" dizaina viesnīcā „Annas Hotel" Zaubes pagastā. Pārvākšanās ir tieši saistīta ar Ē. Dreibanta uzskatiem par labu pavārmākslu un pēdējām tendencēm kulinārijā – būt tur, kur ēdiena gatavošanā izmantojamie produkti ir tuvu: garšaugu dobe atrodas aiz restorāna loga, bet gaļa, dārzeņi un citi produkti nāk no kaimiņu saimniecībām. Kā atzina šefpavārs, tad liela loma ir patērētājam – arvien lielākai daļai patērētāju ir būtiski, kādu pārtiku iegādājas un no kādiem produktiem tiek gatavots ēdiens. Restorānu viesi labprātāk izvēlas maltīti, kas gatavota no vietējā saimniecībā iegūtiem produktiem. Tā ir lieliska iespēja zemniekiem savu produkciju realizēt restorāniem.
Šefpavāra Ērika Dreibanta ieteikumi zemniekiem pārtikas produktu realizēšanai restorānos
- Iniciatīva. Pašam saimniekam ir jāmeklē iespējas un jāpiedāvā savi produkti tieši šefpavāram – cilvēkam, kas šos produktus izmantos ēdienu gatavošanā.
- Plānošana. Vislabāk ar pavāru jau pavasarī pirms sējas vai stādīšanas saskaņot iespējas piegādāt restorānam produkciju. Vienojoties savlaicīgi, iespējams norunāt pavāram nepieciešamo produktu apjomu un kvalitāti. Savu ražošanu plānot ir izdevīgi arī zemniekam. Tādā gadījumā ir skaidri zināms, cik daudz produkcijas būs iespējams realizēt, cik un ko vajadzētu audzēt.
- Priekšizpēte. Pirms sava produkta piedāvāšanas ir vēlams noskaidrot, kas ir potenciālais klients. Cilvēkam ir patīkami, ja zina viņa vārdu, restorānu vai kaut nelielu ēdienkartes piedāvājumu. Veidojot personisku uzrunu, ieguvums var būt lielāks.
- Ieinteresētība. Lai sadarbība būtu veiksmīga, būtiski ir noskaidrot patērētāja attieksmi pret piedāvāto produktu. Pasūtījuma pārtraukšanas gadījumos ir jānoskaidro, kāpēc tā noticis, jārisina problēmas, lai tās neatkārtotos ar citiem pasūtījumiem.
- Esošā sadarbība. Meklējot jaunus sadarbības partnerus, var atsaukties uz esošajiem. Tas pierādīs, ka jūsu ražotais produkts jau ir atzīts, kā arī ļaus jaunajiem partneriem pie esošā partnera noskaidrot ko vairāk par jums un jūsu produktu.
- Uzticamība. Lai sadarbība būtu veiksmīga, pasūtītājam ir jāspēj zemniekam uzticēties par piegādes laiku, kvalitāti un daudzumu.
- Reklāma. Lai arī patērētājam ir svarīgi, ko viņš lieto, tomēr izvēli bieži nosaka produkta iepakojums, stāsts par to, viedoklis, kas iegūts no paziņām, draugiem vai plašsaziņas līdzekļiem. Tāpēc ir svarīgi par savu produktu radīt labu stāstu, kā arī izveidot pievilcīgu un atbilstošu iesaiņojumu, ja tas nepieciešams. Patērētājs pirmo ieraudzīs iesaiņojumu un novērtēs produkta izskatu, tikai tad izvēlēsies, vai produktu pagaršot un iegādāties.
- Gaļa – sadalīta. Ja restorānam vai kafejnīcai piegādās veselu kautķermeni, radīsies daudz problēmu: kā to sadalīt un likt. Realizēt sadalītu gaļu ir ekonomiski izdevīgi arī ražotājam, jo katrs gaļas gabals maksā citādāk un tādējādi var izmantot pēc iespējas vairāk viena dzīvnieka gaļas. Piemēram, atgriezumi, kurus restorānā nebūtu kur likt, noder desu ražošanā. Ir jāzina, kā pareizi sadalīt lopu, lai ekonomiskais ieguvums būtu pēc iespējas lielāks.
- Gaļas lopu šķirnes. Restorāniem ir svarīga produkta garša un izskats. Piemēram, gaļai ir jābūt ar biezu fileju, līdz ar to ir jāizvēlas tāda mājlopu šķirne, kas piemērota gaļas iegūšanai.
- Kooperācija. Lai mazinātu piegādes izmaksas, saimniekiem ieteicams kooperēties. Vairākiem zemniekiem ar vienu transportu vienā reizē nogādāt produktus līdz restorānam ir ekonomiski izdevīgi, un pavāram ir vieglāk plānot ēdienkarti, zinot, ka vienas piegādes laikā iegūs vairākus produktu veidus.
- Apjoms. Liela problēma produktu piegādē no zemnieku saimniecībām ir nestabilas piegādes. Vietējie ražotāji bieži vien nevar nodrošināt stabilu noteikta apjoma produktu piedāvājumu. Restorānam ir svarīgi, lai nepieciešamie produkti konkrētā laikā būtu vajadzīgā apjomā. Protams, restorānos ir iespējams ēdienkarti pamainīt, taču nav pieļaujama situācija , ka ikdienas produktus nav iespējams iegādāties.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, Latvijas Dabas fonds un Igaunijas Dabas fonds īsteno projektu DEMO FARM – "Videi draudzīgas lauksaimniecības demonstrējumu saimniecību tīkla izveide Latvijā un Igaunijā". Pārrobežu sadarbības procesā tiek veidots demonstrējumu saimniecību tīkls ar mērķi popularizēt videi draudzīgu saimniekošanu laukos.
Vairāk informācijas meklējiet mūsu mājaslapās: www.llkc.lv, www.ldf.lv un www.elfond.ee.
Projekta DEMO FARM teritorija Latvijā aptver Kurzemi, Vidzemi, Rīgu, Pierīgu; Igaunijā – Võrumaa, Valgamaa, Põlvamaa, Tartumaa, Jõgevamaa, Viljandimaa, Pärnumaa, Läänemaa, Saarema un, Hiiumaa reģionu.
Projekts tiek līdzfinansēts no Igaunijas – Latvijas programmas 2007-2013 Pārrobežu sadarbības programmas Eiropas Teritoriālās sadarbības mērķa ietvaros.
Sagatavoja LLKC Ekonomikas nodaļas vecākā speciāliste Elīna Ozola
Publikācija informatīvajā izdevumā "Lauku Lapa'" Nr.70 |
