Strauji tuvojas ziemāju kultūraugu sēja, un saimniekiem no jauna nākas domāt, kurus kultūraugus izvēlēties. Iespējams, ka būtu vērts padomāt, vai starp „tradicionālajiem” ziemāju graudaugiem (ziemas kviešiem, ziemas miežiem, ziemas tritikāli un rudziem) nebūtu lietderīgi audzēt arī speltas kviešus. Varbūt šis ir īstais brīdis pievērsties kaut kam netradicionālam un tajā pašā laikā īpašam un veselīgam – speltas kviešiem.

Speltas kvieši (Triticum spelta L.) ir vieni no vissenākajiem kviešiem, kas tiek audzēti daudzviet pasaulē – Aizkaukāzā, Pievolgā, Balkānos, Spānijā, Turcijā, Irānā, Indijā, Marokā, Itālijā. Speltas kvieši kā pārtikas avots tiek minēti pat Bībelē.

Speltas kvieši, salīdzinot ar mīkstajiem kviešiem, ir plēkšņaināki, to graudi līdzīgi auzām, jo atrodas plēksnēs, kas ir grūti atdalāmas. Plēkšņainība apgrūtina kulšanu un ietekmē sēju, toties plēksnes spēj aizsargāt augu no slimībām.

1. att. Speltas kviešu graudi

No Eiropas valstīm speltas kviešus vairāk audzē Vācijā, Polijā, Austrijā, Šveicē, nelielās platībās – gandrīz visās Eiropas valstīs, arī Latvijā.

Šobrīd Latvijā tos audzē nelielās platībās, jo nav atrisināts jautājums par graudu realizāciju, tomēr ir vērts padomāt par šo graudu iespējām pārstrādei nelielās ražotnēs.

Speltas kviešiem ir svarīga nozīme pārtikā, un, iespējams, arī kā lopbarības sastāvdaļai. Pētījumi, kas veikti Vācijā, pierāda, ka speltas kviešu uzturvērtība ir daudzreiz augstāka nekā mīkstajiem kviešiem (Triticum aestivum L.). Latvijas klimatiskajos apstākļos pārsvarā audzē mīkstos kviešus, ko lieto pārtikā, lopbarībā un bioetanola ražošanā.

2. att. Speltas kviešu un mīksto kviešu vārpas

Speltas kviešiem ir sastopamas gan ziemas, gan vasaras formas. To vārpas ir garākas, bet skrajākas nekā mīkstajiem ziemas kviešiem. 2009. gadā bioloģiskajā laukā Stendes graudaugu selekcijas institūtam izdevies iekult 1,26–3,8 t/ha. Ar augstākām ražām un labākiem kvalitātes rādītājiem izcēlās Vācijas šķirnes „Oberkulanz” un „Frankenstein”.

Speltas kviešu miltiem ir pelēka nokrāsa, ko rada polifenolu klātbūtne, no funkcionālās pārtikas viedokļa tie pastiprina bioloģisko aktivitāti.

Olbaltumvielu daudzums šajos graudos ir 9–27%, bet lizīna daudzums – 2,2–3,37%, neaizvietojamo aminoskābju daudzums – 30%, aizvietojamo – 70% olbaltumvielu satura. Šie visi rādītāji pārspēj mīkstos kviešus.

Speltas kviešos ir augsts amilopektīna saturs, kas palīdz sabalansēt holesterīnu asinīs. Kvieši ir ieteicami diabēta slimniekiem, kuņģa un zarnu iekaisumu gadījumos, darbojas arī kā antidepresants. Glutēns, ko satur speltas kvieši, ir piemērots cilvēkiem, kuriem ir alerģija no mīksto kviešu glutēna.

No speltas kviešiem ražo miltus, pārslas, putraimus un pilngraudu makaronus. Dažādu ēdienu pagatavošanai izmanto arī nepārstrādātus graudus. Graudus iespējams izmantot arī alus, džina un degvīna pagatavošanai.

No speltas kviešu miltiem cepta maize samērā ātri sacietē, bet tā noteikti ir veselīgāka nekā maize no parasto kviešu miltiem. Speltas kviešu lipeklis atšķiras no mīksto kviešu lipekļa, tas ir citas konsistences. No šo kviešu miltiem ceptai maizei ir patīkama garša un smarža, tā ir daudz vieglāk sagremojama. Maizei būs mazāks apjoms, cietāka garoza, bet tā ilgāk nesacietēs.

3. att. Speltas kviešu maize

Audzēšanas ziņā šie augi ir pieticīgāki nekā parastie mīkstie kvieši, bioloģiski cēlušies un piemērojušies kalnu klimatam, tie ir ziemcietīgi. Veģetācijas periods tiem ir par 10–12 dienām īsāks nekā mīkstajiem ziemas kviešiem. Speltas kvieši ir sausumizturīgāki. To audzēšanai ir piemērotas arī barības vielām trūcīgākas augsnes, bet tām ir jābūt labi drenētām.

Augsnes apstrāde ir tāda pati kā mīkstajiem ziemas kviešiem, bet jāatceras, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā ieteicams veikt augsnes aršanu. Ieteicamais sējas laiks – septembris. Izsējas daudzums tāds kā auzām – 200 kg/ha. Ja augsne ir sausa, sējas dziļums ir jāpalielina līdz 3 cm.

Prasības pēc mēslojuma ir pieticīgas: N–60, P₂O₅–30, K₂O₅–30. Vēlamais pH ir 6,0.

Speltas kvieši nav rezistenti pret slimībām, bet ir novērota to izturība pret lapu rūsu, melnplauku un miltrasu.

Pašlaik zināmo speltas kviešu šķirņu trūkumi ir veldres neizturība, grūta kulšana, salīdzinoši zemāks ražības līmenis nekā mīkstajiem kviešiem.

Tā kā Latvijā veikt speltas kviešu selekciju šobrīd nav paredzēts, vienīgā iespēja ir izvērtēt ES valstīs selekcionētās speltas kviešu šķirnes. Visvairāk šo kviešu šķirņu ir reģistrēts Vācijā, Austrijā un Šveicē. Latvijai piemērotas šķirnes varētu atrast arī Polijas šķirņu katalogā.

Vai speltas kvieši atradīs savu vietu bioloģiskajā lauksaimniecībā, vai to audzēšana ir mums piemērota, kā arī citus ar šo kviešu audzēšanu saistītos jautājumus risina Stendes graudaugu selekcijas institūts.

Raksta tapšanā izmantoti Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Pētījuma rezultāti 2009.

Publikācija informatīvajā izdevumā "Lauku Lapa" Nr. 66

Sagatavoja LLKC Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa