Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) izpilddirektore Mairita Blūma un projektu vadītāja Madara Mežviete Limbažos tikās ar lielākā Somijas graudu pārstrādes, lopbarības ražošanas un tirdzniecības uzņēmuma Agri Market (AM) bioloģiskās produkcijas iepirkšanas un tirdzniecības speciālisti Terhi Kujalu.

Jau gandrīz mēne­si  Limbažu novada Limbažu pagasta bi­oloģis­kajā saim­niecībā Mi­kai­tas no­dar­bināts Lat­vijā maz pazīsta­mas Tek­se­las šķir­nes teķis, ko tau­tas va­lodā dēvē par cūkai­tu. Past­ar­pinātā in­formācijā fi­gurēja minēju­mi par klonēto aitu Dol­li­ju, kāds iz­tei­ca ver­si­ju, ka Kaij­cie­ma Bodīšu sētā var skatīt cūkas un aitas krus­to­ju­mu, bet abiem saim­niecības īpašnie­kiem Aijai Šne­ide­rei un Jānim Miķel­so­nam par tādām runām bi­ja jāsme­jas. Aitu paps tiešām ir sav­dabīgs: augumā ne­liels, bet ļoti kor­pu­lents, ar iz­teik­ti pla­tiem gur­niem, bez­vil­nas vēde­ru un as­ti, cūkai līdzīgu gai­tu, īsu, mus­kuļotu kak­lu, bal­tu un stru­pu pur­nu. Aija stāsta, ka šī ir pa­saulē mus­kuļotākā šķir­ne, kas spe­ciāli radīta gaļas ie­gu­vei, bet ba­ro­ja­ma in­tensīvi. Dīvai­nis ir maz­kustīgs, ēd daudz, tomēr ir par lais­ku, lai pats meklētu un plūktu zāli, un kā aris­tokrāts gai­da, lai tam barību pa­snieg­tu uz paplātes. Aija dzirdēju­si igauņu kolēģus sme­jam, ka Tek­se­lis el­po ti­kai tad, kad pūš vējš. Saim­niecības īpašnie­ki gan norāda, ka, ap­le­cis viņu 30 Lat­vi­jas tumšgal­ves aitu mātes, vie­sis pašlaik ir pa­gu­ris un pat maz­liet novājējis. Viņi teic, ka liel­lo­pu audzētāji teķī var sa­skatīt līdzības ar šķir­nes Beļģu zilā bul­li. Tek­se­las teķis der krus­tošanai ar Lat­vi­jas tumšgal­ves mātēm, taču tad aitiņas jāno­ba­ro ti­kai gaļai. Audzējot tīršķirnē, jārēķinās ar pa­pil­du dar­bu at­nešanās laikā, turklāt dzīvnie­ki ir slimību uzņēmīgi.

Pielikumi:

IMG_2161.jpg

4374 Kb

Z/s „Pakalni” atrodas Baldones novadā. Nekustamā īpašums pieder Aivaram Zilgalvim. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir 12 ha, kas visa ir privātīpašums.

Krimuldas novada teritorijā a panākumiem darbojas vairākas bioloģiskās saimniecības, šoreiz pastāstīsim par vienu no tām. Ģints un Marika Rozenbergi pārstāv sertificētu bioloģisko saimniecību „Silpurmašas”, kas nodarbojas ar zemeņu audzēšanu un realizāciju.

Z/s ”Kalna dārzi” atrodas GNP teritorijā Amatas novada Drabešu pagastā starp Kārļiem un Līviem. Kopējā zemes platība – 14,63 ha, no tās lauksaimniecībā izmantojamā zeme 10,83 ha.

Saimniecība dibināta 2003.gadā , sākot visu „no nulles” – nopērkot zemi un pirmo traktoru T40-AM (1981), un iestādot vienu hektāru plūmes.

Turpmāk ik gadu stādījumi paplašināti un šobrīd sasniedz 5,5 ha, kuros aug plūmes, ābeles, bumbieres, ķirši, smiltsērkšķi, jāņogas, upenes, ērkšķogas, cidonijas, plūškoki, sausserži, aktinīdijas, avenes, zemenes.